Pāriet uz saturu

Vasīlijs Ulrihs (1889—1951)

Vikipēdijas lapa
Vasīlijs Ulrihs
Василий Васильевич Ульрих
Vasīlijs Ulrihs
Personīgā informācija
Dzimis 1889. gada 13. jūlijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris 1951. gada 7. maijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, KPFSR, PSRS
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts (1914)
Militārais dienests
Dienesta pakāpe justīcijas ģenerālpulkvedis
Dienesta laiks 1915—1951
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas Impērija
Valsts karogs: Krievija KSFPR
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra Krievijas Impērijas armija
čekaGPU
PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija
Padomju armija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš

Vasīlijs Ulrihs (1889—1951) bija vācbaltiešu izcelsmes padomju militārais un valsts darbinieks, militārais jurists.

Piedzima Rīgā vācu ģimenē. Ģimene par tās locekļu revolucionāru darbību uz 5 gadiem izsūtīta uz Irkutsku. V. Ulrihs 1910. gadā iestājās KSDSP, piesliedamies boļševikiem. Pabeidza Rīgas Politehnisko institūtu. 1915. gadā iesaukts Krievijas Impērijas armijā, kur sasniedza podporučika pakāpi.

1918. gada pavasarī iestājās Viskrievijas Ārkārtas komisijā, 1919. gadā piedalījās operācijās pret anarhistiem,[1] bija Republikas iekšējās apsardzības karaspēka (RIeAK) štāba komisārs (1919) un RIeAK Revolucionārā kara tribunāla priekšsēdētājs (1920—1921),[2] pēc tam Melnās jūras flotes un Azovas jūras flotes Īpašās nodaļas priekšnieks.[1]

VCIK KSFPR Augstākā tribunāla Kara kolēģijas pr-js (1921—1922), KSFPR Augstākās tiesas (AT) Kara kolēģijas (KK) pr-js (1923). PSRS AT KK loceklis no 1924. gada. 1926. gadā iecelts par PSRS AT KK pr-ju, 1935. — arī par PSRS AT pr-ja vietnieku, šajos amatos strādāja līdz 1948. gadam.[2] Šajā laika posmā prezidēja ievērojamākajos padomju politiskajos tiesas procesos, kā Maskavas procesos vai Tuhačevska lietas procesā, un piesprieda nāvessodus tiesājamajiem. Cita starpā, pēc Lielā Tēvijas kara piesprieda nāvessodu tādiem tiesājamajiem krievu nacistiskajiem kolaborantiem kā Vlasovam, Krasnovam, Škuro.[1]

1948. gada augustā ar VK(b)P CK lēmumu līdz ar citiem AT tiesnešiem, tostarp AT priekšsēdētāju, atcelts no abiem AT amatiem. Lēmumā norādīts, ka "biedrs Ulrihs pazaudējis partijiskās atbildības izjūtu par uzdoto lietu, pieļāvis nopietnas politiskas kļūdas KK darbā un veicis pārkāpumus, kuri apkauno viņu kā komunistu un KK priekšsēdētāju".[3] Kopš 1948. gada bija Padomju armijas Kara juridiskās akadēmijas augstāko kara juridisko kursu vadītājs.[2]

Nomira 1951. gadā no infarkta.[1]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Ульрих В.В.». Правозащитники против пыток.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Ульрих Василий Васильевич». Большая российская энциклопедия.
  3. «"Члены Верховного суда брали взятки"». Коммерсантъ — Власть. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2024. gada 22. februārī.
  4. «Ульрих, Василий Васильевич». Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939.