Toma evaņģēlijs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Naghammādī Codex II, folio 32, Toma evaņģēlijas sākuma lapa
Toma evaņģēlijas pēdējā lappuse
Oksirinkhosas Toma evaņģēlijas papirusa lapa Papyrus Oxyrhynchus 1

Toma evaņģēlijs ir strīdīgs nekanonisks kristiešu evaņģēlijs, kas atrasts 1945. gadā Naghammādī Ēģiptē. Pētnieki apgalvo, ka agrīnais gnosticiskais manuskripts ir ievērojama liecība par pirmām kristiešu kopienām, par mutvārdu tradīcijām un par Jēzus teicieniem, kas nav sastopamas kanoniskajos Bībeles evaņģēlijos.[1] Spriests, ka raksts noslēpts, jo uzzināts par Aleksandrijas bīskapa Atanasija 367. gada vēstuli, kurā kristiešiem noteikts stingrs kanons laikos, kad katoļu "baznīctēvi" vērsās pret gnosticismu, ķecerību un helēnistu filozofu skolām.[2]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Toma evaņģēlijs atrasts tā sauktajā Naghammādī bibliotēkā, starp 52 dažādiem pārsvarā gnostiskiem rakstiem,[3] kur arī esot atrasts izraksts no Platona "Valsts" un vairāki Bībeles apokrifi, kuros pieminēts Jēzus apustulis Svētais Filips. Koptu valodā rakstītais Toma evaņģēlijs, kas mūsdienās apzīmēts Codex II, satur "114 Jēzus logionus" (pētnieku sanumurētos teicienus). Spriests, ka tikai apmēram puse teicienu iekļauti kanoniskā Jaunā Derībā[4] un ka pats Toma evaņģēlijs bijis Sīrijas gnostiķu radīts.[5][6][7][8][9][10] Kad koptu rakstu atrada Naghammādī, pētnieki drīz secināja, ka trīs atsevišķi grieķu papirusa fragmenti no Oksirinkhosas arī pieder pie Toma evaņģēlija.[11][12][13]

Piektais evaņģēlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā sauktais piektais evaņģēlijs nebija biogrāfisks, bet sastāvēja no Jēzus teicieniem (logoi) un līdzībām, kas vairākiem pētniekiem ir arguments, ka tas ir senāks par kanoniskajiem rakstiem.[14][15][16][17] Toma evaņģēlija ievadā rakstīts: "Šie ir apslēptie vārdi, ko sacīja dzīvais Jēzus un ko pierakstīja Dvīnis, Jūda, Toms."[18] Teologiem joprojām ir dažādi viedokļi par pieminēto personu vai personām Dvīnis, Jūda, Toms.[19][20][21][22] Toma ievads šķiet salīdzināms ar vismaz diviem Jāņa un Lūka evaņģēliju pantiem: "To viņa mācekļi sākumā nesaprata, bet, kad Jēzus tika pagodināts, tie atcerējās, ka tas par viņu bija rakstīts un tie viņam to bija darījuši" (Jn12:16) un: "Viņi no tā neko nesaprata — sacītais viņiem palika apslēpts, un viņi nespēja teikto izprast" (Lk18:34).

Senas atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķiet vecākās atsauces uz Toma evaņģēliju ir trešā gadsimta Svētā Hipolīta[23] un Aleksandrijas Origēna rakstos.[24][25][26] Cēzarejas Eisebijs, bīskaps kurš piedalījās Nīkajas koncilā, iekļāva Toma rakstus "viltoto un ķeceru izdomāto" grāmatu sarakstā.[27] Ceturtā un piektā gadsimtā vairāki "baznīctēvi" arī rakstījuši, ka maniheisti ciena Toma evaņģēliju.[28][29] Svētais Jeruzalemes Kīrs divas reizes pieminējis Toma evaņģēliju savā ietekmīgajā katehismā.[30][31] Piektā gadsimta ķecerīgo grāmatu sarakstā Decretum Gelasianum pieminēts "evaņģēlijs, ko maniheisma sekotāji lieto un Toms esot sakopojis."[32]

