Felsumas

Vikipēdijas lapa
Felsumas
Phelsuma, (J. E. Gray, 1825)
Madagaskaras dienas gekons (Phelsuma madagascariensis)
Madagaskaras dienas gekons (Phelsuma madagascariensis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
ApakškārtaĶirzakas (Lacertilia)
InfrakārtaGekonveidīgie (Gekkota)
DzimtaGekoni (Gekkonidae)
ĢintsFelsumas (Phelsuma)
Felsumas Vikikrātuvē

Felsumas,[1] arī dienas gekoni (Phelsuma) ir gekonu dzimtas ģints, kuru pārstāv aptuveni 70 sugas un pasugas. Atšķirībā no gekonu lielākās daļas, felsumas ir aktīvas diennakts gaišajā laikā.

Tās ir lielākoties krāšņas ķirzakas, kuru daudzveidības centrs atrodas Madagaskarā un blakus esošajos arhipelāgos un salās Indijas okeāna rietumu daļā.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Phelsuma laticauda uz banānkoka Reinjonā.

Mirdzošās felsumas ir vieni no spilgtākajiem un krāsainākajiem rāpuļiem. Krāsojums bieži zaļš, un to klāj sarkanu, melnu, zilu, dzeltenu, oranžu un brūnu plankumojumu, svītru un punktojumu veidoti raksti. Krāšņā āriene tās padara par iecienītiem terāriju iemītniekiem. Dažas sugas pārsvarā pelēcīgas, piemēram Raundas gekons.

Garums variē no 6,5 līdz 30 cm, bet izmirušais Rodrigesas milzu scinks sasniedza pat 40 cm.[3]

Izplatība un dabiskā vide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabiskais areāls aptver Indijas okeāna rietumu daļas salas. Lielākā daļa sugu sastopamas Madagaskarā, kā arī Komoru arhipelāgā, Maskarēnu salās, Seišelu salās, Andamanu Salās, Zanzibārā un dažās vietās austrumu Āfrikas piekrastē. Ieviestas Havaju salās, Floridā un Mūreas salā Franču Polinēzijā.[4]

Atkarībā no sugas, felsumas sastopamas sākot no jūras līmeņa līdz 2300 m v.j.l.. Lielākai sugu un pasugu daļai ir ļoti ierobežoti areāli, un tās ir ļoti apdraudētas. Visnopietnāko apdraudējumu izraisa dabiskās vides izpostīšana.

Lielākā daļa dienas gekonu uzturās kokos, bet var būt sastopamas arī netālu no apdzīvotām vietām, dārzos, uz žogiem, ēkās un būdās. Izņēmums ir Ph. barbouri, kas ir uz zemes mītoša suga.[3]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārtiek no dažādiem kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, tāpat nektāra un putekšņiem, laiku pa laikam arī mīkstiem un saldiem augļiem.[5]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģints iekļauj ap 70 sugu un pasugu, no kurām cilvēka radīto apkārtējās vides izmaiņu rezultātā divas sugas ir izmirušas.

Saskaņā ar endēmo sugu izplatības areāliem, Madagaskaru apdzīvo 34 endēmas sugas, Maskarēnu salas — 9 sugas, ieskaitot divas izzudušās, Komoru arhipelāgu — 5 sugas, Seišelas — 2 sugas, viena suga mīt Pembā Tanzānijas piekrastē un viena — Andamanu salās.[2] Ģints taksonomija joprojām ir neskaidra un pastāvīgi tiek mainīta. Vēl joprojām ik pa laikam tiek atklāta jauna suga, un 90. gados vien tika aprakstītas astoņas jaunas sugas. Savukārt Ph. kely un Ph. vanheygeni aprakstīja 2004. gadā.

Madagaskaras lielais dienas gekons
Dzeltengalvas dienas gekons (Ph. klemmeri)
Phelsuma inexpectata
Phelsuma lineata lineata Madagaskarā
Phelsuma madagascariensis

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
  2. 2,0 2,1 Vertebrate Zoology. Taxonomic checklist of the day geckos of the genera Phelsuma Gray, 1825 and Rhoptropella Hewitt, 1937 (Squamata: Gekkonidae). Frank Glaw¹ Herbert Rösler². Seckenberg Gesellschaft fṻr Naturforschung, 2015.
  3. 3,0 3,1 NatureWatch: Day Geckos (Genus Phelsuma)[novecojusi saite]
  4. Zootaxa. Phylogenetic systematics of day geckos, genus Phelsuma, based on molecular and morphological (Squamata: Gekkonidae)
  5. «iNaturalist: Day Geckos (Genus Phelsuma)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 18. decembrī. Skatīts: 2016. gada 16. maijā.