Terorakts Maskavas apgabalā (2024)

Vikipēdijas lapa
Terorakts Maskavas apgabalā (2024)
Terorakts Maskavas apgabalā (2024)
Crocus City Hall amfiteātrī 25. martā pēc terorakta
Vieta Valsts karogs: Krievija Krasnogorska, Maskavas apgabals, Krievija
Koordinātas 55°49′33″N 37°23′26″E / 55.82583°N 37.39056°E / 55.82583; 37.39056
Datums 2024. gada 22. marts
19:58 (MSK / UTC+3)
Uzbrukuma veids sprādzieni, terorisms, masu slepkavība
Ierocis (-i) automātiskie ieroči, sprāgstvielas, Molotova kokteiļi
Bojā gājušie 143
Ievainotie 360
Izraisītājs (-i) Wilayah Khorasan
Dalībnieku skaits nav zināms, aizturēti 4 aizdomās turētie

Terorakts Maskavas apgabalā bija 2024. gada 22. martā plkst. 20:00 pēc Maskavas laika notikusi masveida apšaude un vairāki sprādzieni koncertzālē Crocus City Hall pie Maskavas apvedceļa Krievijas pilsētā Krasnogorskā. Vismaz pieci uzbrucēji sākuši šaut pūlī un vēlāk izraisījuši arī ugunsgrēku, kopā nogalinot vismaz 143 cilvēkus un vairāk nekā 360 ievainojot.

Šis terorakts bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu Krievijas vēsturē, upuru skaita ziņā atpaliekot tikai no teroakta Beslanā 2004. gadā.[1]

Atbildību par uzbrukumu uzņēmās starptautiskās teroristu organizācijas "Islāma valsts" Afganistānas atzars Wilayah Khorasan.[2][3][4]

Konteksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2024. gada 7. martā ASV vēstniecība Krievijā brīdināja tūristus, kas apmeklē Maskavu un Maskavas apgabalu, tuvāko 48 stundu laikā izvairīties no masu pasākumu un pūļu apmeklēšanas teroristu uzbrukumu iespējamības dēļ.[5] Latvijas Ārlietu ministrija arī aicināja LR pilsoņus nebraukt uz Krieviju un izvairīties no masu pasākumu apmeklēšanas Maskavā.[6]

2024. gada 19. martā Vladimirs Putins nosauca brīdinājumus par iespējamiem terora aktiem Krievijā par "klaju šantāžu".[7] Vienlaikus viņš uzdeva Krievijas Federālais drošības dienestam (FSB) un citiem speciālajiem dienestiem "nopietni pastiprināt pretterorisma darbu visās jomās", norādot uz ārvalstu izlūkdienestiem kā pretinieku.[8]

2024. gada 22. martā FSB ziņoja, ka Maskavā aizdomās par saistību ar Krievu brīvprātīgo korpusu aizturēti septiņi vīrieši. Aizturēšanas laikā tika konfiscēti naži, mačetes, taktiskais cirvis, aerosola pistole un piparu aerosols.[9]

Terorakta hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākas neidentificētas maskās tērptas personas ienāca izklaides centra galvenajā ieejā, atklāja uguni no automātiskajām šautenēm, pēc tam devās uz koncertzāli, kur apmēram pēc 10 minūtēm bija paredzēts grupas Пикник koncerta sākums. Teroristi turpināja šaut uz cilvēkiem, iemeta (pēc zālē sēdējušo aculiecinieku vārdiem) granātu vai aizdedzinošu bumbu, pēc kā ēkā notika sprādziens un izcēlās uguns. Ēkai sācis brukt jumts, ugunsdzēsēji nespēja sākt dzēšanu, līdz ieradās īpašo uzdevumu vienība; vēlāk atskanēja otrs sprādziens.[10]

Saskaņā ar FSB provizoriskajiem datiem uzbrukumā tika nogalināti 40 cilvēki un vairāk nekā 140 tika ievainoti. Vēlāka informācija nogalināto skaitu vērtēja ap simtu.

Pulksten 0:00 pēc vietējā laika tika ziņots, ka teroristi, iespējams, ir aizbēguši.