Datēšana un Jāņa un Toma evaņģēliju salīdzinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Toma evaņģēlija uzrakstīšanas laiku pētniekiem ir domstarpības. Dažiem evaņģēlijs veicinājis kanonisko evaņģēliju radīšanu, citiem tas esot 2. gadsimta gnostiķu sacerējums.[33][34][35] Salīdzinot Jāņa un Toma evaņģēliju, vairāki pētnieki saskata dialektiku un secina, ka vēlāk pierakstītā Jāņa evaņģēlija esot konkurējošs skatījums par vairākiem strīdīgiem jēdzieniem kā, piemēram, dievišķā gaisma, pestīšana, Dieva valstība, Jēzus krustā sišana un augšāmcelšanās.[36][37][38]

Pētīts, ka Tomam Jēzus augšāmcelšanās nebija vēsturisks notikums, bet garīgs sasniegums un Jāņa nicinošais stāsts par "Neticīgo Tomu" bija replika par Toma versiju, (jo Toma un Jāņa viedokļi par dvēseli un miesu daudz neatšķīrās).[39] Jāņa evaņģēlijā Toms fiziski pieskaras augšāmcēlušajam Jēzum. Reliģijas pētniece Eleina Peidželsa šo versiju interpretē kā Jāņa dialektiku kurā Toms "piespiests atzīt Jēzus dzīvo miesu" tāpēc ka, viņasprāt "Toma evaņģēlijam bija tik nopietna piekrišana, ka Jāņa evaņģēlijam bija ar to 'jāsapinās', lai atspēkotu."[40]

"Neticīgais Toms" Jāņa evaņģēlijā: Kad Jēzus atnāca, Toms, saukts Dvīnis, viens no tiem divpadsmit, nebija ar viņiem. Citi mācekļi viņam sacīja: "Mēs redzējām Kungu!" Bet viņš tiem atbildēja: "Kamēr es neredzēšu naglu brūces viņa rokās, kamēr nelikšu savu pirkstu viņa naglu brūcēs un kamēr nelikšu savu roku viņa sānos, es neticēšu!" Pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija tur kopā, un Toms bija ar viņiem. Durvis bija aizslēgtas, bet Jēzus nāca un, nostājies viņu vidū, sacīja: "Miers jums!" Pēc tam viņš sacīja Tomam: "Stiep šurp savu pirkstu un lūko manas rokas un stiep savu roku un liec manos sānos, un neesi vairs neticīgs, bet esi ticīgs!" Toms viņam atbildēja: "Mans Kungs un mans Dievs!" Jēzus viņam sacīja: "Tu tici tādēļ, ka tu mani redzēji; laimīgi tie, kas nav redzējuši, bet tic." (Jn20 20-24) (Karavadžo glezna, 1601. gadā.)

Toma 12. teiciens apstiprina domstarpības par kopienas vadības pēctecību: Mācekļi sacīja Jēzum, "Mēs zinām, ka tu mūs pametīsi. Kurš vadīs mūs? " Jēzus sacīja viņiem: "Lai arī no kurienes jūs nāktu, jūs noiesiet pie Jēkaba, Taisnā, kura dēļ ir radīta zeme un debess."[41] Šķiet novēršanās no Jēkaba un no Pētera sakrīt ar kanonā Pāvila rakstiem par agrīno Jeruzalemes baznīcu. (Pāvila vēstule galatiešiem 2:1—14)[42] Tāpat, neskaidrība vairākos svētos rakstos par dažādiem Jēkabiem, Jēkabu Taisnīgo, Jēkabu-Jēzus brāli utt. esot vairākiem pētniekiem pazīme, ka Toma evaņģēlija esot pirmā gadsimta darbs. Arī 13. teiciens atspoguļo Jēzus mācekļu neizpratni par Jēzus sūtību un identitāti, kas kanonā vairs netiek apspriests.[43]

Toma evaņģēlija ticējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajiem kristiešiem teikts, ka Dieva valstība ir jau klāt un Jēzus drīz atgriezīsies (bez apokalipses), "Tēva valstība gan izplešas zemes virsū, bet cilvēki to neredz." (113. teiciens.)[44] Jēzus aprakstīts kā garīgs skolotājs, kurš uzsver tiešu, nepastarpinātu praksi:

Jēzus sacīja: "Kas meklē, lai nepārtrauc meklēt, līdz viņš atrod. Kad viņš atradīs, viņš izbīsies; un, kad viņš izbīsies, viņš brīnīsies, un viņš valdīs pār Visu."(2. teiciens.) "Kas dzers no manas mutes, kļūs kā es. Arī es kļūšu kā viņš, un apslēptās lietas tiks atklātas." (108. teiciens.) Es esmu gaisma, kas ir pār visiem. Es esmu Viss. No manis Viss ir radies, un Viss pie manis nonāk. Pārcērtiet koku - es tur esmu. Paceliet akmeni - un jūs mani tur atradīsiet." (77. teiciens.)

