Ugāles līdzenums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ugāles līdzenums
Ugāles līdzenums
Usmas ezers Ugāles līdzenumā
Kontinents Eiropa
Valstis Karogs: Latvija Latvija
Ietilpst Kursas zemiene
Garums 60 km
Platums 32—56 km
Platība 1650 km2
Augstākais kalns Ploču kalns
Augstums 83 m
Pilsētas Stende
Koordinātas 57°15′N 22°10′E / 57.250°N 22.167°E / 57.250; 22.167Koordinātas: 57°15′N 22°10′E / 57.250°N 22.167°E / 57.250; 22.167
Ugāles līdzenums (Latvija)
Ugāles līdzenums
Ugāles līdzenums

Ugāles līdzenums ir dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļos. Aizņem Ventspils novada austrumu un dienvidaustrumu daļu, Talsu novada rietumu malu un nelielu Kuldīgas novada teritoriju tā ziemeļaustrumos. Platība ap 1650 km² (2,5% Latvijas teritorijas. Līdzenumam neregulāra ziemeļu-dienvidu virzienā izstiepta daudzstūra forma. Ziemeļu-dienvidu virzienā tas ir 40—60 km plats, rietumu-austrumu virzienā — 32—56 km. Dienvidos tā robeža ar Pieventas līdzenumu iet pa Abavas ielejas dienvidu malu, robeža ar Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini — gar Valdemārpils fāzes ledāja reljefa frontālo vaļņu pakāji, rietumos un ziemeļos robeža ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu — pa Baltijas ledus ezera abrāzijas kāpli un krasta akumulācijas formām. Austrumos robeža ar Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu ir uz rietumiem no Nevejas, Sabdagām, Ģibzdes un tālāk pa Raķupi un gar Lielsalas un Zvaguļu purvu austrumu malu līdz Valdgalei, ar Vanemas pauguraini robeža iet austrumos no Pastendes un Stendes un pa Lašupīti.[1]

Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzenuma reljefs pārsvarā ir lēzeni viļņots, vietām vidēji viļņots un plakans, kas radies galvenokārt Ventas ledus mēles, Ventas pieledāja sprostezera un Baltijas ledus ezera un hidrogrāfiskā tīkla attīstības rezultātā. Reljefa saposmojums parasti ir 2 līdz 10 metru. Ziemeļu daļā ir 15—40 m augsti pacēlumi, kas veidojušies ledus ezera salu vietās (Ugāles, Popes, Puzes un Ameles pacēlumi) virs abrāzijas un akumulācijas lidzenumiem. Līdzenuma ziemeļu daļā virsas absolūtais augstums ir 30—40 m, pazeminājumos un upju ielejās — 20—30 m, bijušajās ledus salās — 50—70,5 m, Spāres paugurainē50—78 m. Visizteiktākais reljefa saposmojums ir gar Mordangas subglaciālo iegultni. Augstākā virsotne ir Ploču kalns (83 m vjl).

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes pieder pie Ventas un Irbes lielbaseiniem, ūdensšķirtne starp kuriem iet pa Ugāles pacēlumu un gar Usmas ezera dienvidu krastu. Lielākās upes ir Rinda, Stende, Raķupe, Pāce, Engure. Dienvidu un rietumu malas atūdeņo Abava un Venta.

Ugāles līdzenumā samērā daudz ezeru, kas koncentrējušies galvenokārt tā centrālajā daļā. Lielākais ir Usmas ezers (41,4 km²), dziļākais — Puzes ezers (33,6 m).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. 5. sējums. Rīga : Preses nams. 1998.