Pāriet uz saturu

Valdis Treijs

Vikipēdijas lapa
Valdis Treijs
Personīgā informācija
Dzimis 1927. gada 16. jūlijā
Valsts karogs: Latvija Viļķene, Viļķenes pagasts, Latvija
Miris 2002. gada 24. decembrī (75 gadi)
Tautība Latvietis
Nodarbošanās scenogrāfs, gleznotājs, pedagogs
Bērni meita Agnese Hermane (1974, dz.Treija) - mākslas doktore, Latvijas Kultūras akadēmijas docente

dēls Juris Treijs (1967-2001) - filosofs


Valdis Treijs (dzimis 1927. gada 16. jūlijā, miris 2002. gada 24. decembrī) bija latviešu scenogrāfs, gleznotājs, pedagogs.

Valdis Treijs dzimis Valmieras apriņķa Viļķenes pagasta "Gāršās" rentnieku ģimenē. 2. pasaules kara laikā mobilizēts vācu armijā (1944 – 1945), pēc tam atradies izsūtījumā Kolimā, strādājis zelta raktuvēs (1945 – 1947).

1958. g. beidzis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu. 1967. g. beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu scenogrāfijas specialitātē; diplomdarbs – scenogrāfija A. Brigaderes lugas “Maija un Paija” iestudējumam Jaunatnes teātrī. Izstādēs piedalās kopš 1966. g. Personālizstādes Alojā (1982), Limbažos (1983; 1992, kopā ar Maiju Pīlāgu; 1997), Pālē (1991). Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1969. g. 1949. – 1950. g. strādājis kolhoza būvbrigādē Valmieras raj. 1950. – 1955. g. Svētciema un Alojas raj. kultūras namā. 1955. – 1958. g. bijis laborants noformētājs Rīgas lauksaimniecības tehnikumā.

Kopš 1958. g. Rīgas Lietišķās Mākslas koledžas Dekoratīvās noformēšanas nodaļas pasniedzējs, ilgus gadus (1960. – 1987. g. bijis nodaļas vadītājs. Veidojis scenogrāfiju dažādos teātros: Drāmas teātrī (H. Gulbja "Viena ugunīga kļava", 1967; L. Paegles "Runga, iz maisa!", 1968). Valmieras Drāmas teātrī B. Lavreņova "Par tiem, kas jūrā", 1967), Rīgas Operetes teātrī (A. Petrova "Mēs vēlamies dejot", 1972; G. Cabadzes "Sniegoto kalnu melodijas", 1973), Operas un baleta teātrī (operām - A. Žilinska "Pūt, vējiņi!", 1977; P. Čaikovska "Jevgeņijs Oņegins, 1978). Bijis mākslinieks TV dokumentālajai filmai “Talsu zvaniņš” (1971, režisors un operators V. Folkmanis). Kopš 1973. g veidojis koncertuzvedumu iekārtojumu bērnu un jaunatnes tautas deju ansamblim “Zelta sietiņš”. Daudzus dekorāciju metus V. Treijs darinājis kā patstāvīgas radošas ieceres. V. Treija scenogrāfijai raksturīga dabas formu stilizācija; ierosmi smēlies tautas lietišķajā mākslā un sadzīvē. Tas ir būtiski arī glezniecībā un grafikā, kur atspoguļota dabas, mūzikas, kosmosa, kā arī Kolimas izsūtījuma tematika.

Nozīmīgākie darbi: “Tautasdziesma” (1979), “Koki vētrā” (1982), “Nakts ziedi” (1983), cikls “Kolimas atmiņu reportāžas” (1989 – 97), visi Tempera tehnikā. Apbalvots ar aviokompānijas “Air Baltic” prēmiju Mākslinieku Savienības galerijas rīkotajā konkursā (1979) par pasteļu gleznojumu ciklu “Mana dzimtene”. LPSR Nopelniem bagātais pedagogs (1987).[1]

V. Treija darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības Mākslas darbu kolekcijā, Ed. Smiļģa teātra muzeja un A. Upīša memoriālā muzeja, Limbažu muzeja, Salacgrīvas muzeja kolekcijā, Pasaules Sarkanā krusta muzejā (Šveice) un privātkolekcijās – Austrālijā, Francijā, Kanādā, Latvijā, Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā.

  1. Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 3. sēj. - Rīga: Preses nams, 2000. - 223. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Treijs, Valdis, Valdis Treijs : scenogrāfija, gleznas, grafika : izstādes katalogs / [teksts]: Jānis Pujāts. Limbaži : [izdevējs nav zināms], 1983. 1 lp., salocīta 6 lpp. : ilustrācijas
  • Daiņa, Īrisa. Mākslas dienas ievada Valda Treija Sirdsgaisma // Auseklis. - 22.apr. (2008).
  • Daiņa, Īrisa. Valda Treija Aicinājums : [par novadn., mūziķei Viktorijai Bilzenai veltīto izstādi "Aicinājums" Lauvas tautas namā (Limbažu raj.)] / tekstā stāsta Rīgas Lietišķās mākslas koledžas ped. Valdis Treijs // Auseklis. - 15.aug. (2000), 6.lpp.