Valdis Treijs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Valdis Treijs
Personīgā informācija
Dzimis 1927. gada 16. jūlijā
Valsts karogs: Latvija Viļķene, Viļķenes pagasts, Latvija
Miris 2002. gada 24. decembrī (75 gadi)
Tautība Latvietis
Nodarbošanās scenogrāfs, gleznotājs, pedagogs
Bērni meita Agnese Hermane (dz.Treija) - mākslas maģistre, Latvijas Kultūras akadēmijas docente


Valdis Treijs (dzimis 1927. gada 16. jūlijā, miris 2002. gada 24. decembrī) bija latviešu scenogrāfs, gleznotājs, pedagogs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdis Treijs dzimis Valmieras apriņķa Viļķenes pagasta "Gāršās" rentnieku ģimenē. 2. pasaules kara laikā mobilizēts vācu armijā (1944 – 1945), pēc tam atradies izsūtījumā Kolimā, strādājis zelta raktuvēs (1945 – 1947).

1958. g. beidzis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu. 1967. g. beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu scenogrāfijas specialitātē; diplomdarbs – scenogrāfija A. Brigaderes lugas “Maija un Paija” iestudējumam Jaunatnes teātrī. Izstādēs piedalās kopš 1966. g. Personālizstādes Alojā (1982), Limbažos (1983; 1992, kopā ar Maiju Pīlāgu; 1997), Pālē (1991). Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1969. g. 1949. – 1950. g. strādājis kolhoza būvbrigādē Valmieras raj. 1950. – 1955. g. Svētciema un Alojas raj. kultūras namā. 1955. – 1958. g. bijis laborants noformētājs Rīgas lauksaimniecības tehnikumā.

Kopš 1958. g. Rīgas Lietišķās Mākslas koledžas Dekoratīvās noformēšanas nodaļas pasniedzējs (1960. – 1987. g. nodaļas vad.). Veidojis scenogrāfiju dažādos teātros: Drāmas teātrī (H. Gulbja "Viena ugunīga kļava", 1967; L. Paegles "Runga, iz maisa!", 1968). Valmieras Drāmas teātrī B. Lavreņova "Par tiem, kas jūrā", 1967), Rīgas Operetes teātrī (A. Petrova "Mēs vēlamies dejot", 1972; G. Cabadzes "Sniegoto kalnu melodijas", 1973), Operas un baleta teātrī (operām - A. Žilinska "Pūt, vējiņi!", 1977; P. Čaikovska "Jevgeņijs Oņegins, 1978). Bijis mākslinieks TV dokumentālajai filmai “Talsu zvaniņš” (1971, režisors un operators V. Folkmanis). Kopš 1973. g veidojis koncertuzvedumu iekārtojumu bērnu un jaunatnes tautas deju ansamblim “Zelta sietiņš”. Daudzus dekorāciju metus V. Treijs darinājis kā patstāvīgas radošas ieceres. V. Treija scenogrāfijai raksturīga dabas formu stilizācija; ierosmi smēlies tautas lietišķajā mākslā un sadzīvē. Tas ir būtiski arī glezniecībā un grafikā, kur atspoguļota dabas, mūzikas, kosmosa, kā arī Kolimas izsūtījuma tematika.

Nozīmīgākie darbi: “Tautasdziesma” (1979), “Koki vētrā” (1982), “Nakts ziedi” (1983), cikls “Kolimas atmiņu reportāžas” (1989 – 97), visi Tempera tehnikā. Apbalvots ar aviokompānijas “Air Baltic” prēmiju Mākslinieku Savienības galerijas rīkotajā konkursā (1979) par pasteļu gleznojumu ciklu “Mana dzimtene”. LPSR Nopelniem bagātais pedagogs (1987).[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 3. sēj. - Rīga: Preses nams, 2000. - 223. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Treijs, Valdis, Valdis Treijs : scenogrāfija, gleznas, grafika : izstādes katalogs / [teksts]: Jānis Pujāts. Limbaži : [izdevējs nav zināms], 1983. 1 lp., salocīta 6 lpp. : ilustrācijas
  • Daiņa, Īrisa. Mākslas dienas ievada Valda Treija Sirdsgaisma // Auseklis. - 22.apr. (2008).
  • Daiņa, Īrisa. Valda Treija Aicinājums : [par novadn., mūziķei Viktorijai Bilzenai veltīto izstādi "Aicinājums" Lauvas tautas namā (Limbažu raj.)] / tekstā stāsta Rīgas Lietišķās mākslas koledžas ped. Valdis Treijs // Auseklis. - 15.aug. (2000), 6.lpp.