Stepes lāčpurns
| Stepes lāčpurns Morchella steppicola | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
| Nodalījums | Asku sēnes (Ascomycota) |
| Apakšnodalījums | Pezizomycotina |
| Klase | Kaussēnes (Pezizomycetes) |
| Apakšklase | Pezizomycetidae |
| Kārta | Kaussēņu rinda (Pezizales) |
| Dzimta | Lāčpurnu dzimta (Morchellaceae) |
| Ģints | Lāčpurni (Morchella) |
| Suga | Stepes lāčpurns (M. steppicola) |
 Stepes lāčpurns Vikikrātuvē | |
Stepes lāčpurns (Morchella steppicola) ir Latvijā ļoti reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami. Pirmoreiz aprakstīts 1941. gadā Ukrainā. Parasti sastopams Eirāzijas stepju zonā. Izskatā ievērojami atšķiras no citiem lāčpurniem.
Saskaņā ar pēdējā laika filoģenētiskajiem pētījumiem, stepes lāčpurni ir sākotnēji piederīgi Esculenta kladam, tas ir, gaišajiem lāčpurniem, taču sen kā pirmie atdalījušies no tā pamatlīnijas.[1] Tā arī ir vienīgā suga, kura šai kladā ir ģenētiski acīmredzama.[2]
Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Cepurīte: krāsa no baltas vai krēmkrāsas līdz dzeltenīgai un pelēkbrūnganai, uz vecumu kļūst tumšāka. Dziļumā pelēkbrūna. Forma apaļa vai olveida, ārpusē smadzeņu jeb labirintveidīga, sastāv no daudziem gariem izaugumiem un dziļiem iedobumiem starp tiem. Platums līdz 6 (12) cm, augstums līdz 6 (15) cm. Retos gadījumos atrasti arī 35 cm augsti īpatņi. Mīkstums balts vai pelēcīgs, trausls, uz vecumu kļūst elastīgāks, biezāks un gaļīgāks kā citiem lāčpurniem, griezumu vietās krāsu nemaina, bez izteiktas smaržas un vāju maigu garšu.
- Kātiņš: bālgans vai netīri balts ar krēma nokrāsu, cilindrisks, ar sākumā retām un mazām dobumu kamerām, uz vecumu praktiski dobs, īss vai ļoti īss. Garums līdz 2 cm, resnums 2—5 cm.
- Sporas: elipsoidālas, bezkrāsainas, gludas, bez eļļas pilieniem, 16-30/10-18 µm. Sporu nobirums gaiši brūns.
- Aski: cilindriski, 200—270x15—18 µm, katrā askā 8 sporas.[3][4][5]
Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Humusa saprofīts. Aug atsevišķi vai grupās pavasaros zālē stepēs un mežastepēs, bieži tuvu meža stādījumiem, ar kuriem spēj veidot mikorizu, smilšainās vai mālainās augsnēs.[3] Reizēm mežacūku un kurmju rakumos un citādi savandītā augsnē.[6] Var veidot raganu riņķus.
Tā kā aug saulainās, vējainās vietās, tad bez lietus ātri izžūst un cepurītes forma kļūst līdzīgāka tradicionālajai lāčpurnu formai ar šaurākām krokām. Sausos gados augļķermeņi var neveidoties vispār vairākus gadus no vietas.[4] Augļķermeņu dzīves cikls ir īsāks kā citiem lāčpurniem, parasti 5—7 dienas.[7]
Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Reta sēne, par kuras atrašanu vajadzētu ziņot mikologiem. Vairākās zemēs tā iekļauta Sarkanajās grāmatās, ieskaitot Ukrainu.[8] Ēdama pēc 10 minūšu termiskas apstrādes, kas samazina sēnē iespējami esošo toksīnu daudzumu. Tāpat kā citi lāčpurni, dažiem indivīdiem izsauc nelielus un diennakts laikā pārejošus gremošanas trakta vai nervu sistēmas traucējumus. Cepurīte parasti pilna ar smiltīm, kas apgrūtina apstrādi.
Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nelīdzinās citiem lāčpurniem savas cepurītes un kātiņa īpatnējās uzbūves dēļ. Bisītes jeb ķerveļi un ķēvpupi atšķiras no lāčpurniem ar savu virsmu, kura vienmēr ir izlocīti krunkaina, kamēr stepes lāčpurniem fragmentāra un atgādina ziedkāpostu. Bez tam, bisīšu un ķēvpupu cepurītes ir tumši brūnos toņos, kamēr stepes lāčpurns pat vecumā paliek gaiši brūns vai gaiši pelēks.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Epitypification of Morchella steppicola (Morchellaceae, Pezizales), a morphologically, phylogenetically and biogeographically distinct member of the Esculenta Clade from central Eurasia
- ↑ Fungal Genetics and Biology: Phylogeny and historical biogeography of true morels (Morchella) reveals an early Cretaceous origin and high continental endemism and provincialism in the Holarctic Arhivēts 2021. gada 31. janvārī, Wayback Machine vietnē. 257. lpp. Kerry O’Donnell, Alejandro P. Rooney, Gary L. Mills, Michael Kuo, Nancy S. Weber, Stephen A. Rehner (2010).
- ↑ 3,0 3,1 Энциклопедия грибов: Сморчок степной (лат. Morchella steppicola)
- ↑ 4,0 4,1 Грибы Средней Полосы: Morchella steppicola Zerova - Сморчок степной
- ↑ Pilzseite 123Pilze.de: Steppenmorchel, Steppenrasen-Morchel
- ↑ Mushroom Observer
- ↑ «М. Вишневский: РОССИЙСКИЕ СМОРЧКИ: какие они бывают». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 15. jūlijā.
- ↑ Красная книга Украины: Сморчок степной
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stepes lāčpurns |
- Index Fungorum
- Mycobank
- Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas Arhivēts 2019. gada 1. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- Video: Stepes lāčpurni Ungārijā
- Sugas apraksts latīniski