Pēc izraisītā ugunsgrēka ēkai iebruka jumts, ugunsgrēks aptvēra 13 900 m2 platību. Vēlāk ugunsgrēks tika lokalizēts. Augšējais stāvs bija pilnībā izdedzis.

Ap 0:30 pēc vietējā laika atbildību par teroraktu uzņēmusies Islāma valsts organizācija, kura regulāri uzņemas atbildību par dažādiem terora aktiem pasaulē.

Izdzīvojušie tika evakuēti ar medicīnisko helikopteru palīdzību[11], un ziņots, ka tika nosūtītas 70 ātrās palīdzības brigādes[12]. Nezināms skaits cilvēku no skatuves aizbēga uz stāvvietu, bet citi aizbēga uz jumta[13].Varas iestādes evakuēja aptuveni 100 cilvēkus, kas slēpās pagrabā[14]. Kāds izdzīvojušais stāstīja, ka bēgļus kavēja aizslēgtas durvis, liekot dažiem no viņiem uzlauzt durvis, lai aizbēgtu[15]. Ugunsdzēsēji novērsa uguns izplatīšanos, savukārt trīs helikopteri tika izvietoti, lai izgāztu ūdeni uz degošā jumta[16].

Crocus City Hall ēka pēc ugunsgrēka

Līdz pulksten 07:00 23. martā Vorobjovs ziņoja, ka ugunsgrēks ir ierobežots un lielākoties nodzēsts[17].Viņš publiskoja video, kurā redzami plaši bojājumi ēkai ar pilnībā sagruvušu jumtu un koncertzāles augšējās rindas[18].Tajā pašā dienā līdz pulksten 11:30 ugunsgrēks bija pilnībā nodzēsts.[19]

IS–KP ziņojumā arī tika apgalvots, ka uzbrucējiem bija pistoles un naži.[20] Tajā pašā dienā, kad tika publicēts ziņojums, IS–KP ar ziņu aģentūras Amaq starpniecību publicēja video, kurā redzama upuru nošaušana un rīkles pārgriešana.[21]

Lielākā daļa bojāgājušo un ievainoto bija Krasnogorskas, Himku un citu Maskavas ziemeļrietumu nomalē esošo pilsētu iedzīvotāji.[22] Starp bojāgājušajiem bija pa vienam pilsonim no Azerbaidžānas,[23] Armēnijas,[24] Moldovas un divi no Baltkrievijas.[25]

Starptautiskā reakcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažas minūtes pēc tam, kad tika ziņots par teroraktu, valstis un nevalstiskās organizācijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija, izteica līdzjūtību un atbalstu Krievijai un tās iedzīvotājiem. Amerikas Savienotās Valstis, piemēram, paziņoja, ka tās "ir informētas par ziņojumiem par apšaudi un uzskata, ka notikuma vietā redzamais materiāls ir šausminošs".

Ukrainas Aizsardzības izlūkdienests apgalvoja, ka 22. marta terorakts Maskavas apgabalā ir apzināta Putina režīma provokācija. "Tā ir apzināta Putina specdienestu provokācija, par kuru starptautiskā sabiedrība jau iepriekš brīdināja. Kremļa tirāns ar to sāka savu karjeru un vēlas to beigt ar tādiem pašiem noziegumiem pret saviem pilsoņiem," sacīja Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas pārstāvis Andrijs Jusovs.[26] Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks paziņoja, ka Ukrainai nav nekāda sakara ar apšaudi un sprādzieniem Maskavas apgabalā.[27]

Maskavas reakcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19 stundas pēc uzbrukuma Putins uzstājās ar televīzijas uzrunu, kurā pasludināja 24. martu par valsts sēru dienu, netieši vainojot Ukrainu teroraktā.[28]

Krievijas vēstniecība Latvijā apsūdzēja Latviju, ka tās rīcībā ir informācija par terorakta pasūtītāju: "Rīga labi zina, kas stāv aiz šī slaktiņa un atbalsta teroru pret mierīgajiem mūsu valsts iedzīvotājiem".[29]

