Uģis Grūbe

Vikipēdijas lapa

Uģis Grūbe (dzimis 1957. gada 5. martā, miris 2022. gada 8. aprīlī) bija latviešu jurists, bijušais Bankas Baltija administrators.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1957. gada 5. martā. Studēja LVU Juridiskajā fakultātē un darbojās Rīgas Proletāriešu rajona komjaunatnes komitejā. 1982. gadā sāka strādāt milicijā, tad par strādnieku ražošanas apvienībā “Ausma”, bet 1985. gadā Rīgas Kirova rajona izpildkomitejas dzīvokļu daļā. 1987. gadā Grūbe kļuva Rīgas Kirova rajona tiesas tiesnesi, Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā 1990. gadā sāka strādāt Rīgas pilsētas izpildkomitejā.

1992. gadā sāka strādāt par juristu firmā “Koblenz”, 1994. gadā nolika advokāta eksāmenu. Pēc “Bankas Baltija” maksātnespējas pasludināšanas Grūbi 1995. gadā iecēla par bankas administratoru. Kopā ar advokātu Andri Grūtupu esot ieteicis “Bankas Baltija” likvidatoram Deividam Berijam pārdot “Latvenergo” 10 miljonu latu parādu kādai Lihtenšteinā reģistrētai firmai par pieciem miljoniem, kā rezultātā trīs miljoni latu pazuda bez vēsts. 1999. gadā sprādzienā tika bojāta Grūbes automašīna “Lincoln Navigator”. Digitālās televīzijas ieviešanas lietā Grūbe darbojās kā uzņēmuma “Kempmayer Media Limited” pārstāvis; pēc “Parex bankas” bankrota un nacionalizācijas viņš pārstāvēja bijušo bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka intereses.

Miris 2022. gada 8. aprīlī.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]