Pāriet uz saturu

Slovākijas Republikas Bruņotie spēki

Vikipēdijas lapa
Slovākijas Republikas Bruņotie spēki
Ozbrojené sily Slovenskej republiky

SRBS emblēma
Dibināšanas gads 1993. gada 1. janvāris
Struktūra Sauszemes spēki
Gaisa spēki
Speciālo operāciju spēki
Štābs Bratislava
Vadība
Virspavēlniece, vienlaikus valsts prezidente Zuzana Čaputova
Aizsardzības ministrs Peters Gajdošs
Ģenerālā štāba priekšnieks Daniels Zmeko
Personālsastāvs
Karaklausības vecums no 18 gadiem
Karaklausība brīvprātīga kopš 2006. gada
Aktīvais sastāvs 17 000 aktīvajā dienestā (2017)[1] un 4800 civilo darbinieku (2016)[2]
Izvietotais sastāvs ārvalstīs 464 (tai skaitā Karogs: Kipra Kipra — 169, Karogs: Afganistāna Afganistāna — 49)
Izdevumi
Budžets 1,905 miljardu EUR (2019)[3]
Procenti no NKP 1,74% (2019)[3]
Industrija
Ārvalstu piegādātāji Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Karogs: Izraēla Izraēla
Karogs: Itālija Itālija
Karogs: Vācija Vācija
Karogs: Čehija Čehija
Karogs: Japāna Japāna
Karogs: Polija Polija
Karogs: Krievija Krievija[4]

Slovākijas Republikas Bruņotie spēki (slovāku: Ozbrojené sily Slovenskej republiky) ir profesionālā Slovākijas armija.

Mūsdienu Slovākijas armija tika izveidota no kopīgās Čehoslovākijas armijas pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1993. gada 1. janvārī. Slovākija pievienojās NATO 2004. gada 29. martā.[5] Kopš 2006. gada armija pārveidota par pilnībā profesionālu organizāciju un obligātais militārais dienests ir atcelts.[6][7][8] Slovākijas bruņotajos spēkos 2014. gadā bija 15 996 militāru un 3761 civilu personu.[9][10] 2017. gadā militārpersonu skaits bija pieaudzis līdz 17 501.[11]

Slovākijas Republikas bruņoto spēku struktūra 2024 (noklikšķiniet, lai palielinātu)

Sauszemes spēki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Sauszemes spēku pavēlniecība (izvietota Trenčīnā)
  • 1. mehanizētā brigāde (vadība Topoļčanos)
  • 2. mehanizētā brigāde (vadība Prešovā)
  • Kaujas dienesta atbalsta brigāde (vadība Trenčīnā)

2015. gadā Slovākijas sauszemes spēkiem bija 22 tanki T-72, ap 700 kājnieku kaujas mašīnas (pamatā BMP-1 tipa), ap 80 mīnmetēju un haubiču un 27 pārvietojamās raķešu zalvju sistēmas (raķešmetēji jeb "gradi").

Gaisa spēki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slovākijas gaisa spēki, oficiāli Slovākijas Republikas bruņoto spēku gaisa spēki, aizstāv Slovākijas gaisa telpu. Slovākijas gaisa spēkos pašlaik ir viens iznīcinātāju spārns (izvietots Sliačā pie Zvolenas), viens helikopteru spārns (Prešovā), viens transportlidmašīnu spārns (Malackos netālu no Bratislavas) un viena SAM brigāde (Nitrā). Tajos ir ap 20 lidmašīnas (6 iznīcinātāji MiG-29, 7 mācību lidmašīnas Aero L-39, izlūklidmašīna un 7 transportlidmašīnas), kā arī 15 helikopteri (6 Mi-17 un 9 Black Hawk). Plānots iepirkt 14 iznīcinātājus F-16, lai aizvietotu novecojušos. Gaisa spēki šobrīd ir daļa no NATO integrētās gaisa un raķešu aizsardzības sistēmas - NATINADS.