Antiimigrantu noskaņojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Terorakts un tā atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos izraisīja ksenofobisku un pret migrantiem vērstu noskaņojumu pieaugumu Krievijas sabiedrībā.[30][31] Tā 23. martā taksometru dienestā strādājošie migrantu šoferi stāstīja par ziņojumiem no klientiem, kuri atteikušies braukt ar šoferiem-tadžikiem viņu tautības dēļ. Nākamajā dienā kļuva zināms, ka apmeklētāji apvainojuši kādu tadžiku izcelsmes Maskavas kafejnīcas darbinieku. Volgogradā un vairākās citās pilsētās notika policijas reidi pret migrantiem, bet Maskavā mājokļu un komunālo pakalpojumu darbinieki lūdza kolēģus no Tadžikistānas un Uzbekistānas netraucēt izbraukt uz ielām, lai nekļūtu par reidu upuriem. Blagoveščenskā nezināmas personas aizdedzināja migrantiem piederošu tirdzniecības paviljonu, bet Kalugā nezināmu personu grupa uz ielas piekāva trīs Tadžikistānas pilsoņus.[32][33]

"Radio Brīvība" ziņoja par Kirgizstānas, Tadžikistānas un Ukrainas pilsoņu masveida aizturēšanu Maskavas Šeremetjevas lidostā. Viens no aizturētajiem žurnālistiem pastāstīja, ka ielidojušie ārzemnieki tika ieslodzīti vairāk nekā diennakti, nopratināti un daži no viņiem tika sisti.[34]

