Sīkziedu āboliņš
Sīkziedu āboliņš Trifolium retusum (L.) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Angiospermae) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Pākšaugu rinda (Fabales) |
Dzimta | Tauriņzieži (Fabaceae) |
Ģints | Āboliņi (Trifolium) |
Suga | Sīkziedu āboliņš (T. retusum) |
Sinonīmi | |
Trifolium parviflorum (Ehrh.) |
Sīkziedu āboliņš (Trifolium retusum) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Sastopams Eiropā un Ziemeļāfrikā.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Neliels, 15—30 cm garš augs jau pie pamatnes veido vairākus stublājus, kas augšdaļā bagātīgi zarojas. Apakšējām lapām gari kāti, augšējām — īsāki. Trīsstaraini salikto lapu plātnes iegareni olveida (ga 0,5—1,5 cm) ar nevienādi zobainu malu. Pielapes ar gariem, smailiem galiem.[1]
Bāli rozā vai gandrīz balti ziedi sakārtoti apaļās ziedkopās, to diametrs aptuveni 1 cm. Ziedkopu galviņas atrodas uz kātiem lapu žāklēs. Zieda kauss līdz pusei šķelts, vainags tikai nedaudz garāks par kausa zobiņiem. Zied maijā, jūnijā.[2] Augļa nogatavošanās laikā kausa zobiņi atliecas. Tie ieķeras dzīvnieku vilnā un palīdz augļiem izplatīties. Auglis — pāksts ar divām brūnām sēklām.
Izplatība un biotopi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sīkziedu āboliņa izplatības apgabals ietver Dienvideiropu un Centrāleiropu, kā arī Balkānu pussalu, Kaukāza reģionu un Ziemeļāfriku. Galvenokārt izplatīts Dienvidaustrumeiropas stepēs, īpaši Ungārijā. Apdzīvo mežus, izcirtumus, stepes, ganības, sausas kalnu nogāzes un ceļmalas.[3] Atsevišķos gadījumos populācijas pastāvēšanu apdraud dzīvotnes zudums. Austrijā sugai draud izzušana.[4]
Sīkziedu āboliņš ir introducēts Vācijā un Jaunzēlandē.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ E. Oberdorfer Pflanzensoziologische Exkursionsflora für Deutschland und angrenzende Gebiete. Stuttgart (Hohenheim) 2001, S. 594. ISBN 3-8001-3131-5
- ↑ N. Priedītis Enciklopēdija Latvijas augi. Rīga : Gandrs, 2014. 306. lpp. ISBN 978-9934-8015-2-5
- ↑ Dietmar Aichele, Heinz-Werner Schwegler: Die Blütenpflanzen Mitteleuropas. 2. Auflage. Band 2: Eibengewächse bis Schmetterlingsblütengewächse. Franckh-Kosmos, Stuttgart 2000, ISBN 3-440-08048-X.
- ↑ Harald Niklfeld: Rote Liste gefährdeter Pflanzen Österreichs. 2. Auflage. Grüne Reihe des Bundesministeriums für Umwelt, Jugend und Familie, 1999, ISBN 3-85333-028-2.
- ↑ Trifolium retusum Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.02.09.