Toma evaņģēlijā pestīšana esot personiska garīga prakse:[45]

...bet valstība ir jūsos, un tā ir ārpus jums. Ja jūs iepazīsiet sevi, jūs tiksiet iepazīti un jūs sapratīsiet, ka esat dzīvā Tēva bērni...(3. teiciens.)

Kanonā Jēzum lūdz skaidrot līdzības un norādīt, kā lūgties, bet Toma evaņģēlija šķiet nesakrita ar tradīciju:

Jēzus sacīja: "Kad jūs gavējat, jūs sagādājat sev grēku; un, kad jūs lūdzat, jūs topat nolādēti; un, kad jūs dāvanas dodat, jūs nodarāt ļaunu savam garam. Un, ja jūs ieejat kādā zemē un ceļojat kādos apvidos, un jūs tur uzņem, tad ēdiet, kas jums tiek dots; dziediniet slimos viņu vidū. Jo tas, kas ieiet jūsu mutē, jūs neaptraipīs, bet tas, kas iziet no jūsu mutes, tas jūs aptraipīs." (14. teiciens.)

Kultūras vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīno evaņģēliju skaits "mērāms vairākos desmitos"[46][47] un pētniekiem zināms, ka "nekanoniskie Toma raksti"[48] visos laikos lietoti kādās kristiešu kopienās.[49][50] Prinstonas universitātes profesores Eleinas Peidželsas (Elaine Pagels)[51] grāmatā Beyond Belief rakstīts par Toma evaņģēlija mistiskiem strāvojumiem, kas atkārtojoties Jākoba Bēmes, Terēzes no Avilas, Krusta Jāņa (Svētais Jānis no Krusta) un citu mistiķu dzīvēs un rakstos.[40]