2024. gada 26. martā Kirgizstānas Ārlietu ministrija aicināja savus pilsoņus atturēties no nevajadzīgiem ceļojumiem uz Krieviju, bet tiem, kas jau atrodas Krievijā, tika ieteikts neapmeklēt pārpildītas vietas.[35]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «По данным СК, при нападении на «Крокус» погибли 133 человека. Это крупнейший теракт в России по числу погибших после Беслана». Meduza (krievu). Skatīts: 2024-03-28.
  2. ↑ «Foto ⟩ "Islāma valsts" uzņemas atbildību par apšaudi Krievijas koncertzālē». Ārvalstīs (latviešu). 2024-03-22. Skatīts: 2024-03-28.
  3. ↑ «Terorakts ir “Islāma valsts” atriebība Krievijai par tuvināšanos ar talibiem, lēš analītiķis». tv3.lv (latviešu). 2024-03-24. Skatīts: 2024-03-28.
  4. ↑ «Izraēlas militārais analītiķis uzskata, ka terorakts koncertzālē ir "Islāma valsts" atriebība Krievijai par tuvināšanos ar talibiem». Ārvalstīs (latviešu). 2024-03-24. Skatīts: 2024-03-28.
  5. ↑ «U.S. warns of imminent Moscow attack by 'extremists,' urges citizens to avoid crowds». NBC News (angļu). 2024-03-08. Skatīts: 2024-03-22.
  6. ↑ «Piemaskavā noticis terora akts, uzbrukumā nogalināti vismaz 40 cilvēki». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-22.
  7. ↑ Dialog.ua. «Стрельба на концерте в РФ: что говорил Путин за три дня до этого и первая реакция Украины». Диалог.UA (krievu). Skatīts: 2024-03-22.
  8. ↑ «Путин призвал ФСБ усилить антитеррористическую деятельность». Forbes.ru (krievu). 2024-03-19. Skatīts: 2024-03-28.
  9. ↑ «ФСБ задержала в Москве семь сторонников «Русского добровольческого корпуса»* - Москвич Mag» (ru-RU). 2024-03-22. Skatīts: 2024-03-22.
  10. ↑ «Неизвестные напали на концертный зал "Крокус Сити Холл" в Подмосковье. ФСБ подтверждает гибель 40 человек». rus.delfi.lv (krievu). Skatīts: 2024-03-22.
  11. ↑ «Ambulance helicopters evacuate several survivors of Crocus City Hall shootout». TASS. Skatīts: 2024-03-24.
  12. ↑ Andrew Roth. «At least 115 killed and scores wounded in Moscow concert hall attack». The Guardian (en-GB), 2024-03-23. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-24.
  13. ↑ «Gunmen kill 133 at Crocus City Hall in Moscow attack» (en-GB). 2024-03-22. Skatīts: 2024-03-24.
  14. ↑ «All four suspects arrested after Crocus City Hall shootings, Russia says». BBC News (en-gb). 2024-03-22. Skatīts: 2024-03-24.
  15. ↑ Moscow Times Reporter. «‘It Could Have Been Me’: Russians Mourn Victims of Deadly Concert Hall Attack». The Moscow Times (angļu), 2024-03-23. Skatīts: 2024-03-24.
  16. ↑ «Zelensky says Putin seeking to ‘shift the blame’ for Moscow attack onto Kyiv». France 24 (angļu). 2024-03-22. Skatīts: 2024-03-24.
  17. ↑ «All four suspects arrested after Crocus City Hall shootings, Russia says». BBC News (en-gb). 2024-03-22. Skatīts: 2024-03-24.
  18. ↑ «Video shows fire damage in Moscow's Crocus concert hall» (en-GB). Skatīts: 2024-03-24.
  19. ↑ «Fire extinguished at Crocus City Hall, Russian Emergency Ministry says». NBC News (angļu). 2024-03-24. Skatīts: 2024-03-24.
  20. ↑ Editor 123 Kh.J. «تنظيم "الدولة" يقدم روايته عن هجوم موسكو». عنب بلدي (arābu), 2024-03-23. Skatīts: 2024-03-24.
  21. ↑ Redacción Clarín. «Atentado en Moscú: ISIS-K difundió un escalofriante video del ataque desde adentro con gritos de "Alá es grande"». Clarín (spāņu), 2024-03-23. Skatīts: 2024-03-24.
  22. ↑ «What we know about attack on a Moscow concert hall» (en-GB). 2024-03-23. Skatīts: 2024-03-28.
  23. ↑ «Erməni arvadı ilə birlikdə “Krokus” terrorunda həlak olan azərbaycanlı kimdir?». Medianews (azerbaidžāņu). 2024-03-24. Skatīts: 2024-03-28.
  24. ↑ «Гражданка Армении погибла в ходе теракта в «Крокус Сити Холле»». radio1.ru (krievu). 2024-03-25. Skatīts: 2024-03-28.
  25. ↑ «Граждане Кыргызстана и Беларуси погибли во время теракта в "Крокус Сити Холле"». informburo.kz (krievu). 2024-03-27. Skatīts: 2024-03-28.
  26. ↑ «ЦАПЛІЄНКО_UKRAINE FIGHTS». Telegram. Skatīts: 2024-03-22.
  27. ↑ «"Украина не имеет ничего общего со стрельбой в "Крокус Сити Холле"». Радио Свобода (krievu). Skatīts: 2024-03-22.
  28. ↑ «Путин выступил с обращением спустя 19 часов после теракта в "Крокусе" и обвинил Украину в помощи в его организации». Настоящее Время (krievu). 2024-03-23. Skatīts: 2024-03-23.
  29. ↑ «Посольство России в Латвии».
  30. ↑ «После теракта в «Крокусе» политики и пропагандисты требуют ужесточить миграционную политику. Это правда могло предотвратить нападение? Разбираемся с исследователем миграции Салаватом Абылкаликовым». Meduza (krievu). Skatīts: 2024-03-28.
  31. ↑ «"Прозевали страшнейший теракт и теперь делают вид, что работают". Ксенофобия и рейды на мигрантов после теракта в "Крокусе"». Радио Озоди (krievu). 2024-03-26. Skatīts: 2024-03-28.
  32. ↑ «Таджикская диаспора в России в панике после ареста подозреваемых в теракте». vesty (krievu). 2024-03-25. Skatīts: 2024-03-28.
  33. ↑ «Кыргызстан рекомендовал своим гражданам пока не ездить в Россию». Сибирь.Реалии (krievu). 2024-03-26. Skatīts: 2024-03-28.
  34. ↑ «В России начались акты дискриминации мигрантов. Прилетевших в Москву жителей Кыргызстана вторые сутки не выпускают из аэропорта». The Insider (krievu). Skatīts: 2024-03-28.[novecojusi saite]
  35. ↑ Русская служба The Moscow Times. «МИД Кыргызстана рекомендовал гражданам не ездить в Россию из-за облав на мигрантов». Русская служба The Moscow Times (krievu), 2024-03-25. Skatīts: 2024-03-28.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Terorakts_Maskavas_apgabalā_(2024)&oldid=4044343"