Nootropie līdzekļi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Nootropais līdzeklis (grieķu: noos — 'domāšana', tropos — 'virziens') ir preparāts, kas aktivē galvas smadzenes, uzlabo atmiņu, veicina mācīšanos, kā arī paaugstina uzmanību. Nosaukumu „nootropais līdzeklis” 1972. gadā deva rumāņu ķīmiķis Kornēlijs Žiurdžea. Pirms tam jau 1964. gadā viņš bija radījis pirmo šīs grupas preparātu — piracetāmu. Tiek uzskatīts, ka vairums šīs grupas preparātu darbojas, imitējot galvas smadzeņu neiromediatora gammaaminosviestskābes (GASS) metabolisko iedarbību. Nootropo līdzekļu iedarbība, atšķirībā no psihostimulatoriem, izpaužas, tos lietojot ilgstoši (6—12 nedēļas), kā arī nav novērojams būtisks fizisko darba spēju pieaugums. Nootropos līdzekļus lieto cilvēkiem ar dažādām intelektuālām atpalicības formām, koncentrēšanās traucējumiem, pēc insulta, galvas traumām, iekaisumiem u.c. slimībām.[1]

Piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par tradicionālajiem nootropajiem līdzekļiem uzskata racetāmus: piracetāmu, oksiracetāmu, aniracetāmu, noopept u.c. Pie tiem pieskaita arī afinilus: modafinilu, adrafinilu u.c.

Plašākā nozīmē nootropie līdzekļi var būt visi, kas paaugstina prāta darbību, tai skaitā kofeīns un amfetamīni, kā arī atsevišķi uztura bagātinātāji, piemēram, teanīns, žeņšeņs un ginks. Dažkārt arī fenibutu uzskata par nootropo līdzekli.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indulis Purviņš, Santa Purviņa. Praktiskā farmakoloģija (3. izd.). Rīga : Zāļu infocentrs, 2002. 275. lpp. ISBN 9789984193311.