Teodors Spāde

Teodors Spāde;
Personīgā informācija
Dzimis	1891. gada 7. martā ; Ventspils, Ventspils apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1970. gada 25. jūlijā (79 gadi); Temirtau, Kazahijas PSR (tagad Kazahstāna)
Tautība	latvietis
Dzīvesbiedre	Nadežda Švelidze-Petrova (1917—1937); Maija Pētersone (no 1940)
Bērni	Selgars Spāde (1941)
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	admirālis
Dienesta laiks	1914. — 1920.; 1926. — 1940.
Valsts	Krievijas Impērija; Ukrainas Tautas Republika; Gruzija; Baltā kustība; Latvija
Struktūra	kara flote
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš
Apbalvojumi	Sv. Staņislava ordenis (III šķiras), Sv. Annas ordenis (IV un III šķiras), Triju Zvaigžņu ordenis (IV un III šķira), Viestura ordenis (II šķiras), Francijas Goda leģiona ordenis (IV un III šķiras), u.c.
Izglītība	Rīgas Politehniskais institūts, Petrogradas Jūras kadetu korpuss (1915); Francijas Jūras kara akadēmija (1928)

Teodors Spāde (1891—1970) bija latviešu jūrnieks, kara flotes virsnieks, Latvijas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris (1931—1938), Latvijas Kara flotes komandieris, admirālis (1938—1940).

Dzīves gājums

Dzimis 1891. gada 7. martā Ventspilī zvejnieka Jura Spādes un viņa sievas Annas ģimenē. 1909. gadā Teodors pabeidza mācības Rīgas pilsētas reālskolā, studēja Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nodaļā, kuru absolvēja 1914. gadā.

Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gada jūlijā T. Spādi mobilizēja, ieskaitīja Baltijas jūras kara flotē un nosūtīja uz jūras virsnieku skolu Petrogradā. Pēc skolas beigšanas 1915. gadā viņš kā mičmanis dienēja Melnās jūras kara flotē uz līnijkuģa "Joan Zlatoust" (Иоан Златоуст), 1916. gadā bija torpēdkuteru "Svirepij" un "Stremiteļnij" komandieris, 1917. gadā — kuģu brigādes štāba virsnieks. Dienot Melnās jūras kara flotes kuģu brigādes štābā Batumi, viņš 1917. gada maijā salaulājās ar gruzīnieti Nadeždu Švelidzi-Petrovu.

1918. gada sākumā T. Spāde dienēja Ukrainas Tautas Republikas kara flotē, pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas pārgāja Gruzijas Demokrātiskās republikas dienestā, kļūdams par Aizkaukāza flotes Kuteru diviziona komandieri Batumi pilsētā. 1918. gada jūnijā T. Spāde Turcijas karaspēka uzbrukuma laikā līdz ar visu Batumi garnizonu krita turku gūstā un tika atbrīvots tikai 1918. gada oktobrī. Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gadā dienēja Deņikina komandēto Dienvidkrievijas bruņoto spēku kara flotē, paaugstināts par vecāko leitnantu, bija Sevastopoles komendants, Melnās un Azovas jūras ostu galvenā komandiera štāba priekšnieka palīgs. No 1920. gada marta — ģenerāļa Vrangeļa Krievijas armijas dienestā, 1920. gada novembrī evakuējās uz Konstantinopoli, kur pieņēma Latvijas pilsonību un kopā ar sievu atgriezās Latvijā.

Latvijā T. Spāde bija kuģniecības sabiedrības "Ausma" līdzdibinātājs un motorburinieka „Lina” līdzīpašnieks. 1926. gadā viņš iestājās Latvijas armijā un dienēja Jūras novērošanas dienestā, vēlāk tika nosūtīts uz mācībām Francijas Jūras kara akadēmijā, kuru pabeidza 1928. gadā. 1929. gadā kļuva par karakuģa "Virsaitis" komandieri, no 1931. gada bija Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, bet no 1938. gada — Latvijas Kara flotes komandieris. 1938. gadā T. Spādem piešķīra admirāļa pakāpi.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada septembrī admirāli Spādi atbrīvoja no dienesta un viņš bija spiests strādāt Rīgas namu pārvaldē. 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā viņu apcietināja un deportēja uz Tomskas apgabalu, vēlāk uz Steplaga soda nometnēm Ekibastuzā un Džezkazganā. Arī pēc atbrīvošanas 1953. gada decembrī padomju varas iestādes neļāva admirālim atgriezties dzimtenē, un viņš strādāja Temirtau pilsētas infekcijas slimnīcā par grāmatvedi.

Miris no ļaundabīgas slimības 1970. gada 25. jūlijā, apglabāts Temirtau pilsētas kapos. 1990. gada 29. aprīlī T. Spādes mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Rīgas Meža kapos. Pārapbedīšanas ceremonijā piedalījās vēl dzīvie Latvijas Jūras kara flotes jūrnieki.^[1]

Piemiņa

2014. gada 27. novembrī, klātesot Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Batumi pilsētā, Gruzijā, pie Valsts Jūras akadēmijas ēkas atklāja piemiņas plāksni Teodoram Spādem.^[2]

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis, 3. (1934) un 4. šķira (1931);^[3]
Viestura ordenis, 2. šķira (1939);^[4]
Aizsargu Nopelnu krusts;
Latvijas skautu kustības Baltās lilijas ordenis;^[5]
Sv. Staņislava ordenis, 3. šķira ar šķēpiem (Krievijas Impērija);
Sv. Annas ordenis, 3. un 4. šķira (Krievijas Impērija);
Goda Leģiona ordenis, 3. un 4. šķira (Francija);
Igaunijas Ērgļa krusta ordenis, 3. šķira ar šķēpiem;
Lietuvas Ģedimina ordenis, 3. šķira ar šķēpiem;
Polijas Atdzimšanas ordenis (Polonia Resistuta), 3. šķira ar šķēpiem;
Somijas Baltās rozes ordenis, 3. šķira ar šķēpiem;
Zviedrijas Zobena ordenis, 2. šķira ar šķēpiem;
Zviedrijas Vāsas ordenis, 3. šķira ar šķēpiem;
Vācijas Ērgļa nopelnu ordenis, 2. šķira;
medaļa "200 gadu jūras kaujai pie Gangutas" (Krievijas Impērija).

Atsauces

↑ sargs.lv
↑ Gruzijā piemin latviešu admirāli
↑ Kušķis, Gunārs (2020. gada 28. novembris). "Atcerēsimies mūsu armijas veidotājus". Latvija Amerikā: 19.
↑ Rihards Treijs. «Arī tad virsnieki mācījās ārzemēs - Latvijas Vēstnesis». Latvijas Vēstnesis (latviešu), 2005-01-13. Skatīts: 2020-12-02.
↑ «Admirālis Teodors Spāde (1891–1970) - Kara muzejs». www.karamuzejs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-07-25. Skatīts: 2020-12-02.

[1] sargs.lv

[2] Gruzijā piemin latviešu admirāli

[3] Kušķis, Gunārs (2020. gada 28. novembris). "Atcerēsimies mūsu armijas veidotājus". Latvija Amerikā: 19.

[4] Rihards Treijs. «Arī tad virsnieki mācījās ārzemēs - Latvijas Vēstnesis». Latvijas Vēstnesis (latviešu), 2005-01-13. Skatīts: 2020-12-02.

[5] «Admirālis Teodors Spāde (1891–1970) - Kara muzejs». www.karamuzejs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-07-25. Skatīts: 2020-12-02.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]