Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte

Vikipēdijas lapa
Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte
Daļa no Krievijas—Ukrainas kara

Pašreizējais stāvoklis Austrumukrainas frontē
Datums2014. gada 6. aprīlis — pašlaik
Vieta
Karogs: Ukraina Ukraina
Iznākums
Karotāji
Karogs: Ukraina Ukraina Karogs: Krievija Krievija
Doneckas tautas republika
Luhanskas tautas republika
Komandieri un līderi

Valsts karogs: Ukraina Volodimirs Zelenskis (2019—pašlaik)
Valsts karogs: Ukraina Petro Porošenko (2014—2019)

Valsts karogs: Ukraina Oleksandrs Turčinovs (2014)

Valsts karogs: Krievija Vladimirs Putins
Valsts karogs: Doņeckas Tautas Republika Deniss Pušiļins (2018—2022)
Valsts karogs: Doņeckas Tautas Republika Aleksandrs Zaharčenko (2014—2018)

Valsts karogs: Luhanskas Tautas Republika Leonīds Pasečņiks (2017—2022)

Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte ir Krievijas un Ukrainas kara militāro operāciju zona, kas ietver Ukrainas austrumu daļu (Doneckas apgabals, Luhanskas apgabals, Harkivas apgabals).

Donbasa karš (2014–2015)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Donbasa karš

No 2014. gada 12. līdz 14. aprīlim prokrieviskie separātisti ar Krievijas algotņu palīdzību ieņēma vairākas administratīvās ēkas Doneckas apgabala pilsētās: Slovjanskā, Kramatorskā, Artemivskā (tagad Bahmuta), Limanā, Družkivkā, Makijivkā, Mariupolē un Horļivkā. 22. maijā separātistu spēki sāka uzbrukumus Ukrainas armijas kontrolpunktiem.

Jūlija sākumā Ukrainas karaspēks atbrīvoja Slovjanskas un Kramatorskas pilsētas. Separātisti savilka spēkus Doneckas, Luhanskas un Horļivkas aizsardzībai, atstājot pārējās apdzīvotās vietas. 17. jūlijā Doneckas tautas republikas kaujinieki notrieca pasažieru lidmašīnu Boeing 777.[1] Pēc Minskas vienošanās noslēgšanas 2015. gadā karš Donbasā pierima.

2022. gada ofensīvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas uzbrukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves kaujā par Kijivu mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt Dņipro, Krivijrihas, Kremenčukas un Poltavas pilsētas.[2] 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu Severodoneckas un Slovjanskas pilsētām. 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie Severodoneckas un Rubižnes pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka Kramatorskas un Slovjanskas virzienā.[3] 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus. 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. BBC vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā vadījis Krievijas karaspēka operācijas Sīrijas pilsoņu karā. [4] 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.[5] 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu Dovheņkes un Dmitrivkas ciemu virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.[6] Pulks "Azova", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, Kreminnas, Severodoneckas un Zolotes dzīvojamos rajonus kā arī Brovarus netālu no Kijivas.[7] 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo Lieldienām 24. aprīlī.[8]

Okupantu sašautais Tarasa Ševčenko piemineklis Borodjankā.

18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu. 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, Popasnas un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā Huļajpoles pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.[9] 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".

22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).[10] 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.[11] 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “Radio Svoboda” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.[12] 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt Rubižnes, Popasnas un Severodoneckas pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no Huļajpoles Zaporižjas virzienā un no Hersonas apgabala Krivijrihas virzienā.[13] 8. maijā Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši Popasnas pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.[14] 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.[15]

14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodoneckas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.[16] 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.[17] 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī Limanas un Bahmutas virzienā.[18]

5. jūnijā Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.[19] 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.[20] 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā. 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.[21] 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka Kalugas apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50—60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.[22] 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.[23] 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu Kramatorskas un Slovjanskas virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un Sumu apgabals, Dņipropetrovskas apgabalā Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.[24]

