Ukrainas neatkarības iela
| Ukrainas neatkarības iela | |
|---|---|
.jpg) Iela 2022. gadā | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta | Vidzemes priekšpilsēta |
| Apkaime | Centrs |
| Garums | 90 m |
| Vēsturiskie nosaukumi |
|
| Joslu skaits | 2 |
| Segums | asfalta |
| Celtnes |
Medicīnas vēstures muzejs Krievijas vēstniecība Latvijā |
Ukrainas neatkarības iela ir iela Rīgas Centra apkaimē ("Klusajā centrā"), kas sākas no Kalpaka bulvāra un beidzas krustojumā ar Nikolaja Rēriha ielu, aiz kura turpinās kā Antonijas iela. Ielā ir vienvirziena satiksmes kustība virzienā no Rēriha ielas. Ielai ir asfalta segums.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās atrodama 1867. gadā ar nosaukumu 1. Ganību iela (vācu: 1. Weiden Strasse), 1885. gadā pirmo reizi tiek minēta ar nosaukumu Antonijas iela (vācu: Antonien-Strasse, krievu: Антонинская улица). Ielas apbūve veidojusies galvenokārt 1901.—1913. gadā.
Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā ielu pārdēvēja rakstnieka Leona Paegles vārdā, bet 1942. gadā ķirurga Ernsta Bergmaņa vārdā (vācu: Ernst von Bergmann Straße), no 1944. gada tā atkal bija Leona Paegles iela. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1994. gadā ielai tika atjaunots oriģinālais nosaukums.[1]
2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Rīgas dome 10. martā nolēma Antonijas ielas sākumposmu, kur atrodas Krievijas vēstniecība, līdz N. Rēriha ielai pārdēvēt par Ukrainas neatkarības ielu.[2] Līdzīgi, pārdēvējot ielas posmu, kur atrodas Krievijas vēstniecība, rīkojās arī Viļņas pilsēta, attiecīgo posmu nosaucot par Ukrainas varoņu ielu.[3]
Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ukrainas neatkarības iela ir savienota ar šādām ielām:
- Kalpaka bulvāris (T veida krustojums),
- Nikolaja Rēriha iela/Antonijas iela (T veida krustojums).
Ievērojamas ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ukrainas neatkarības iela 1, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
- Ukrainas neatkarības iela 2, Krievijas Federācijas vēstniecība
-
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs -
Krievijas Federācijas vēstniecība 2006. gadā -
Ukrainas neatkarības iela 2022. gada martā -
Ukrainas neatkarības iela 2022. gada martā
,_%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0_(R%C4%ABga),_%D1%83%D0%BB.%D0%90%D0%BD%D1%82%D0%BE%D0%BD%D1%8C%D1%8F%D1%81_(Antonijas_iela),2,_%D0%BF%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D1%81%D1%82%D0%B2%D0%BE_%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D0%B8_(Krievija_p%C4%81rst%C4%81vniec%C4%ABbas),_11-53_10.07.2006_-_panoramio.jpg)
.jpg)
.jpg)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «citariga.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. martā. Skatīts: 2018. gada 25. septembrī.
- ↑ «Antonijas ielas posmu pārdēvē par Ukrainas neatkarības ielu | Rīgas valstspilsētas pašvaldība». www.riga.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-10.
- ↑ «Krievijas vēstniecība Rīgā turpmāk atradīsies Ukrainas neatkarības ielā | Ziņas | LETA». www.leta.lv. Skatīts: 2022-03-10.[novecojusi saite]
| ||||||||||
Koordinātas: 56°57′25″N 24°06′31″E / 56.956959°N 24.108486°E