Svidņica

Svidņica
pilsēta
Świdnica
=
Ģerbonis
Svidņica Svidņica
Koordinātas: 50°50′59″N 16°28′32″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Lejassilēzijas vojevodiste
Apriņķis	Svidņicas apriņķis
Pilsētas tiesības	1267
Platība
• Kopējā	21,76 km2
Augstums	220 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	54 792
• blīvums	2 711,5/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	um.swidnica.pl
Svidņica Vikikrātuvē

Svidņica (poļu: Świdnica), vēsturiski arī Šveidnica (vācu: Schweidnitz), ir pilsēta Polijas dienvidrietumos — Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē, Sudetu pakājē.

Vēsture

14. gadsimtā bija kņazistes centrs. Vēlāk cietusi gan husītu uzbrukumos, gan Trīsdesmitgadu karā. 18. gadsimta vidū Svidņica tika pārbūvēta par stipru cietoksni. Līdz 1945. gadam tā ietilpa Vācijā. 1945. gadā pilsēta pēc Jaltas un Potsdamas konferences lēmumiem tika piešķirta Polijai.

Miera baznīca Svidņicā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Svidņica ir imperatora Kārļa IV sievas Šveidnicas Annas (Anna Svídnická, 1339—1362) dzimtā pilsēta. Švidņicā bērnības gadus pavadīja lidotājs Manfrēds fon Rihthofens (Manfred von Richthofen, 1892—1918). Pilsētas pievārtē, Kšižovas (Vācijas laikā Kreisavas) ciemā atrodas bijusī feldmaršala Helmūta fon Moltkes (Helmuth von Moltke, 1800—1891) muižas pils. Otrā pasaules kara laikā šeit atradās viens no vācu pretošanās kustības (t.s. Kreisavas pulciņa) centrs. Sociālistiskās Polijas laikā Svidņicā bija PSRS kara bāze.

Apskates objekti

• Svidņicas katedrāle (Katedra św. Stanisława i św. Wacława w Świdnicy)
• Svidņicas Miera baznīca (Kościół Pokoju w Świdnicy)

Attēlu galerija

• 
  Svidņicas katedrāle
• 
  Svidņicas Miera baznīca (fasāde)
• 
  Svidņicas Miera baznīca (interjers)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svidņica.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Svidņicas katedrāle