TU2
| — Dīzeļlokomotīve — | |
|---|---|
 Lokomotīve TU2-273 Alūksnes stacijā | |
| Pamatinformācija | |
| Ražotājvalsts |
 PSRS |
| Rūpnīca | Kalugas mašīnbūves rūpnīca |
| Ražošanas gadi | 1955—1958 |
| Pavisam uzbūvētas | 281 |
| Sliežu platums | 750 mm |
| Darbības veids | maģistrālā kravas-pasažieru |
| Konstruktīvais ātrums | 50 km/h |
| Tehniskie dati | |
| Asu formula | 2o-2o |
| Pilnais svars | 32 t |
| Spiediens uz sliedi | 8 t |
| Dzinēja tips | dīzeļdzinējs 1D12 |
| Dzinēja jauda | 195 kW |
| Transmisijas tips | elektriskā |
| Izmantošana | |
| Valstis |
 Krievija,  Ukraina, Baltkrievija,  Igaunija, Latvija,  Lietuva, Uzbekistāna |
TU2 ir šaursliežu dīzeļlokomotīve ar līdzstrāvas elektrisko spēka pārvadu, konstruēta izmantošanai PSRS Satiksmes ceļu ministrijas šaursliežu dzelzceļos (750 mm). Krievu valodā tipa nosaukums nozīmē "Otrā tipa šaursliežu dīzeļlokomotīve" (Тепловоз узкоколейный, тип второй). Lokomotīve izveidota uz eksperimentālās lokomotīves TU1 bāzes, un no tās atšķiras ar jaunu dīzeļģeneratora iekārtu (DĢI). Lokomotīves sērijveida ražošana sākās 1955. gadā Kalugas mašīnbūves rūpnīcā.
Neskatoties uz to, ka lokomotīves projekts izstrādāts 1953. gadā, tā joprojām tiek uzskatīta par vienu no PSRS labākajām lokomotīvēm. Kā iemesls tam kalpo lokomotīves izturība un kvalitāte. Lokomotīvju ražošana turpinājās līdz 1958. gadam.
Pateicoties veiksmīgai konstrukcijai un ārējai līdzībai ar platsliežu dīzeļlokomotīvēm, tā tika pieņemta par mācību lokomotīvi PSRS Bērnu dzelzceļos. Arī Rīgas bērnu dzelzceļā bija šādas lokomotīves.
Mūsdienās Latvijā TU2 lokomotīves tiek izmantotas līnijā Gulbene—Alūksne.
Konstrukcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lokomotīves virsbūve uzstādīta uz diviem divasu ratiņiem, kuriem visas asis velkošās. Lokomotīves priekšā un aizmugurē uzstādītas vadības kabīnes, vidusdaļā izvietots mašīnu nodalījums. Kabīnēs izvietoti lokomotīves vadības agregāti un mērinstrumenti, kas nodrošina dīzeļģeneratora, kā arī atsevišķu palīgmašīnu kontroli. Mašīnu nodalījumā izvietota dīzeļģeneratora iekārta (sastāvoša no dīzeļdzinēja 1D12 un ar to caur elastīgo vai pirksta-ieliktņu sajūgu savienota līdzstrāvas ģeneratora), kompresors E400, dzesēšanas ietaise ar ventilatoru un ūdens un eļļas radiatoru, augstsprieguma kamera, katls-sildītājs un palīgģenerators.
Modifikācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zināmas dažas lokomotīves TU2 modifikācijas, kuras radītas uz vietas lokomotīvju depo:
- Zasulauka lokomotīvju depo tika modernizēta lokomotīve TU2-244. Modernizācija skāra eļļas sistēmu, uz lokomotīves jumta tika novietoti eļļas savācēji. Pēc šīs modernizācijas lokomotīve ieguva apzīmējumu TU2M-244.
- Kratovas Bērnu dzelzceļā lokomotīvēm TU2-078 un TU2-129 uzstādītas jaunas vadības kabīnes.
- Harkivas Bērnu dzelzceļā modernizācijai tika pakļauta lokomotīve TU2-125, uz šīs lokomotīves bāzes tika radīta lokomotīve TEU3-001.
Lokomotīves TU2 tehniskie raksturlielumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tips — vagona veida, ar divām vadības kabīnēm un elektrisko vilces spēka pārvadu.
- Dienesta veids — kravas/pasažieru, nepieciešamības gadījumā var tikt izmantota arī kā manevru un izvedceļu lokomotīve.
- Asu formula: 2o-2o
- Velkošo asu skaits: 4
- Ratiņu skaits: 2
- Spēka iekārtas jauda: 300 ZS (195 kW)
- Konstruktīvais ātrums: 50 km/h
- Dienesta svars ekipētā stāvoklī: 32 000 kg.
- Spiediens uz sliedi no ass: 8 000 kg.
- Degvielas rezerve: 700 l
- Eļļas rezerve sistēmā: 120 l
- Smilšu rezerve: 200 kg
- Ūdens rezerve sistēmā ar katlu sildītāju: 185 l
- Minimālais caurbraucamo līkņu rādiuss: 50 m
- Lielākais sasniegtais lokomotīves ātrums: 75 km/h
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: TU2.