Īpašo operāciju spēki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vadība atrodas Trenčinā. Sastāvā:

  • 5. speciālo spēku pulks (Žilinā) [12][13]
  • 23. motorizētais bataljons (Trebišovā)
  • Civilās un militārās sadarbības (CIMIC) /Psiholoģisko Operāciju (PsyOps) centrs (Martinā)

Nākotnē tiks pievienota kiberaizsardzības vienība un ĪOS apmācības bāze.

Misijas ārpus Slovākijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slovākijas 169 militārpersonas tika izvietotas Kiprā UNFICYP ietvaros Apvienoto Nāciju Organizācijas vadītajā miera atbalsta operācijās.[14][15] Slovākija apņēmās līdz 2016. gada beigām palielināt karaspēka daļu Afganistānā līdz aptuveni 45 vīriem.[16] 41 slovāku kareivis ir dislocēts Bosnijā un Hercegovinā EUFOR Althea ietvaros. [17] Slovākijas karaspēks tika izvests no Kosovas, jo Slovākijas bruņotie spēki izvirzīja savu prioritāti galvenokārt koncentrēties uz NATO vadīto Afganistānas misiju.[18][19] Kopš Slovākijas neatkarības 1993. gadā dienesta laikā Apvienoto Nāciju Organizācijā un NATO (uz 2018. gada 30. aprīli) bojā gājuši 60 Slovākijas kareivju.[20][21][22]

2020. gada aprīlī Slovākijas armija atgrieza mājās 29 no 49 Slovākijas militārpersonām no Afganistānas, lai mazinātu saslimstības risku COVID-19 pandēmijas dēļ. Ārzemju misijās tobrīd atradās 464 Slovākijas kareivji.[23]

Akcijas Slovākijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairums helikopteru Mi-17 tiek izmantoti palīdzībai civilo glābšanas dienestu darbā, ieskaitot sanitāro transportu un ugunsdzēšanu.

2020. gadā Slovākijas armija sniedza transporta un materiālo palīdzību medicīniskajiem dienestiem, kas nodarbojās ar vīrusu epidēmijas apspiešanu.[24] Armija kopā ar policiju aprīlī tāpat pārņēma kontroli pār vairākiem ciematiem, kuros bija izplatījusies infekcija, bloķējot to sakarus ar ārieni, nodrošinot tur dzīvojošajiem mazākumtautības pārstāvjiem pārtikas piegādi un medicīnisko palīdzību, kā arī palīdzot veikt vīrusu testus.[25][26][27]

Galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Bruņutehnika Tatrapan
    Bruņutehnika Tatrapan
  • Raķešu zalvju sistēma RM-70 MODULAR
    Raķešu zalvju sistēma RM-70 MODULAR
  • Slovākijas modernizētie iznīcinātāji MiG-29AS
    Slovākijas modernizētie iznīcinātāji MiG-29AS
  • Slovākijas Gaisa spēku transporta lidmašīna Let L-410 Turbolet
    Slovākijas Gaisa spēku transporta lidmašīna Let L-410 Turbolet
  • Slovākijas 5. speciālo spēku pulks, kas darbojas Afganistānas austrumos
    Slovākijas 5. speciālo spēku pulks, kas darbojas Afganistānas austrumos
  • 5. īpašo spēku pulka kareivis sargā nocietinātu pozīciju
    5. īpašo spēku pulka kareivis sargā nocietinātu pozīciju
  • 12. mehanizētā bataljona karavīri
    12. mehanizētā bataljona karavīri

