Valentīns Rezņičenko

Vikipēdijas lapa
Valentīns Rezņičenko
Валентин Резніченко
Dņipropetrovskas apgabala gubernators
Amatā
2020. gada 10. decembrī — 2023. gada 24. janvārī
Prezidents Volodimirs Zelenskis
Premjerministrs Deniss Šmihaļs
Priekštecis Oleksandrs Bondarenko
Pēctecis Volodimirs Orlovs
Amatā
2015. gada 26. martā — 2019. gada 27. jūnijā
Prezidents Petro Porošenko
Volodimirs Zelenskis
Priekštecis Ihors Kolomoiskis
Pēctecis Oleksandrs Bondarenko
Zaporižjas apgabala gubernators
Amatā
2015. gada 20. februārī — 2015. gada 26. martā
Prezidents Petro Porošenko
Priekštecis Valērijs Baranovs
Pēctecis Hrihorijs Samardaks

Dzimšanas dati 1972. gada 22. aprīlī (52 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Dņepropetrovska, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Tautība ukrainis
Politiskā partija Piedāvājums (Пропозиція)
Profesija politiķis
Augstskola Ukrainas Nacionālā metalurģijas akadēmija

Valentīns Rezņičenko (ukraiņu: Валентин Михайлович Резніченко; dzimis 1972. gada 22. aprīlī) ir Ukrainas politiķis, kas no 2020. gada 10. decembrim līdz 2023. gada 24. janvārim bija Dņipropetrovskas apgabala gubernators.[1][2] Viņš jau bija Dņipropetrovskas apgabala gubernators no 2015. gada marta līdz 2019. gada jūnijam.[3] Rezņičenko bija Zaporižjas apgabala gubernators (no 2015. gada 20. februāra līdz 26. martam), pirms tika pirmoreiz iecelts par Dņipropetrovskas apgabala gubernatoru.[4]

Rezņičenko iepriekš strādāja par preses menedžeri un apraides inženieri. Viņš bija Ukrainas Valsts radiofrekvenču centra preses menedžeris līdz 2014. gada augustam.[5]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valentīns Rezņičenko dzimis Dņepropetrovskā 1972. gada 22. aprīlī.

No 1991. līdz 1993. gadam viņš bija Ukrainas Valsts metalurģijas rūpnīcu projektēšanas institūta automatizēto vadības sistēmu nodaļas tehniķis.

No 1993. līdz 1994. gadam viņš tika paaugstināts par pirmās kategorijas programmatūras inženieri, vadošo inženieri Svitoč pētniecības un ražošanas uzņēmumā.

1994. gadā absolvējis Valsts Metalurģijas akadēmiju, specializējoties tehnoloģisko procesu un ražošanas automatizācijā.

No 1994. līdz 1996. gadam bijis K FK “Elf” Informācijas un datoru daļas vadītājs, Mārketinga daļas vadītājs.

Kopš 1996. gada viņš strādā Ukrainian Media Group Holding Company. No tā laika līdz 1999. gadam viņš kļuva par SIA "TNP Svyaz" remonta nodaļas vadītāju.

No 1999. līdz 2001. gadam viņš kļuva par slēgtās akciju sabiedrības Telenedeļja-Dņepropetrovska prezidentu. No 2001. gada līdz 2003. gada martam viņš bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Dnepr-Media" direktora vietnieks. Tajā pašā laikā 2003. gada martā viņš tika paaugstināts par Ukraine Media Holding LLC viceprezidentu. Šajā amatā Rezņičenko vadīja dažāda līmeņa un darbības jomu apakšvienības: presi, radio un televīziju. Tā kā viņš bija iesaistīts radio tīklu attīstībā, viņš uzsāka jaunu radio frekvenču izstrādi un darbību, kā arī jaunu radio tīklu attīstību visā Ukrainā.

No 2004. līdz 2006. gadam — Media Furst meitasuzņēmuma ģenerāldirektors. No 2006. līdz 2011. gadam — meitasuzņēmuma "Televīzijas un radio organizācijas" trasta direktors.

No 2011. līdz 2014. gadam — Studio Europozitiv LLC ģenerāldirektors. 2014. gada jūnijā—jūlijā — Capital Management Group LLC direktora vietnieks.[5][6]

Politiskā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2014. gada augusta līdz 2015. gada februārim viņš strādāja par valsts uzņēmuma "Ukrainas Valsts radiofrekvenču centrs" ģenerāldirektoru.[5][6]

2015. gada 20. februārī ar Ukrainas prezidenta Petro Porošenko dekrētu Valetīns Rezņičenko tika iecelts par Zaporižjas apgabala gubernatoru. Rezņičenko personīgi bija Zaporižjas apgabala finanšu aktīvu prezidents.[6]

2015. gada 25. martā Porošenko iecēla Rezņičenko par Dņipropetrovskas apgabala gubernatora pienākumu izpildītāju.[7] Viņš tika atbrīvots no šī amata 2019. gada 27. jūnijā ar prezidenta Volodimira Zelenska dekrētu.[8]

2020. gada oktobrī notikušajās Ukrainas pašvaldību vēlēšanās Rezņičenko vadīja partijas Piedāvājums (Пропозиція) Dņipropetrovskas apgabala padomes vēlēšanu sarakstu.[8] Šajās vēlēšanās partija ieguva 17 deputātu vietas.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]