Stiebrmušu dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Stiebrmušu dzimta
Chloropidae Verrall, 1888
Meromyza saltatrix (Bauskas novads)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Kārta Divspārņi (Diptera)
Virsdzimta Carnoidea
Dzimta Stiebrmušu dzimta (Chloropidae)
Iedalījums
Stiebrmušu dzimta Vikikrātuvē

Stiebrmušas (Chloropidae) ir mušveidīgo dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 3000 sugu no aptuveni 200 ģintīm, kas ir sastopamas pa visu pasauli. Pieaugušas mušas ir maza izmēra dzeltenas vai melnas krāsas kukaiņi, kuru ķermeņa garums sasniedz 1—7 mm. Parasti mušas ir sastopamas vidē, kur aug graudzāles, un to kāpuri pārsvarā attīstās graudaugu stobros, dažreiz graudaugu sēklās (piemēram, Dicraeus); dažas sugas ir labības augu kaitēkļi, pārsvarā no Chlorops, Elachiptera un Oscinella ģintīm.[1][2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izplatītas pa visu pasauli. 700 sugas no 3000 ir izplatītas Palearktikā. Stiebrmušas ir sastopamas vidē, kur aug graudzāles, piemēram, pļavās, kā arī purvos, zemas veģetācijas mežos.[2]

Pieaugušo īpatņu apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mušu ķermenis ir gluds, ar ļoti retiem matiņiem, visbiežāk pamatā ar melnu vai dzeltenu nokrāsu un melnām, brūnām vai sarkanīgām svītrām un punktiem. Parasti no 1 līdz 7 mm garumā.[2]

Raksturojas ar to, ka:[2][3]

  • uz galvas frontālais trīsstūris ir parasti tik izteikts, ka dažreiz tas uzsedz visu pieri, un tā sākums ir no verteksa;
  • uz spārniem anālā dzīsla ir reducēta vai pilnīgi izzūd.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stiebrmušu kāpuri pārsvarā attīstās graudaugos (stiebros, ziedpumpuros, sēklās), citreiz citu augu sugu lapās, stiebros vai dzinumos. Pārsvarā tie ir lielo ģinšu pārstāvji, tajā skaitā Meromyza, Chlorops, Dicraeus, Oscinella, Pseudopachychaeta, Cetema, Centorisoma, Camarota. Dažas sugas ir kultūraugu kaitēkļi. Dažas citas stiebrmušas ir saprofīti un barojas no augu bojātajiem audiem.[2] Taču daudz citu stiebrmušu sugu kāpuri ir saprofili un skatofāgi jeb koprofāgi un sastopami putnu ligzdās, uz ekskrementiem vai uz dzīvnieku līķiem (piemēram, Siphunculina).[4] Dažu citu sugu kāpuri no Mērenās joslas ir koprofāgi (barojas uz ekskrementiem), micetofāgi (uz sēnēm), fitosaprofāgi (uz pūstošiem augiem), plēsēji un citi.[5]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā sastopamas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2008. gada datiem "Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera)" Latvijā ir sastopamas 120 stiebrmušu dzimtas sugas no 39 ģintīm.[6] Pirmie dati par stiebrmušām Latvijā parādījās XIX gadsimta pirmajā pusē Gimmerthal (1842) darbos. Tad Livonijā bija konstatētas 18 sugas. Līdz XX gadsimta otrai pusei lielāka uzmanība tika vērsta galvenokārt uz trim kaitēkļu sugām Oscinella frit, Oscinella pusilla un Chlorops pumilionis.[7]

  • apakšdzimta: Chloropinae Verrall, 1888
  • apakšdzimta: Oscinellinae Becker, 1910

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. John C. Deeming & Hathal M. Al-Dhafer (2012). Chloropidae from the Arabian Peninsula. Zoology in the Middle East 58. 003-088. ISSN:0939-7140
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Samad Khaghaninia & Roya Namaki Khameneh (2016). Some of the grass flies (Diptera, Chloropidae) fauna of West Azarbaijan province – Iran. Linzer biol. Beitr. 47/2 1573-1579 30.12.2015
  3. Curtis W. Sabrosky. 100. Family Chloropidae. 650-665 pp.
  4. Xiao-Yan Liu, Emilia P. Nartshuk & Ding Yang (2017). Three new species and one new record of the genus Siphunculina from China (Diptera, Chloropidae). ZooKeys 687: 73–88
  5. E. P. Nartshuk (2014). Grass-fly Larvae (Diptera, Chloropidae): Diversity, Habitats, and Feeding Specializations. Entomological Review, Vol. 94, No. 4. ISSN 0013-8738
  6. Aina Karpa (2008). Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera). Latvijas entomologs, 46: 4-43.
  7. Aina Karpa (2001). Revision of Chloropidae of the collection of B.A.Gimmerthal and a check-list of Latvian Chloropidae (Diptera). Latvijas Entomologs, 38: 21-26

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]