Vidzemes priekšpilsēta
| Vidzemes priekšpilsēta | |
|---|---|
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga |
| Apkaimes | Jugla Mežciems Purvciems Teika Sīkāk sadaļā: Apkaimes |
| Platība | 57 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 178 312 (2018)[1] |
| Iedzīvotāju blīvums | 3011 cilv/km² |
| Ūdenstilpes | Ķīšezers Juglas ezers |
| Etniskais sastāvs | |
| Latvieši | 83 024 (48,1%)[2] |
| Krievi | 61 166 (36,6%) |
| Baltkrievi | 5912 (3,4%) |
| Ukraiņi | 5776 (3,3%) |
| Poļi | 3296 (1,9%) |
| Ebreji | 2245 (1,3%) |
| Pārējie | 9294 (5,4%) |
Vidzemes priekšpilsēta (iepriekš Pēterburgas priekšpilsēta, Pēterburgas forštate) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem. Vidzemes priekšpilsētas platība ir 57 km2 un iedzīvotāju skaits (2018. gada 1. jūlijs) bija 178 312.[1]
Apkaimes
[labot | labot pirmkodu]Vidzemes priekšpilsētā ietilpst šādas apkaimes:
- Berģi
- Brasa
- Brekši
- Bukulti
- Centrs (daļēji Centra rajonā, Latgales priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā)
- Čiekurkalns (daļēji Ziemeļu rajonā)
- Dreiliņi
- Jugla
- Mežciems
- Purvciems
- Skanste (daļēji Ziemeļu rajonā)
- Suži (daļēji, neliela Sužu rietumu daļa ar ūdens teritoriju un neapdzīvotu krasta daļu atrodas Ziemeļu rajonā)
- Teika
Vēsture
[labot | labot pirmkodu].jpg)
Vidzemes priekšpilsēta vēsturiski veidojusies no vairākām atšķirīgām Rīgas daļām. Zviedru Vidzemes laikā Johans Rodenburgs izstrādāja Rīgas priekšpilsētu nocietinājumu loka plānu ar ielu plānojumu šī loka iekšienē, ko 1652. gadā apstiprināja Rīgas ģenerālgubernators Gustavs Horns. Gar priekšpilsētas ārējo robežu izveidoja nocietinājumus pa tagadējās Dzirnavu ielas gaitu. Lielā Ziemeļu kara laikā priekšpilsētas nodedzināja, ārējā kanāla rakšana netika pabeigta.[3]
1771. gadā izstrādāja Rīgas priekšpilsētas pārplānošanas projektu, kas paredzēja izveidot jaunu nocietinājumu (palisāžu) joslu tagadējās Matīsa ielas apvidū. 1774. gadā priekšpilsētu sadalīja divās administratīvās daļās – Pēterburgas (vācu: Petersburger Vorstadt) un Maskavas priekšpilsētās, kuru robeža tolaik gāja pa tagadējo Krišjāņa Barona ielu. 1812. gada kara laikā Pēterburgas priekšpilsētas ēkas atkal nodedzināja.
Pēc kara beigām Rīgas ģenerālgubernators Filipo Pauluči 1813. gadā lika sagatavot priekšpilsētu atjaunošanas plānu. Pēc lēmuma nojaukt Rīgas nocietinājumus Johans Daniels Felsko 1856. - 1857. gadā izstrādāja jaunu priekšpilsētu attīstības projektu. Pēc 1888. gada Pēterburgas priekšpilsētu pārdēvēja par Pēterburgas pilsētdaļu (Petersburger Stadttheil) jeb "Pēterburgas Ārrīgu"[4] un sadalīja vairākos policijas iecirkņos. Šajā laikā sākās intensīva fabriku būve, kas turpinājās līdz pat kara sākumam 1914. gadā.
1924. gadā Vidzemes priekšpilsētas administratīvajās robežās iekļāva Vecmīlgrāvi, daļu Mangaļsalas un Purvciemu. 1927. gadā Rīgas pilsētas teritorijā tika iekļauts arī Jaunciems.
Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada janvārī Vidzemes priekšpilsētu sadalīja Proletāriešu rajonā un Staļina rajonā. No 1959. gada novembra līdz 1962. gadam Staļina rajons bijis iekļauts atpakaļ Proletāriešu rajonā, bet no 1962. gada oktobra agrākais Staļina rajons tika atjaunots ar nosaukumu Oktobra rajons.
1974. gadā Proletāriešu rajonam pievienoja tagadējo Sužu, Bukultu un Brekšu teritoriju.
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 1991. gadā Proletāriešu rajonu nosauca par Vidzemes priekšpilsētu.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2018. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2018. gada 1. janvārī.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2012.» (PDF). PMLP.gov.lv.
- ↑ Irēna Bākule. Rīga ārpus nocietinājumiem. Rīga: Neputns, 2009.
- ↑ Rīgas pilsētas plāns 1910. gadā[novecojusi saite]
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||