Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)
Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā sākās naktī no 2024. gada 5. uz 6. augustu kā atbildes reakcija Krievijas 2022. gadā sāktajam uzbrukumam Ukrainai.[1] Ukrainas bruņotie spēki šķērsoja Krievijas—Ukrainas robežu un ieņēma Sudžas pilsētas, Sudžas un blakus esošo rajonu teritoriju Kurskas apgabala dienvidrietumos. Ukraina Kurskas operācijas atbalstam no Doneckas apgabala frontes novirzīja aptuveni 10 000 karavīru, tostarp daudzus elites gaisa desantniekus un mehanizētās brigādes.[2] Arī Krievija bija spiesta uz Kurskas apgabalu pārvietot karaspēka vienības no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes, kā arī no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām.[3][4] Eksperti Kurskas operāciju ir nodēvējuši par lielāko iebrukumu Krievijas teritorijā kopš Otrā pasaules kara beigām.[5]
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas nocietinājumu līniju izbūvi gar Kurskas apgabala robežu uzsāka jau 2022. gadā pēc Ukrainas pretuzbrukuma Sumu apgabalā, tomēr bija ziņojumi par celtniecības nepilnībām un korupciju.[6][7][8] Neskatoties uz sākotnējiem ziņojumiem par divu aizsardzības līniju izbūvi, vēlākie pētījumi liecināja, ka lielākā daļa šo līniju bija slikti uzturētas.[7][8]
2023. gada 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju Belgorodas apgabalā. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.[9]
2024. gada jūnija sākumā Ramzans Kadirovs pavēstīja, ka čečenu bataljona "Ahmat" kaujinieki kopā ar krievu karavīriem ieņēmuši Riživkas ciemu pie Ukrainas-Krievijas robežas Sumu apgabalā, bet prezidents Zelenskis norādīja, ka diversanti centās tur īstenot propagandas operāciju, uzvelkot ciematā Krievijas karogu.[10]
Operācijas mērķi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas valsts amatpersonu paziņojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2024. gada 14. augustā Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks izklāstīja operācijas politiskos mērķus, tostarp Krievijas raķešu sistēmu un artilērijas atvilkšanu no Ukrainas robežas, Krievijas loģistikas ceļu traucēšanu un Krievijas valdības diskreditēšanu.[11][12][13] Tāpat operācija tika veikta ar mērķi pārnest karu uz Krievijas teritoriju un radīt sabiedrības neapmierinātību ar konfliktu.[11][12]
Sākotnēji Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ziņoja, ka iebrukuma mērķis ir izveidot buferzonu, lai neļautu Krievijas bruņotajiem spēkiem no Kurskas apgabala regulāri apšaudīt blakus esošo Sumu apgabalu Ukrainas ziemeļaustrumos.[14] Taču pēc vairākām dienām Zelenskis norādīja, ka Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu.[15]
Atsevišķi Ukrainas prezidenta padomnieki ir papildinājuši, ka Ukrainas bruņoto spēku mērķis nav ilgtermiņā okupēt kādu no Krievijas teritorijām, bet gan piespiest tās valdību iesaistīties objektīvās miera sarunās.[5] Tā, piemēram, Ukrainas parlamenta pārstāve Jevheņija Kravčuka vācu raidorganizācijai Deutsche Welle komentēja, ka daļa no Kurskas apgabala teritorijas var vēlāk sniegt Ukrainai spēcīgu pozīciju pie sarunu galda ar Krievijas delegāciju.[16]
Ārvalstu ekspertu viedokļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, arī vēsturnieks, Valdis Kuzmins uzsver, ka Ukrainai lielākais ieguvums no Kurskas operācijas ir krievu karagūstekņi, ko Ukrainas bruņotie spēki saņēmuši gūstā. Tas dod iespēju apmainīt viņus pret ukraiņu karagūstekņiem, kas tiek tiesāti Krievijā.[17] Tiek lēsts, ka kopš iebrukuma Kurskas apgabalā Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir izdevies sagūstīt no dažiem simtiem līdz 2000 Krievijas karavīru. [15]
Citi ārvalstu eksperti uzskata, ka operācija Kurskas apgabalā bija vērsta uz Krievijas bruņoto spēku novirzīšanu no Austrumu frontes un Ukrainas civiliedzīvotāju morāles celšanu.[18] Tomēr britu militārais analītiķis Maikls Klārks (Michael Clark) norāda, ka atsevišķu Ukrainas bruņoto spēku vienību novirzīšana Kurskas apgabalā, iespējams, ir faktors tam, kādēļ tās spēkiem kļūst arvien sarežģītāk noturēt savas pozīcijas Donbasa reģionā, kur Krievijas bruņoto spēku virzības dēļ tiek zaudētas teritorijas Ukrainas austrumos.[19]
Norise
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ukrainas bruņoto spēku iebrukums Krievijai piederošajā Kurskas apgabalā sākās naktī no 2024. gada 5. uz 6. augustu, kur tiem pēc vairākām sadursmēm ar Krievijas bruņoto spēku karavīriem izdevās nostiprināties pierobežas zonā.[1] ASV Valsts departamenta pārstāvji norādīja, ka Ukraina nebija brīdinājusi sabiedrotos par gaidāmo uzbrukumu Krievijai, taču uzsvēra, ka tās rīcība nebija pretrunā ar Vašingtonas politiku.[1]
Pirmajās divās karadarbības dienās militārie blogeri ziņoja, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem Kurskas apgabalā bija izdevies ieiet aptuveni 10 līdz 15 kilometru dziļumā frontē, kas stiepās aptuveni 10 kilometru platumā, ieņemot vairākas apdzīvotas vietas, kā arī piespiežot vietējās varas iestādes izsludināt ārkārtas stāvokli un no karadarbības zonas evakuēt civiliedzīvotājus.[1]
Līdz 2024. gada 20. augustam Ukrainas bruņoto spēku kontrolē Kurskas apgabalā atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija ar vismaz 92 apdzīvotām vietām.[14]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Rustams Šukurovs, Paula Koškina, Uldis Ķezberis. «Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs, 2024. gada 7. augusts. Skatīts: 2024. gada 20. augusts.
