Taurīns
| Taurīns | |
|---|---|
  Taurīna molekulas modeļi  Taurīna struktūrformula | |
| Citi nosaukumi | β-aminoetānsulfoskābe |
| CAS numurs | 107-35-7 |
| Ķīmiskā formula | C2H7NO3S |
| Molmasa | 125,14 g/mol |
| Blīvums | 1,734 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 305,11 °C |
Taurīns jeb β-aminoetānsulfoskābe ir aminogrupu saturoša sulfoskābe, kas sastopama dzīvnieku muskuļaudos. Tā lielos daudzumos ir cilvēka žultī un resnajā zarnā, dažkārt pat sastādot 0,1% no cilvēka ķermeņa masas.[1] Dažreiz taurīnu uzskata par aminoskābi, kuras sastāvā ir sērs[2], kaut arī šī savienojuma sastāvā ir tikai aminogrupa, nevis karboksigrupa.
Taurīna nosaukums cēlies no latīņu vārda taurus — 'vērsis', jo šo vielu 1827. gadā pirmo reizi ieguva vācu zinātnieki Frīdrihs Tīdemans un Leopolds Gmelins no vērša žults.[3] Vērša žults satur ļoti daudz taurīna, kas tur atrodas savienojumā ar holskābi, ko sauc par tauroholskābi. Dzīvnieku organismā taurīns veidojas no cisteīna, tam dekarboksilējoties un oksidējoties.[4]
Taurīnam ir vairākas būtiskas bioloģiskas lomas. Tas konjugē žultsskābes un darbojas kā antioksidants. Tas ir nepieciešams normālai sirds un asinsrites darbībai, skeleta muskulatūras attīstībai un funkcionēšanai, tīklenei un centrālajai nervu sistēmai.[5] Taurīna bioloģiskā nozīme ir līdzīga glicīna nozīmei.[6] Taurīns ir iekļauts daudzos uztura bagātinātājos un enerģijas dzērienos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Huxtable RJ (1992). "Physiological actions of taurine". Physiol Rev 72 (1): 101–163. PMID 1731369. (angliski)
- ↑ Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 95. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.
- ↑ F. Tiedemann, L. Gmelin (1827). "Einige neue Bestandtheile der Galle des Ochsen". Annalen der Physik 85 (2): 326–37. doi:10.1002/andp.18270850214.
- ↑ Пауль Каррер. Курс органической химии. Ленинград: Государственное научно-техническое издательство химической литературы, 1960, 306. lpp. (krieviski)
- ↑ Huxtable, RJ (1992). "Physiological actions of taurine". Physiol Rev 72 (1): 101–163. PMID 1731369. (angliski)
- ↑ Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 19. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|