Trīspirkstu dzenis
| Trīspirkstu dzenis Picoides tridactylus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Dzilnveidīgie (Piciformes) |
| Dzimta | Dzilnu dzimta (Picidae) |
| Apakšdzimta | Dzilnu apakšdzimta (Picinae) |
| Ģints | Trīspirkstu dzeņi (Picoides) |
| Suga | Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) |
| Izplatība | |
_Three-toed_Woodpecker_Picoides_tridactylus_distribution_in_Eurasia_map.png) | |
 Trīspirkstu dzenis Vikikrātuvē | |
Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.[1] Tas sastopams plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas mežu zonā, no Ziemeļeiropas un Austrumeiropas līdz Tālajiem Austrumiem. Izolētas populācijas mājo Centrāleiropā.[1][2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Trīspirkstu dzeņa areāls plešas no Eiropas ziemeļiem (Skandināvijas, Somijas un Baltijas valstīm) pāri Krievijai, Sibīrijas centrālajai daļai līdz Tālajiem Austrumiem (Kamčatkai, Sahalīnai, Korejas un Japānas ziemeļiem). Izolētas populācijas atrodamas Eiropas centrālās daļas kalnu rajonos (Alpos un Karpatos), arī Ķīnas dienvidrietumos (Tibetā).[3][4]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā trīspirkstu dzenis ir samērā parasts ligzdotājs un nometnieks, tomēr sastopams galvenokārt vecākos jauktu koku mežos ar eglēm un kalstošiem kokiem meža otrajā stāvā. Diezgan grūti novērojams klusā dzīves veida dēļ. Latvijā sastopama nominālpasuga Picoides tridactylus tridactylus.[3]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trīspirkstu dzenis ir vidēji liels dzilnu dzimtas putns. Sugai piemīt dzimumu dimorfisms, un tēviņa apspalvojums nedaudz atšķiras no mātītes apspalvojuma, kā arī tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Ķermeņa garums 20—24 cm, spārnu izplētums 32—35 cm, tēviņa svars 65—85 g, mātītes 54—66 g.[5][6][7]
Trīspirkstu dzeņa mugura ir melni-balti raibumota, galva melna ar baltām svītrām (uz katra vaiga divas baltas svītras: viena aiz acs, otra zem acs, atgādinot baltu ūsu). Tēviņam piere ir dzeltena, mātītei pelēka. Pakakle, krūtis un vēders ir balti, arī sāni ir balti ar melnu svītriņu raibumojumu. Spārni melni ar baltām šķērsjoslām, aste melna ar baltām ārējām lidspalvām.[7]
Salīdzinot ar citiem dzeņiem, piemēram, ar Latvijā dzīvojošo dižraibo dzeni, trīspirkstu dzenis kopumā ir tumšāks un mazāks. Labi pamanāma iezīme, kas raksturo trīspirkstu dzeni, ir balts, garens muguras laukums. Kājas tumši pelēkas, pēdām ir tikai 3 pirksti (citiem dzeņiem ir 4 pirksti). Knābis tumšs, pelēkzils ar melnu galu. Jaunie putni līdzīgi tēviņam, jo arī to pieres ir dzeltenas.[6]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Trīspirkstu dzenis parasti apmetas vecos skujkoku vai jauktu koku mežos, kuros ir pēc iespējas vairāk ar kukaiņiem inficētu koku. Īpaši iecienīti ir egļu meži.[4] Tas ir nometnieks, ziemo ligzdošanas teritorijā, lai gan dažos gados mēdz klejot.[3][6] Trīspirkstu dzenis bieži apmetas ugunsgrēku vai vētru izpostītos mežos.[4] Trīspirkstu dzenis vienmēr atrodas kokā un nekad nenolaižas uz zemes. Tas staigā pa koka stumbru uz augšu un leju un meklē kukaiņus. Tēviņi pārmeklē koka zemākos zarus un stumbra lejasdaļu, mātītes augstākos zarus.[4][7] Trīspirkstu dzeņi ir samērā agresīvi un teritoriāli, starp tiem mēdz izcelties ķīviņi par labākajām barošanās vietām. Savstarpēji tie komunicē, bungojot pa koku. Ja bungāšana ir ātra un skaļa, īpatnis agresīvi piesaka tiesības uz barošanās vietu. Ligzdošanas sezonas laikā pāris sazinās, bungojot lēnām.[4]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trīspirkstu dzenis barojas ar kokos dzīvojošiem kukaiņiem, to kāpuriem, zirnekļiem, reizēm ar ogām un mizas kambiju, kā arī uzlaiza koka sulu.[4][7] Satrupējušam kokam putns var nolobīt nost visu mizu, lai piekļūtu pie kukaiņiem zem tās.[6]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trīspirkstu dzenis veido monogāmus pārus. Ligzdošanas sezona sākas martā vai aprīlī, sezonā ir viens perējums.[4] Ligzdu trīspirkstu dzenis iekārto trupējoša koka, retāk dzīva koka dobumā, to izklājot ar mizas gabaliņiem. Dobums parasti atrodas kādā skujkokā vai apsē, 1—14 m augstumā.[6][7] Ligzdošanas dobumu pāris izcērt kopīgi, to izmantojot vairākus gadus.[4] Dējumā ir 3—6 baltas olas. Inkubācijas periods ilgst 11—14 dienas, perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Nakts laikā perē tikai tēviņš. Jaunie putni izlido 22—25 dienu vecumā, bet kopā ar vecākiem tie paliek vēl apmēram 40 dienas.[4][6][7]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trīspirkstu dzenim ir 8 pasugas:[1]
- P. t. albidior (Stejneger, 1885) — sastopams Kamčatkā;
- P. t. alpinus (Brehm, CL, 1831) — sastopams no Eiropas centrālās un dienvidaustrumu daļas līdz Ukrainai un Rumānijai,
- P. t. crissoleucus (Reichenbach, 1854) — sastopams no Urāliem līdz Sibīrijas austrumiem;
- P. t. funebris (Verreaux, J, 1871) — sastopams Ķīnas centrālajā daļā;
- P. t. inouyei (Yamashina, 1943) — sastopams Hokaido salā;
- P. t. kurodai (Yamashina, 1930) — sastopams Ķīnas ziemeļaustrumos un Korejas ziemeļos;
- P. t. tianschanicus (Buturlin, 1907) — sastopams Kazahstānas austrumos un Ķīnas rietumos;
- P. t. tridactylus (Linnaeus, 1758) — sastopams no Eiropas ziemeļiem līdz Urāliem, līdz Sibīrijas un Ķīnas ziemeļaustrumiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 World Bird List: Woodpeckers, 2020
- ↑ IUCN: Picoides tridactylus
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Ornitofaunistika: Trīspirkstu dzenis Picoides tridactylus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 30. maijā. Skatīts: 2017. gada 15. maijā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 4,8 ADW: Picoides tridactylus
- ↑ Alive: Three-toed Woodpecker (Picoides tridactylus)
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Nature Gate: Three-toed Woodpecker
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 «Planet of Birds: Eurasian Three-toed Woodpecker (Picoides tridactylus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 15. maijā.