1956. gadā publicētas Codex II fotokopijas[52] un trīs gadus vēlāk izdeva pirmo tulkojumu (angļu valodā).[53][54] 2014. gadā Toma evaņģēlijs tulkots latviski.[55] Oriģinālais manuskripts nonācis Kairas Koptu muzejā.[56]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Raksts par Toma evaņģēlija datēšanu (latviski)
  2. Katoļu baznīctēvu raksti (angliski)
  3. Gnostiskie evaņģēliji (latviski)
  4. Lost Scriptures: Books that did not make it into the New Testament by Bart Ehrman, pp. 19-20
  5. Eerdmans Commentary on the Bible by James D. G. Dunn, John William Rogerson, 2003, ISBN 0-8028-3711-5 page 1574
  6. Evans, Craig A. Fabricating Jesus: How Modern Scholars Distort the Gospels. Downers Grove, IL: IVP Books, 2008.
  7. Klyne Snodgrass, The Gospel of Thomas: "A Secondary Gospel" The Historical Jesus:Critical Concepts in Religious Studies. Volume 4: Lives of Jesus and Jesus outside the Bible. Ed. Craig A. Evans. 298
  8. Nicholas Perrin, "Thomas: The Fifth Gospel?," Journal of The Evangelical Theological Society 49 (March 2006): 66—80
  9. Perrin, Nicholas. Thomas and Tatian: The Relationship Between the Gospel of Thomas and the Diatessaron
  10. Robert F. Shedinger, "Thomas and Tatian: The Relationship between the Gospel of Thomas and the Diatessaron by Nicholas Perrin" Journal of Biblical Literature, Vol. 122, No. 2 (Summer, 2003), pp. 388
  11. Bernard Pyne Grenfell and Arthur Hunt, Sayings of Our Lord from an early Greek Papyrus (Egypt Exploration Fund; 1897)
  12. Robert M. Grant and David Noel Freedman, The Secret Sayings of Jesus according to the Gospel of Thomas (Fontana Books, 1960).
  13. John P. Meier, A Marginal Jew (New York, 1990) p. 125.
  14. DeConick, April D., The Original Gospel of Thomas in Translation, 2006, p.214
  15. Alister E. McGrath, 2006 Christian Theology ISBN 1-4051-5360-1 page 12
  16. James Dunn, John Rogerson 2003 Eerdmans Commentary on the Bible ISBN 0-8028-3711-5 page 1573
  17. Udo Schnelle, 2007 Einleitung in das Neue Testament ISBN 978-3-8252-1830-0 page 230
  18. Toma evaņģēlijs, Latvijas Bībeles biedrība, 15. lpp. ISBN 2-54-834-9984 Nepareizs ISBN-978
  19. The Fifth Gospel, Patterson, Robinson, Bethge, 1998
  20. April D. DeConick 2006 The Original Gospel of Thomas in Translation ISBN 0-567-04382-7 page 2
  21. Bentley Layton, The Gnostic Scriptures, 1987, p.361.
  22. Davies, Stevan L., The Gospel of Thomas and Christian Wisdom, 1983, pp. 23—24.
  23. Svētais Hipolīts (latviski)
  24. EU Vēsture — Kristietība (baznīctēvi) (latviski)
  25. Helmut Koester, Thomas O. Lambdin (translator). «The Gospel of Thomas». In James MacConkey Robinson. The Nag Hammadi Library in English (Revised izd.). Leiden, New York, Cologne : E. J. Brill, 1996. 125. lpp. ISBN 90-04-08856-3.
  26. Koester 1990, pp.77ff
  27. Church History (Book III), Chapter 25:7
  28. EU Vēsture — Gnosticisms (latviski)
  29. "Satori" par "piekto evaņģēliju un maniheismu" (latviski)
  30. Cyril Catechesis" 4.36
  31. Cyril Catechesis 6.31
  32. Koester 1990 p. 78
  33. Robert E. Van Voorst, Jesus Outside the New Testament: an introduction to the ancient evidence (Grand Rapids: Eerdmans, 2000), page 189.
  34. Darrell L. Bock, "Response to John Dominic Crossan" in The Historical Jesus ed. James K. Beilby and Paul Rhodes Eddy. 148—149. "...for most scholars the Gospel of Thomas is seen as an early-second century text." (148—149).
  35. Darrell L. Bock, The Missing Gospels (Nashville: Thomas Nelson, 2006).61; 63.
  36. Resurrection Reconsidered: Thomas and John in Conflict (Augsberg Fortess, 1995)
  37. Voices of the Mystics: Early Christian Discourse in the Gospel of John and Thomas and Other Ancient Christian Literature (T&T Clark, 2001)
  38. Beyond Belief: The Secret Gospel of Thomas. (New York: Vintage, 2004)
  39. Jn. 3:6, 6:52—6 — salīdzināt ar Jn. 6:63.
  40. 40,0 40,1 Pagels, Elaine. Beyond Belief: The Secret Gospel of Thomas. New York: Vintage, 2004. pp. 66—73
  41. Jēkabi — Jēkabs Taisnīgais (latviski)
  42. Albert L A Hogeterp. Paul and God's Temple. Leuven, Netherlands; Dudley, MA : Peeters, 2006. 137. lpp. ISBN 90-429-1722-9.
  43. Patterson et al. (1998), p. 42
  44. Bart D. Ehrman. Jesus, apocalyptic prophet of the new millennium (revised izd.). Oxford; New York : Oxford University Press, 1999. 75–78. lpp. ISBN 0-19-512473-1.
  45. The Gospel of Thomas and Christian Origins by André Gagné (The Montréal Review, December 2011)
  46. Latvijas Bībeles biedrības Toma evaņģēlija izdevums (5.lpp.)
  47. Agrīno kristiešu raksti (angliski)
  48. «Why is the Gospel of Thomas not in the canon. Online essay by Simonas Kiela». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2000. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2000. gada 16. oktobrī.
  49. Teksta tulkojums: Thomas the Contender (angliski)
  50. Masing, Uku & Kaide Rätsep, Barlaam and Joasaphat: Communio Viatorum 4:1 (1961) 29—36.
  51. Prinstonas universitātes profesores Elaine Pagels" CV
  52. «Fotokopiju datubāze». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 4. februārī.
  53. A. Guillaumont, Henri-Charles Puech, Gilles Quispel, Walter Till and Yassah `Abd Al Masih, The Gospel According to Thomas (E. J. Brill and Harper & Brothers, 1959).
  54. Robinson, James M., General Editor, The Nag Hammadi Library in English, Revised Edition 1988, E. J. Brill, Leiden, and Harper and Row, San Francisco, ISBN 90-04-08856-3.
  55. Toma evaņģēlijs latviski
  56. Coptic Gnostic Papyri in the Coptic Museum at Old Cairo, vol. I (Cairo, 1956) plates 80, line 10 — 99, line 28.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]