- ↑ Rihards Plūme. «Medijs: Kurskas operācijas atbalstam Ukraina no Doneckas un Harkivas apgabaliem atvilkusi 10 000 karavīru». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs, 2024. gada 20. augusts. Skatīts: 2024. gada 20. augusts.
- ↑ «Russian military redeploys troops to Kursk in response to Ukrainian incursion». euronews.com. 2024-08-23. Skatīts: 2024-08-26.
- ↑ «CNN: Krievija pārcēlusi no frontes uz Kursku vairākus tūkstošus karavīru». Sargs.lv (latviešu). 2024-08-16. Skatīts: 2024-08-26.
- ↑ 5,0 5,1 «Another 3,000 evacuated from Russia's Kursk region as Ukrainian incursion continues». euronews.com. Euronews. 2024. gada 18. augusts. Skatīts: 2024. gada 20. augusts.
- ↑ Andrey Zatirko. «ВСУ за сутки прорвали оборонительные укрепления в Курской области стоимостью свыше 15 млрд рублей • «Агентство»». «Агентство» (ru-RU), 2024-08-08. Skatīts: 2024-08-26.
- ↑ 7,0 7,1 «Курская область: на месте прорыва ВСУ не было укреплений». verstka.media (ru-RU). 2024-08-07. Skatīts: 2024-08-26.
- ↑ 8,0 8,1 «ЦНС: в Курской области РФ имитируют строительство оборонительных сооружений (фото)». РБК-Украина (krievu). Skatīts: 2024-08-26.
- ↑ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika lsm.lv 2023. gada 25. maijā
- ↑ Zelenskis noliedz apgalvojumus par Krievijas spēku virzību Ukrainas Sumu apgabalā lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā
- ↑ 11,0 11,1 «Наступление ВСУ в Курской области продолжается. Чего же все-таки добивается Украина? Интервью Михаила Подоляка из офиса Зеленского «Глобальный смысл этой операции — показать несостоятельность России»». Meduza (krievu). Skatīts: 2024-08-26.
- ↑ 12,0 12,1 «Revealed: Ukraine’s plan to force Putin to retreat in shame». The Independent (angļu). 2024-08-16. Skatīts: 2024-08-26.
- ↑ «Ukraiņi ieņēmuši 1000 kvadrātkilometru lielu Krievijas teritoriju». www.santa.lv. Skatīts: 2024-08-26.
- ↑ 14,0 14,1 Uldis Ķezberis. «Ukraina Kurskā kontrolē vismaz 92 apdzīvotas vietas; Pokrovskā situācija tuvu kritiskajai». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs, 2024. gada 20. augusts. Skatīts: 2024. gada 20. augusts.
- ↑ 15,0 15,1 Kristaps Vanags, Rihards Plūme. «Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs, 2024. gada 26. augusts. Skatīts: 2024. gada 26. augusts.
- ↑ «Ukraine needs 'strong position on battlefield' before talks — Ukrainian lawmaker». dw.com. Deutsche Welle. 2024. gada 16. augusts. Skatīts: 2024. gada 21. augusts.
- ↑ Rihards Millers. «Kara pētnieks Kuzmins: Ukrainai karot Kurskas apgabalā ir izdevīgāk». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs, 2024. gada 19. augusts. Skatīts: 2024. gada 20. augusts.
- ↑ «Kursk incursion boosts Ukrainian morale after grim year». Reuters. 2024. gada 21. augusts. Skatīts: 2024. gada 26. augusts.
- ↑ «Ukraine 'at risk of losing Donbas' with Kursk offensive». youtube.com. Sky News. 2024. gada 20. augusts. Skatīts: 2024. gada 20. augusts.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā.
