Sviestbekas (ģints)
| Sviestbekas (ģints) | |
|---|---|
 Parastā sviestbeka | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Sviestbeku dzimta (Suillaceae) |
| Ģints | Sviestbeku ģints (Suillus) |
 Sviestbekas (ģints) Vikikrātuvē | |
Sviestbekas (Suillus) ir sviestbeku dzimtas sēņu ģints, Latvijā visas šīs ģints sugas var tikt lietotas pārtikā, taču dažas ir aizsargājamas retuma dēļ.
Taksonomija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc garas priekšvēstures, 1821. gadā britu botāniķis S. F. Grejs aprakstīja šo sēņu ģinti, izvēloties parasto sviestbeku par tipisko sugu. Viņš aprakstīja ģinti kā sēnes ar vidū novietotu kātiņu, apaļu cepurīti, sastiprinātiem stobriņiem un skaidri redzamu gredzenu uz kātiņa. Mūsdienās ģintī ir arī sēnes bez gredzena. Līdz 1997. gadam sviestbekas bija iekļautas beku dzimtā, tagad tās pieskaitītas sviestbeku dzimtai. Kādu laiku daļa pētnieku sviestbekas iekļāva zeltkāšu dzimtā.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, stobriņu sēnes.
- Cepurīte: izliekta līdz plakanai. Gluda, parasti lipīga vai gļotaina, ar viegli noņemamu virsmiziņu. iespējams daļējs plīvurs.
- Stobriņi: atveres baltas vai dzeltenas, stobriņi viegli atdalāmi no cepurītes.
- Kātiņš: blīvs, gluds vai graudains. Reizēm uz kātiņa ir gredzens kā plīvura atliekas.
- Mīkstums: bālgans vai dzeltenīgs. Griezumā var mainīt krāsu uz zilu vai sarkanu.
- Sporas: masā parasti brūnas.
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sviestbeku ģints sēnes veido mikorizu ar priedēm, reti ar lapeglēm. Izplatītas Ziemeļu puslodes mērenajā joslā, tropos aug galvenokārt kalnu rajonos. Kopā ar priedēm ievestas arī Dienvidu puslodē. Augļķermeņi pārsvarā parādās no jūlija līdz oktobrim, labvēlīgos klimatiskos apstākļos no maija līdz decembrim.
Latvijā atrastās sviestbeku ģints sēnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Latviskie nosaukumi | Latīniskie nosaukumi |
|---|---|
| Dobkāta sviestbeka | Suillus cavipes |
| Gaišā sviestbeka | Suillus placidus |
| Govju sviestbeka, govju beka | Suillus bovinus |
| Graudainā sviestbeka, graudainā beka | Suillus granulatus |
| Lipīgā sviestbeka | Suillus viscidus (S.aeruginascens) |
| Parastā sviestbeka, sviesta beka | Suillus luteus |
| Priežu sviestbeka, priežu beka | Suillus variegatus |
| Purva sviestbeka | Suillus flavidus |
| Zābakotā sviestbeka (atrašana Latvijā nav droši pierādīta) | Suillus cothurnatus var. hiemalis |
| Zeltainā sviestbeka | Suillus grevillei |
Latvijā neatrastās sviestbeku ģints sēnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2016. gadā "Index Fungorum" nosauca pavisam 99 sviestbeku ģints sugas,[2] 90 no kurām Latvijā nav konstatētas.
- S. abietinus
- S. acerbus
- S. acidus
- S. albidipes
- S. albivelatus
- S. alboflocculosus
- S. alkaliaurantians
- S. amabilis
- S. americanus
- S. anomalus
- S. appendiculatus
- S. bellinii
- S. borealis
- S. boudieri
- S. bovinoides
- S. bresadolae
- S. brevipes
- S. brunnescens
- S. caerulescens
- S. californicus
- S. cavipoides
- S. cembrae
- S. chiapasensis
- S. collarius
- S. collinitus
- S. decipiens
- S. flavogranulatus
- S. flavoluteus
- S. flavus
- S. furfuraceus
- S. fuscotomentosus
- S. glandulosipes
- S. gloeous
- S. granulatus
- S. grisellus
- S. guzmanii
- S. helenae
- S. hirtellus
- S. hololeucus
- S. holomaculatus
- S. intermedius
- S. jacuticus
- S. kaibabensis
- S. kunmingensis
- S. lakei
- S. lapponicus
- S. lithocarpi-sequoiae
- S. lutescens
- S. marginielevatus
- S. mediterraneensis
- S. megaporinus
- S. monticola
- S. neoalbidipes
- S. obscurus
- S. occidentalis
- S. ochraceoroseus
- S. pallidiceps
- S. pinorigidus
- S. plorans
- S. ponderosus
- S. pseudoalbivelatus
- S. pseudobrevipes
- S. punctipes
- S. pungens
- S. quiescens
- S. reticulatus
- S. riparius
- S. roseoporus
- S. roseovelatus
- S. ruber
- S. rubricontextus
- S. rubropunctatus
- S. salmonicolor
- S. serotinus
- S. sibiricus
- S. spraguei
- S. subacerbus
- S. subalpinus
- S. subaureus
- S. subluteus
- S. subolivaceus
- S. subreticulatus
- S. subvariegatus
- S. tomentosus
- S. triacicularis
- S. tridentinus
- S. umbonatus
- S. volcanalis
- S. wasatchicus
- S. weaverae
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Visas Latvijas bekas
- ↑ «Genus Suillus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 25. februārī. Skatīts: 2017. gada 29. septembrī.