Pēc atkāpšanās no Hersonas un mobilizācijas novembra beigās Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma smaile vērsās pret Bahmutu, tomēr no 1. oktobra līdz 20. decembrim Doneckas apgabala ofensīvā Krievijas karaspēks nespēja izpildīt uzdevumu ieņemt visu apgabalu un iekaroja vien 192 kvadrātkilometru plašu teritoriju.[25] 28. decembrī Ukrainas armija paziņoja, ka tās karavīri veic spēcīgas darbības Kreminnas virzienā ar mērķi to atbrīvot no okupantiem, okupācijas pavēlniecība no Kreminnas esot jau pārcēlusies uz Rubižni.[26]

2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma Soledaras pilsētu un 4. februārī turpināja uzbrukumu Limanas, Bahmutas, Avdijivkas un Novopavļivskes virzienos.[27] 2023. gada 3. martā Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centrs skaidroja, ka Donbasa aizsardzība ļauj Ukrainas bruņotajiem spēkiem sagatavot rezerves ofensīvai. Bahmutas noturēšana nodarīja lielus zaudējumus agresoriem, bet Krievijas okupācijas karaspēks un "Vāgnera grupas" algotņi nebeidza uzbrukumus pilsētai, kaut dubļi un bezceļi kavēja Krievijas smagās tehnikas kustību.

13. martā prezidents Zelenskis pauda uzskatu, ka Ukrainas valsts nākotne ir atkarīga no tā, vai bruņotajiem spēkiem izdosies uzvarētu kauju par Bahmutu un, ka jādara viss, lai iznīcinātu ienaidnieka militāro spēku. Krievijas puse paziņoja, ka Bahmutas ieņemšana tai ir svarīga, lai varētu sagrābt visu Doneckas apgabalu, kas esot galvenais Kremļa mērķis šajā karā.[28] 2. aprīlī Krievija apšaudīja Kostjantiņivkas centrālo daļu ar "S-300" raķetēm, nogalinot vismaz sešus cilvēkus un nodarot bojājumus daudzām dzīvojamām ēkām.[29]

ASV Kara studiju institūts secināja, ka Krievijas ziemas ofensīva līdz 31. martam nespēja sasniegt uzdoto mērķi ieņemt visu Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju.

  • ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka
    ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka
  • Degošā Lisičanskas ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā
    Degošā Lisičanskas ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā
  • Krievijas karaspēka sašautā Hrihorija Skovorodas muzeja ēka 6. maijā
    Krievijas karaspēka sašautā Hrihorija Skovorodas muzeja ēka 6. maijā
  • Krievijas karaspēka sašautā Hrihorija Skovorodas muzeja ēka 7. maijā
    Krievijas karaspēka sašautā Hrihorija Skovorodas muzeja ēka 7. maijā
  • Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā
    Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā
  • Sabombardētā Bahmutas dzīvojamā ēka 17. maijā
    Sabombardētā Bahmutas dzīvojamā ēka 17. maijā
  • Sabombardētā Avdijivkas 1. vidusskolas ēka 18. maijā
    Sabombardētā Avdijivkas 1. vidusskolas ēka 18. maijā
  • 6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka
    6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka
  • 28. augustā sabombardētā Harkivas ēka, fonā 1. martā sagrautā Harkivas apgabala valsts administrācijas ēka=
    28. augustā sabombardētā Harkivas ēka, fonā 1. martā sagrautā Harkivas apgabala valsts administrācijas ēka=
  • Pēc atkāpšanās no Izjumas pamestais Krievijas tanks
    Pēc atkāpšanās no Izjumas pamestais Krievijas tanks
  • Sagrautā Bahmutas pilsēta 2023. gada 20. maijā
    Sagrautā Bahmutas pilsēta 2023. gada 20. maijā
Ukrainas pretuzbrukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ukrainas pretuzbrukums Harkivas apgabalā.
Okupācijas laikā nogalināto ekshumācija atbrīvotajā Izjumā.

