Ventspils Valsts 1. ģimnāzija
Ventspils Valsts 1. ģimnāzija | |
---|---|
Ventspils Valsts 1. ģimnāzija | |
Atrašanās vieta | |
Kuldīgas iela 1, Ventspils, LV-4201, Latvija | |
Koordinātas | 57°23′42″N 21°34′19″E / 57.39500°N 21.57194°EKoordinātas: 57°23′42″N 21°34′19″E / 57.39500°N 21.57194°E |
Informācija | |
Skolas tips | valsts ģimnāzija |
Dibināta | 1918. gada 9. decembrī |
Direktors | Ieva Jurova |
Klases | 7.—12. klase |
Valodas | latviešu |
Mājaslapa |
gym |
Ventspils Valsts 1. ģimnāzija (saīsinājumā VV1Ģ) ir vecākā vidusskola Ventspilī, dibināta 1918. gada 9. decembrī. Ģimnāzijas ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (aizsardzības nr.8951), ēkas arhitektūrā izmantotas neogotikas formas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1911. līdz 1912. gadam uzcēla Ventspils sieviešu ģimnāzijas ēku. 1918. gada 9. decembrī ēkā nodibināja Ventspils astoņgadīgo skolu,[1] ko vēlāk pārveidoja par Ventspils Valsts vidusskolu, bet 1929. gadā par Ventspils Valsts ģimnāziju. Pēc Latvijas okupācijas ģimnāzijai vairākkārtīgi mainīja nosaukumus — Ventspils vidusskola, Ventspils 5. pilnā vidusskola, Ventspils 1. vidusskola, J.Fabriciusa Ventspils 1. vidusskola.
1996. gada 21. novembrī skola ieguva Ventspils 1. ģimnāzijas nosaukumu. 2015. gada 1. septembrī skola kļuva par Ventspils Valsts 1. ģimnāziju (MK rīkojums Nr. 468 no 31.08.2015.).[2]
Direktori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pirmais direktors — skolas dibinātājs Teodors Grīnbergs — ev.lut. draudzes mācītājs (1918—1932), vēlāk pirmais Latvijas Evaņģeliski luteriskās baznīcas arhibīskaps.
- Atis Jaunzems (1932—1939)
- Herberts Vikmanis (1939—1940)
- Jānis Gulbis (1940—1941)
- Jānis Miza (1945—1949)
- Elfrīda Grīnberga (1949—1951)
- Rita Ceikele (1951—1962)
- Alberts Pukjans (1962—1967)
- Jāzeps Marnauza (1967—1968)
- Voldemārs Kalniņš (1969—1974)
- Inese Vītola (1975—1988)
- Maruta Koha (1989—1994)
- Pārsla Kopmane (1994—2023)
- Ieva Jurova (2023—pašlaik)
Sasniegumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas skolu reitingos Ventspils Valsts 1. ģimnāzija pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem ir virs vidējā valstī, arī darbā ar talantīgajiem bērniem tā atrodas Latvijas skolu topa augšdaļā. Apmēram 90% absolventu katru gadu turpina mācības dažādās augstskolās. Skolēni savu erudīciju un zināšanas labi parāda mācību priekšmetu olimpiādēs pilsētā un valstī, ar panākumiem piedalās konkursos un skatēs. Kopš pilsētā iedibināta tradīcija nominācijās "Gada skolēns" un "Gada skolotājs" sveikt labākos skolēnus un skolotājus, Ventspils 1. ģimnāzijas absolventi un pedagogi vienmēr bijuši to vidū.
Ievērojami skolas absolventi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gunārs Priede — literāts,
- Fricis Dziesma — literāts,
- Kārlis Zvejnieks — literāts,
- Ernests Aistars — literāts,
- Anna Dagda — literāte,
- Mārtiņš Kalndruva — literāts,
- Laimdota Sēle — literāte,
- Aldonis Kalniņš — komponists,
- Ģirts Valdis Kristovskis — politiķis,
- Dzintars Ābiķis — politiķis,
- Jānis Iesalnieks — politiķis,
- Karina Korna — parlamentārā sekretāre,
- Aldis Slavinskis — Ventspils Izglītības pārvaldes vadītājs,
- Guntis Blumbergs — Ventspils pilsētas Domes priekšsēdētāja 1. vietnieks,
- Ingrīda Štrumfa — Ventspils muzeja krājumu glabātāja, daudzu publikāciju par pilsētas vēsturi autore, Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīmes kavaliere,
- Dagmāra Beitnere-Le Galla — vadošā pētniece LU Filozofijas un socioloģijas institūtā, ieguvusi doktores grādu socioloģijā.
- Ilze Buņķe — viena no Ventspils augstskolas dibināšanas iniciatorēm, ilgus gadus bijusi Ventspils augstskolas Mūžizglītības nodaļas vadītāja,
- Rinalds Kandalincevs — klasiskās mūzikas vokālais mākslinieks un pasniedzējs,
- Pēteris Čirkšs — čellists,
- Magnuss Bauģis — trompetists,
- Toms Timofejevs — kontrabasists,
- Jānis Geste - žurnālists,
- Ivans Ivanovs — mākslas zinātnieks,
- Dzidra Liepiņa — vēstures zinātniece,
- Rihards Treijs — vēstures zinātnieks,
- Gunta Kalsere — gleznotāja.
Skola var lepoties ar māksliniekiem Alisi Zvirbuli, Andreju Šulcu, Jāni Straumi, Guntu Kalseri, Sandru Sileviču. Kā veiksmīgus uzņēmējus sevi pierādījuši absolventi Uldis Pumpurs, Igors Skoks, Jānis un Nauris Berķi, Ivars Sormulis u.c.
Nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā un tuberkulozes slimnieku ārstēšanā savulaik Ventspilī sniedza ārstu dinastijas pārstāvis Andrejs Pornieks. Ģimenes ārsts Pauls Princis ir Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis. Absolvents Igors Iesalnieks strādā par ķirurgu Vācijā, periodiski konsultē mediķus Latvijā, savukārt Ģirts Šalms, asoc.prof, ir Latvijā pazīstams mutes, sejas un žokļu ķirurgs. Ārsta profesiju izvēlējušies daudzi skolas absolventi – kā zināmākie Ieva Ozola, Gita Rancāne, Ģirts Štekerhofs, Zanda Riekstiņa, Andris Akmentiņš, Ringolds Jaunbelzējs u.c.
Kopš ģimnāzijas dibināšanas nozīmīga vieta tās dzīvē atvēlēta arī sportam, par ko liecina daudzie apbalvojumi, kas šobrīd glabājas slavas vitrīnās. Absolventu vidū ir tādi pazīstami sportisti kā Māris Grīva, Andris Zvans, Gatis Gūts, Ēriks Rags, Lauma Grīva, Jānis Strēlnieks, Andrejs Gražulis, Ansis Brūns, Mārtiņš Meiers u.c.
Izglītības programmas (2023. gads)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pamatizglītības otrā posma (7.- 9.klase) programma
- Vidējās izglītības programmas: VV - vides zinātnes un veselība; SP - sabiedrības pārvaldība un uzņēmējdarbība; ID - inženierzinātnes un datorika.
Izglītības programmās arī iekļauta iespēja apgūt žurnālistikas pamatus, medicīnas pamatus, psiholoģiju, uzņēmējdarbības pamatus, datorgrafiku un valsts aizsardzības mācību.
Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gandrīz 100 gadu laikā skolā izveidojušās noturīgas tradīcijas. Visos skolas pastāvēšanas gados īpaši liela nozīme tikusi piešķirta mūzikai. Kopš 1968. gada skolas mūzikas kolektīvi vienmēr ir bijuši skolēnu Dziesmu svētku laureātu pulkā.
Ģimnāzijā darbojas pūtēju orķestris, 7. — 9. klašu meiteņu koris un jauktais koris. Skolai ir teātra tradīcijas — ar pārtraukumiem tas darbojies kopš 20. gadsimta 20. gadiem, taču šobrīd teātra mākslas apgūšana tiek īstenota tikai 7.klašu mācību programmā. No 2023. gada atjaunots skolēnu debašu klubs.
Skolas sabiedriskās dzīves veidošanā darbojas skolēnu pašpārvalde un skolēnu vecāku padome.
Skolas tradīcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zinību diena, svinīgs pasākums ar skolas simbolu - skursteņslauķi un rudzu spēka maizes klaipiem katrai klasei;
- Orientēšanās skrējiens Skolotāju dienā, 12. klašu rīkots apsveikuma pasākums skolotājiem;
- 10. klašu iesvētības;
- Latvijas nedēļa - koncerts, gada balvas pasniegšana, viktorīna "Ko tu zini par Latviju?" un gaismas ceļa izveide;
- Skolas dzimšanas diena - netradicionālā mācību diena, koncerts "Es sveicu savu skolu", reizi 5 gados tiek rīkots salidojums;
- Ziemassvētki - Ziemas balle vidusskolai, koncerts;
- Mīlestības dziesmu konkurss;
- Žetonu vakars;
- Gada balva;
- Baltā galdauta svētki;
- Pavasara talka;
- Zvana svētki 9. un 12. klašu audzēkņiem;
- Pateicības diena "Tu esi mūsu lepnums!";
- Sporta svētki un Jūrmalas diena ar smilšu skulptūru veidošanu;
- Drošības diena;
- Teicamnieku kliņģeris;
- Izlaidumi 9. un 12. klašu audzēkņiem;
- Balva "Lielā cerība" skolas absolventam;
- Izglītojošie pasākumi vecākiem;
- Metodiskā diena "3D: Domāt. Darīt. Dalīties.".
Dalība starptautiskos projektos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skola ir īstenojusi dažādus starptautiskus projektus:
- 2008. gadā projekts "Jo dziesmas vieno", kas tapis sadarbībā ar čehu skolēniem, tika atzīts par labāko skolu projektu Eiropā mobilitātes Comenius ietvaros;
- 2011. —2013. gada Comenius programmas skolu sadarbības projekts “Dzīves kultūra” saņēmis visaugstāko novērtējumu valstī;
- Pašlaik ģimnāzija strādā pie Erasmus+ un Nordplus projektu izstrādes kopā ar partnerskolām Eiropā;
- Skola arī piedalās projektā "Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola";[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Atis Jaunzemis. "Ventspils apriņķis. Dzīve un darbs" (1937): "1918. gada 7. decembrī tiek likti pamati pilnīgi jaunai skolai, kura pēc 2 dienām sāk darbu, neuzmeklēdama sakarus ar vācisko latīņu skolu un krieviskajām pirmskara vidusskolām, bet kā latviska skola iziet jaunās gaitās."
- ↑ «Ventspils 1. ģimnāzijai piešķirts valsts ģimnāzijas statuss - IZM.LV». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 9. augustā. Skatīts: 2017. gada 6. martā.
- ↑ «Vēstnieku skolu tīkls». Skatīts: 16.11.2024..
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Venstpils Valsts 1. ģimnāzijas mājaslapa
- Twitter profils
- Twitter profils (skolas parlaments)
- Twitter profils (skolas kori)
- Facebook profils
|