Parlamentārais sekretārs (Latvija)

Vikipēdijas lapa

Parlamentārais sekretārs Latvijā ir politiska valsts amatpersona, kas uztur Ministru kabineta locekļa (ministra) saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.[1] Parlamentāro sekretāru izrauga ministrs, tam ir tiesības pārstāvēt ministru, dot rīkojumus ministrijas un to pakļautībās esošu iestāžu amatpersonām. Tas ir otra augstākā politiskā amatpersona katrā ministrijā[2]

Pēc Ministru kabineta  iekārtas likuma 24. un 25. pantā, ministrs uz savu pilnvaru laiku var iecelt parlamentāro sekretāru no Saeimas deputātu vai sava biroja amatpersonu vidus. Šis postenis tiek parasti uzticēts partijas vadībai uzticīgam, aktīvam cilvēkam, kuram vēlēšanās nav paveicies.[2] Ja parlamentāro sekretāru izvēlē no deputātiem, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu pēc savas izvēles.[3]

Parlamentārā sekretāra funkcijas ir noteiktas Ministru kabineta  iekārtas likuma 24. pantā[3] (spēkā no 01.07.2008.) un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 22. pantā[4] (spēkā no 01.01.2003).[5]

Pēc Saeimas kārtības ruļļa 95. panta pirmās daļas 6. punkta ministra pilnvarojumā ministrijas parlamentārais sekretārs var iesniegt priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma projektā. Priekšlikumu, kuru iesniedzis ministrijas parlamentārais sekretārs, var atsaukt tikai attiecīgais ministrs.[5] Parlamentārajam sekretāram ir būtiska loma valsts budžeta izskatīšanas laikā, jo Saeimas komisijās jāaizstāv nozares budžets.[2]

Parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ministru prezidenta parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Jānis Patmalnieks (Jaunā Vienotība), kopš 2022)

Bijušie:

Aizsardzības ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība), kopš 2022)

Bijušie:

Ārlietu ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Gunda Reire (Vienotība, kopš 2022)

Bijušie:

Ekonomikas ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Andris Čuda (Nacionālā apvienība, kopš 2022)

Bijušie:

Finanšu ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Karina Ploka (Vienotība, kopš 2022)

Bijušie:

Iekšlietu ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Igors Rajevs (Apvienotais saraksts (—), kopš 2022)

Bijušie:

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Sandis Riekstiņš (JKP, kopš 2021)

Bijušie:

Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Kārlis Šadurskis (Vienotība, kopš 2022)

Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība, kopš 2020)

Bijušie:

Labklājības ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija, kopš 2021)

Bijušie:

Satiksmes ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Linda Medne (JKP, kopš 2022)

Bijušie:

Tieslietu ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Lauma Paegļkalna (Vienotība, kopš 2022)

Bijušie:

Veselības ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Ilmārs Dūrītis (Attīstībai/Par (Kustība Par), kopš 2019)

Bijušie:

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Agnese Geduševa (Apvienotais saraksts (LRA), kopš 2022)

Bijušie:

Zemkopības ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd:

Bijušie:

Likvidēto un reorganizēto ministriju parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnu un ģimenes lietu ministrija

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Valsts reformu ministrija

Vides ministrija

Īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās sekretariāts

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jaunā laika ministri atteiksies no parlamentārajiem sekretāriem Diena.lv
  2. 2,0 2,1 2,2 Ināra Egle. «Otra augstākā amatpersona, uzticama ministram». www.diena.lv, 2014-11-13. Skatīts: 2020-09-01.
  3. 3,0 3,1 «Ministru kabineta iekārtas likums». LIKUMI.LV (latviešu). 2008-05-15. Skatīts: 2020-09-01.
  4. «Valsts pārvaldes iekārtas likums». LIKUMI.LV (latviešu). 2002-06-06. Skatīts: 2020-09-01.
  5. 5,0 5,1 Edīte Brikmane. «Parlamentārā sekretāra funkcijas». lvportals.lv (latviešu), 2018-01-12. Skatīts: 2020-09-01.
  6. Par Z.Rubezi Archived 2011. gada 12. novembrī, Wayback Machine vietnē. Likumi.lv
  7. Par parlamentāro sekretāru atbrīvošanu no amata[novecojusi saite] Likumi.lv
  8. Iecelti parlamentārie sekretāri[novecojusi saite] Ministru Kabinets
  9. Iecelta parlamentārā sekretāre[novecojusi saite] Ministru Kabinets
  10. Iecelts parlamentārais sekretārs[novecojusi saite] Ministru Kabinets

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]