No 6. septembra līdz 11. septembrim Ukrainas bruņotie spēki atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja Balakļijas un Kupjanskas pilsētas, tad Izjumas pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.[30] 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.[31] 18. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas armijas 92. mehanizētās brigādes bruņutehnikas un artilērijas iznīcināšanai Harkivas apgabalā Krievijas bruņotie spēki sākuši izmantot Irānas piegādātos bezpilota lidaparātus Shahed 136, kas bija pārkrāsoti un pārdēvēti par ГЕPAНЬ-2.[32]

30. septembrī Ukrainas karaspēks aplenca apmēram 5000 lielu pretinieka grupējumu Limanas pilsētā Doneckas apgabalā, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka karaspēks no Limanas ir atvilkts.[33] 2. oktobrī pienāca ziņas, ka Ukrainas bruņotie spēki ir atbrīvojuši Limanas pilsētu.[34] 5. decembrī sākās kaujas par stratēģiski svarīgo Tavilžankas ciemu.

2022. gada 31. decembra naktī Ukrainas armija ar HIMARS raķetēm sagrāva Makijivkas arodskolas ēku kompleksu Doneckas piepilsētā. Ukrainas armijas Stratēģisko komunikāciju centrs paziņoja, ka šajā triecienā nogalināti ap 400 mobilizēto krievu karavīru, bet vēl ap 300 esot ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uzbrukumā nogalināti 63 karavīri.[35]

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki 4. jūnijā no rīta esot uzsākuši plaša mēroga pretuzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos, apgalvojot, ka Ukraina šajā kaujā ir zaudējusi vairāk nekā 250 karavīru un vairākus desmitus bruņutehnikas vienību.[36]

10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu četros frontes sektorosː Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala Orihivas. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.[37]

21. jūnijā Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet Kupjanskas virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.[38] Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.[39]

3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.[40]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Pētījums: Lidmašīnu Ukrainas austrumos notrieca Krievijas armijas vienība». Ārvalstīs (latviešu). 2015-01-12. Skatīts: 2023-06-03.
  2. ↑ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī
  3. ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī
  4. ↑ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī
  5. ↑ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī
  6. ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī
  7. ↑ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī
  8. ↑ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī
  9. ↑ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs) lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī
  10. ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī
  11. ↑ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī
  12. ↑ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī
  13. ↑ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā lsm.lv 2022. gada 7. maijā
  14. ↑ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā lsm.lv 2022. gada 8. maijā
  15. ↑ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā lsm.lv 2022. gada 10. maijā
  16. ↑ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā lsm.lv 2022. gada 14. maijā
  17. ↑ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā lsm.lv 2022. gada 20. maijā
  18. ↑ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā lsm.lv 2022. gada 25. maijā
  19. ↑ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība — austrumos lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā
  20. ↑ Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā
  21. ↑ Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā
  22. ↑ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā
  23. ↑ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā
  24. ↑ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā
  25. ↑ Kijiva: Krievi līdz gada beigām grib sasniegt Doneckas apgabala administratīvo robežu lsm.lv 2022. gada 27. decembrī
  26. ↑ Analītiķi: Krievijas spēki Bahmutas virzienā ir izsmelti lsm.lv 2022. gada 28. decembrī
  27. ↑ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas lsm.lv 2023. gada 4. februārī
  28. ↑ ASV medijs: Ukrainas armijas kaujasspējas ir pasliktinājušās lsm.lv 2023. gada 14. martā
  29. ↑ Krievijas raķešu apšaudē Ukrainas pilsētā nogalināti seši cilvēki lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī
  30. ↑ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa lsm.lv 2022. gada 11. septembrī
  31. ↑ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu lsm.lv 2022. gada 12. septembrī
  32. ↑ Laikraksts: Krievija sākusi izmantot Ukrainā irāņu bezpilota lidaparātus lsm.lv 2022. gada 18. septembrī
  33. ↑ Ukrainā notiek Limanas atbrīvošana lsm.lv 2022. gada 1. oktobrī
  34. ↑ Ukrainas karaspēks atbrīvojis arī vairākus ciemus iepriekš okupētās Limanas tuvumā lsm.lv 2022. gada 3. oktobrī
  35. ↑ Ukraina vēsta par 400 ienaidnieku iznīcināšanu Makijivkā, Krievija apstiprina 63 karavīru nāvi lsm.lv 2023. gada 2. janvārī
  36. ↑ apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā
  37. ↑ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā
  38. ↑ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā
  39. ↑ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā
  40. ↑ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas—Ukrainas_kara_austrumu_fronte&oldid=4022737"