Pāriet uz saturu

Tukuma ģerbonis

Vikipēdijas lapa
Tukuma ģerbonis
Detaļas
Īpašnieks Tukuma pilsēta
Ieviests 1925. gada 31. oktobrī
Vairogs Sudraba laukā zaļš kalns ar trim tādām pašām eglēm.
Tukuma ģerboņa brīvdabas atveidojums.

Tukuma pilsētas ģerbonis ir viens no Tukuma pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī.[1] Vairākās vietās Tukumā un pilsētas apkārtnē ir izveidoti Tukuma ģerboņa atveidojumi dabā, respektīvi, kalns ar trīs eglēm vai vienkārši trīs egles.

Heraldiskais apraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģerboņa vairogs sudraba krāsā, uz tā attēlots zaļš kalns ar trim zaļām eglēm uz tā. Kalns simbolizē Tukuma pilskalnu, kas lielākais no trim pauguriem starp Zvirgzupīti un tās pieteku. Egles simbolizē dabas bagātību Tukuma pilsētā.

Pirmo reizi Tukuma ģerbonis apstiprināja 1837. gadā. Tā autors bija Jelgavas ģimnāzijas skolotājs Epiņš.[2] 1846. gadā ģerboņa zīmējumu apstiprināja Krievijas ķeizars Nikolajs I. Sākotnēji Tukuma ģerbonī bija redzamas 5 egles, bet vēlāk jau trīs.[3] Latvijai iegūstot neatkarību Tukuma ģerboni 1925. gada 31. oktobrī oficiāli apstiprināja Valsts prezidents.[4] 1995. gadā Valsts heraldikas komisija atkārtoti apstiprināja sākotnējo Tukuma ģerboni un jaunizveidoto Tukuma karogu.

  1. Saeimas kārtības rullis. "Valdības vēstnesis", 01.12.1925., Nr. 269, 1. lpp.[novecojusi saite]
  2. «Tukuma rajons (www.ntz.lv)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 31. augustā. Skatīts: 2011. gada 31. augustā.
  3. Autoru kolektīvs. Tukuma gadagrāmata 2011. Tukums: SIA "Novada Ziņas", 2010. gads, 105. lpp. ISBN 978-9934-8182-0-2
  4. «Īss Tukuma vēsturiskais apraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 22. jūnijā.