Staņislavs Šuškevičs

Staņislavs Šuškevičs; Станіслаў Станіслававіч Шушкевіч; Станислав Станиславович Шушкевич
	Balkrievijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs
	Amatā; 1991. gada 9. septembris — 1994. gada 25. janvāris
Priekštecis	Nikolajs Dementejs
Pēctecis	Mečislavs Gribs
Dzimšanas dati	1934. gada 15. decembrī; Minska, Baltkrievijas PSR, PSRS (tagad Baltkrievija)
Miršanas dati	2022. gada 3. maijā (87 gadu vecumā); Minska, Baltkrievija
Politiskā partija	PSKP (1968—1991), Baltkrievijas Sociāldemokrātiskā gramada (1998-)
Profesija	inženieris, fiziķis
Augstskola	Baltkrievijas Valsts universitāte
Paraksts

Staņislavs Šuškevičs (baltkrievu: Станісла́ў Станісла́вавіч Шушке́віч, krievu: Станислав Станиславович Шушкевич; dzimis 1934. gada 15. decembrī, miris 2022. gada 3. maijā) bija Baltkrievijas zinātnieks un politiķis. Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1991—1994), viens no Belovežas vienošanās, kas izbeidza PSRS eksistenci, parakstītājiem, tā kļūdams par mūsdienu Baltkrievijas pirmo valsts vadītāju.

Dzīvesgājums

Dzimis 1934. gadā Minskā skolotāju ģimenē. Studēja Baltkrievijas Valsts universitātes (BVU) fizikas-matemātikas fakultātē, kuru absolvēja 1956. gadā. No 1960. līdz 1961. gadam strādāja Minskas radiorūpnīcā, kur cita starpā esot mācījis krievu valodu Lī Hārvijam Osvaldam. No 1961. līdz 1990. gadam, ar pārtraukumiem, strādāja Baltkrievijas Valsts universitātē, 1972. gadā viņu ievēlēja par BVU profesoru un Kodolfizikas katedras vadītāju.

Pārbūves laikā profesoru Šuškeviču 1989. gadā ievēlēja par PSRS Tautas deputātu, viņš darbojās Starpreģionālajā grupā. No 1991. līdz 1994. gadam Balkrievijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs. 1991. gada 7.—8. decembrī kopā ar Krievijas Federācijas prezidentu Borisu Jeļcinu un Ukrainas prezidentu Leonīdu Kravčuku parakstīja Belovežas gāršas līgumu, kas likvidēja PSRS.

1994. gada 26. janvārī viņu slēptā balsojumā atcēla no amata, jo Baltkrievijas parlamenta pretkorupcijas komisijas vadītājs Aļaksandrs Lukašenka apvainoja Šuškeviču naglu kastes zādzībā no valsts savas vasarnīcas celtniecībai. 1994. gadā piedalījās valsts prezidenta vēlēšanās, kurās pēc oficiāli publicētajiem datiem saņēma tikai 10% balsu un palika ceturtajā vietā. 2012. gadā Lukašenka apsūdzēja savu priekšteci par “piektās kolonnas” vadīšanu un aizliedza viņam izbraukt no valsts.

Miris 2022. gada 3. maija naktī COVID-19 izraisītu komplikāciju dēļ.^[1]