Saka (atteka)
- Šis raksts ir par Daugavas sānteku pie Jēkabpils. Par citām jēdziena Saka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Saka | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | pie Jēkabpils 56°30′30″N 25°50′17″E / 56.50833°N 25.83806°E |
| Ieteka | Daugava 56°31′49″N 25°45′46″E / 56.53028°N 25.76278°EKoordinātas: 56°31′49″N 25°45′46″E / 56.53028°N 25.76278°E |
| Baseina valstis | Latvija |
| Garums | 7 km |
| Kritums | 2 m |
| Gada notece | 0,14 km³ |
| Baseina platība | 569 km² |
| Galvenās pietekas | Ziemeļsusēja, Rudzaite, Pelīte |
Saka ir Daugavas kreisā sānteka, ko no pamatgultnes atdala Sakas sala jeb Vidsala. Sākas pie Jēkabpils.
Upes raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atteka ir 7 km gara, atrodas Jēkabpils novada Jēkabpils pilsētas un Salas pagasta teritorijā[1]. Sakas baseins atrodas Aknīstes nolaidenumā, tā lielāko daļu veido Sakas pietekas Ziemeļsusēja, Pelīte un Rudzaite. Baseina teritorija ir 569 km². Upes kritums ir 2 metri (0,3 m/km). Gada notece no sateces baseina ir 0,14 km³. Upes gultnes platums ir 45 — 110 metri. Pavasaros, veidojoties ledus sastrēgumiem lejpus Jēkabpils, Sakai ir būtiska nozīme sastrēgumu mazināšanā.[2] Saka visā tās garumā ir publiskā upe, zvejas tiesības pieder valstij. Aiz Sakas ietekas Daugavā ir Prižu krāces.
Dambis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gar Sakas un Ziemeļsusējas kreiso krastu ir uzbērts dambis 3,6 kilometru garumā, bet gar Sakas labo krastu 1,7 km garumā.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ 2,0 2,1 «Salas pagasta teritoriālais plānojums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. novembrī. Skatīts: 2011. gada 7. jūlijā.