Ugāles līdzenums

Ugāles līdzenums
Usmas ezers Ugāles līdzenumā
Kontinents	Eiropa
Valstis	Latvija
Ietilpst	Kursas zemiene
Garums	60 km
Platums	32—56 km
Platība	1650 km2
Augstākais kalns	Ploču kalns
Augstums	83 m
Pilsētas	Stende
Koordinātas	57°15′N 22°10′E
Ugāles līdzenums

Ugāles līdzenums ir dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļos. Aizņem Ventspils novada austrumu un dienvidaustrumu daļu, Talsu novada rietumu malu un nelielu Kuldīgas novada teritoriju tā ziemeļaustrumos. Platība ap 1650 km² (2,5% Latvijas teritorijas. Līdzenumam neregulāra ziemeļu-dienvidu virzienā izstiepta daudzstūra forma. Ziemeļu-dienvidu virzienā tas ir 40—60 km plats, rietumu-austrumu virzienā — 32—56 km. Dienvidos tā robeža ar Pieventas līdzenumu iet pa Abavas ielejas dienvidu malu, robeža ar Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini — gar Valdemārpils fāzes ledāja reljefa frontālo vaļņu pakāji, rietumos un ziemeļos robeža ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu — pa Baltijas ledus ezera abrāzijas kāpli un krasta akumulācijas formām. Austrumos robeža ar Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu ir uz rietumiem no Nevejas, Sabdagām, Ģibzdes un tālāk pa Raķupi un gar Lielsalas un Zvaguļu purvu austrumu malu līdz Valdgalei, ar Vanemas pauguraini robeža iet austrumos no Pastendes un Stendes un pa Lašupīti.

Reljefs

Līdzenuma reljefs pārsvarā ir lēzeni viļņots, vietām vidēji viļņots un plakans, kas radies galvenokārt Ventas ledus mēles, Ventas pieledāja sprostezera un Baltijas ledus ezera un hidrogrāfiskā tīkla attīstības rezultātā. Reljefa saposmojums parasti ir 2 līdz 10 metru. Ziemeļu daļā ir 15—40 m augsti pacēlumi, kas veidojušies ledus ezera salu vietās (Ugāles, Popes, Puzes un Ameles pacēlumi) virs abrāzijas un akumulācijas lidzenumiem. Līdzenuma ziemeļu daļā virsas absolūtais augstums ir 30—40 m, pazeminājumos un upju ielejās — 20—30 m, bijušajās ledus salās — 50—70,5 m, Spāres paugurainē — 50—78 m. Visizteiktākais reljefa saposmojums ir gar Mordangas subglaciālo iegultni. Augstākā virsotne ir Ploču kalns (83 m vjl).

Hidrogrāfija

Upes pieder pie Ventas un Irbes lielbaseiniem, ūdensšķirtne starp kuriem iet pa Ugāles pacēlumu un gar Usmas ezera dienvidu krastu. Lielākās upes ir Rinda, Stende, Raķupe, Pāce, Engure. Dienvidu un rietumu malas atūdeņo Abava un Venta.

Ugāles līdzenumā samērā daudz ezeru, kas koncentrējušies galvenokārt tā centrālajā daļā. Lielākais ir Usmas ezers (41,4 km²), dziļākais — Puzes ezers (33,6 m).