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «V armáde SR bude pôsobiť viac vojakov, bude mať aj viac húfnic či BVP». Dnesky.sk. 2017. gada 10. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. septembris. Skatīts: 2017. gada 15. decembris.
  2. ↑ Heureka Evolution. «V armáde má pôsobiť viac vojakov aj civilných zamestnancov - Hlavné správy». hlavnespravy.sk, 2016. gada 11. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. februāris. Skatīts: 2017. gada 19. marts.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Defence Expenditure of NATO Countries (2012-2019)». NATO Public Diplomacy Division. 2019. gada 25. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 31. augusts.
  4. ↑ «Work, Slovakian Defense Minister Review Bilateral Relationship». Defense.gov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. septembris. Skatīts: 2017. gada 15. decembris.
  5. ↑ «NATO Update: Seven new members join NATO - 29 March 2004». Nato.int. Skatīts: 2014. gada 24. decembris.
  6. ↑ «kniha o obrane SR 2013"». Lt.justice.gov.sk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 15. decembris.
  7. ↑ «Financial and Economic Data Relating to NATO Defence». Nato.int. Skatīts: 2017. gada 15. decembris.
  8. ↑ «Slovenská armáda je v kritickom stave, má to fatálne následky». Komentare.sme.sk. Skatīts: 2014. gada 24. decembris.
  9. ↑ «Slovenská armáda v číslach: 475 vojakov nebolo na testoch fyzickej spôsobilosti!». Cas.sk. Skatīts: 2014. gada 24. decembris.
  10. ↑ «Vojakov je menej. Za desať rokov klesol ich počet o 8000». Aktuality.sk. Skatīts: 2014. gada 24. decembris.
  11. ↑ «V armáde SR bude pôsobiť viac vojakov, bude mať aj viac húfnic či BVP». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. septembrī.
  12. ↑ «Contracts for April 20, 2017». Defense.gov. Skatīts: 2017. gada 15. decembris.
  13. ↑ «Colt Capitalizes on Foreign Military Sales Program - The Firearm Blog». Thefirearmblog.com. 2017. gada 27. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 15. decembris.
  14. ↑ «United Nations Mission´s Summary detailed by Country 2014». Un.org. 2014. gada 30. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 15. decembris.
  15. ↑ «Archived copy». Skatīts: 2016-10-07.
  16. ↑ «"Pôsobenie Slovenska v zahraničných misiách a operáciách"». Cenaa.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. decembrī. Skatīts: 2017. gada 15. decembris.
  17. ↑ Jasmin. «EUFOR "Exercise Quick Response 2" begins». EUFOR ALTHEA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. decembrī. Skatīts: 2014. gada 24. decembris.
  18. ↑ «B92 - Info - Slovakia pulling soldiers from Kosovo». B92. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. decembrī. Skatīts: 2014. gada 24. decembris.
  19. ↑ «Účasť Slovenska v mierových operáciách NATO - Slovensko v NATO - Zahraničná politika - Ministerstvo zahraničných vecí a európskych záležitostí Slovenskej republiky». Mzv.sk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. decembrī. Skatīts: 2014. gada 24. decembris.
  20. ↑ «Two Slovakian Soldiers Killed in Kabul Suicide Car Bomb». Defense News. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 10. janvārī. Skatīts: 2014. gada 24. decembris.
  21. ↑ «20 Years of U.S. - Slovak Diplomatic Relations». Usembassy.sk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 5. augustā. Skatīts: 2014. gada 24. decembris.
  22. ↑ «Readout of Secretary of Defense Chuck Hagel». defense.gov. Skatīts: 2017. gada 19. marts.
  23. ↑ Slovenskí vojaci sa vrátili z operácie v Afganistane, rezort obrany zabezpečil návrat na Slovensko aj jednej civilistke (slovākiski)
  24. ↑ Zabezpečili sme ďalšiu prepravu zdravotníckeho materiálu
  25. ↑ Ozbrojené sily SR pokračujú v odoberaní vzoriek na východe Slovenska, začali tiež s prvou civilno-vojenskou operáciou UMBRELLA 1 (slovākiski)
  26. ↑ Ozbrojené sily zabezpečili prepravu vzoriek z rómskych komunít do laboratória vojenským vrtuľníkom Black Hawk (slovākiski)
  27. ↑ Slovākijas radio: Военно-гражданская операция UMBRELLA 1 (krieviski)
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slovākijas_Republikas_Bruņotie_spēki&oldid=4070932"