Trijstūra galaktika
 | |
| Novērojumu dati | |
|---|---|
| Epoha | J2000 |
| Zvaigznājs | Trīsstūris |
| Rektascensija | 1h 33m 50,9s[1] |
| Deklinācija | 30° 39′ 37″[1] |
| Raksturojums | |
| Tips | SA(s)cd |
| Redzamie izmēri | 70,8′ × 41,7′[1] |
| Redzamais spožums | 5,7 [2] |
| Sarkanā nobīde | -0,000597 ± 0,000010[1] |
| Masa | 5 × 1010 M☉[3] |
| Zvaigžņu skaits | 4 × 1010[4] |
| Attālums | 2 380 000 – 3 070 000 ly |
| Rādiuss | 25 000 – 30 000 ly |
Trijstūra galaktika (arī M 33, NGC 598) ir spirālveida galaktika, kura atrodas aptuveni 3 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Trīsstūra zvaigznājā. Trijstūra galaktika ir trešā lielākā galaktika Vietējā galaktiku grupā pēc Piena Ceļa un Andromedas galaktikas.[5] Tā ir pats tālākais objekts, kuru var saskatīt ar neapbruņotu aci. Trijstūra galaktika ir 2 reizes mazāka par mūsu galaktiku un 4 reizes mazāka par Andromedas galaktiku. M 33 tuvojas Piena Ceļam ar ātrumu apmēram 24 km/s.[2]
Atklāšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iespējams, ka pirmais galaktiku atklājis itāļu astronoms Džovanni Batista Hodierna (Giovanni Battista Hodierna) jau pirms 1654. gada. Savā darbā De systemate orbis cometici; deque admirandis coeli caracteribus viņš to apraksta, kā mākonim līdzīgu miglāju blakus Trīsstūra zvaigznājam.[6]
Neatkarīgi no Hodiernas galaktiku atklāja franču astronoms Šarls Mesjē naktī no 25. uz 26. augustu 1764. gadā. 1771. gadā Mesjē publicēja katalogu, kurā galaktika bija ierakstīta ar 33 numuru (tāpēc arī nosaukums M 33).
Novērojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trijstūra galaktika ir novērojama ar neapbruņotu aci ziemeļu puslodē. Vislabāk to darīt ārpus pilsētām, kur netraucē gaismas piesārņojums. Galaktika redzama kā blāvs izplūdis plankums starp Trīsstūra un Zivju zvaigznājiem. Lai saskatītu galaktikas struktūru, nepieciešams teleskops ar vismaz 200 mm apertūru. Tajā galaktika redzama kā ovāls izplūdis plankums ar nedaudz spožāku centru. Uz ziemeļu spirālzara pagarinājuma var redzēt relatīvi gaišāku kompaktu objektu — NGC 604. Tas ir emisijas miglājs, kurā sakoncentrējušies vairāk kā 200 pārmilži. Tā starjauda ir (4,5 ± 1,5) × 107 reižu lielāka kā Saules starjauda.[7] Uz rietumiem no galaktikas centra atrodas apgabali NGC 595, NGC 592 un NGC 588.
Mijiedarbība ar Andromedas galaktiku
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trijstūra galaktika un Andromedas galaktika palidoja viena otrai cieši garām pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu.[8] Pašreiz šīs galaktikas šķir apmēram miljona gaismas gadu attālums. Tomēr Andromedas milzīgā gravitācija negatīvi ietekmē Trijstūra galaktiku. Ir izpētīts, ka no Trijstūra galaktikas Andromedas virzienā stiepjas apmēram 130 000 gaismas gadu gara „aste”, liecība, ka masīvākā galaktika „aprij” vājāko. Aprēķini liecina, ka abas galaktikas atkal var sadurties pēc apmēram 2 miljardiem gadu.[8]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Andromedas galaktika
- Galaktika
- Lielais Magelāna mākonis
- Vietējā galaktiku grupa
- Mazais Magelāna mākonis
- Piena Ceļš
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 NASA/IPAC extragalactic database
- ↑ 2,0 2,1 [1] Messier 33
- ↑ Dark matter and visible baryons in M33
- ↑ Final Answers
- ↑ J.Žagars, I.Vilks „Astronomija augstskolām”, 2007, ISBN 9984-802-55-8
- ↑ Hodierna's Observations of Nebulae and his Cosmology
- ↑ The cluster birthline in M33
- ↑ 8,0 8,1 Milky Way's twin caught dismembering neighbour
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trijstūra galaktika.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|