Jānis Iesalnieks
Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Jānis Iesalnieks | |
---|---|
![]() | |
Saeimas deputāts | |
Amata sākums 2019. gada 31. janvārī | |
Prezidents | Egils Levits |
Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| |
Dzimšanas dati |
1984. gada 7. jūlijā![]() ![]() |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija | TB/LNNK |
Profesija | Nacionālās apvienības Visu Latvijai-TB/LNNK valdes loceklis |
Augstskola | Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte |
Jānis Iesalnieks (dzimis 1984. gada 7. jūlijā) ir latviešu politiķis un Nacionālās apvienības Visu Latvijai-TB/LNNK valdes loceklis un 13. Saeimas deputāts.[1] No 2014. līdz 2019. gadam bija Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.[2]
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2002. gada pavasarī kopā ar komandas biedriem Valdi Pornieku un Ati Mertenu kļuva par Latvijas čempionu debatēs latviešu valodā.[3] 2002. gada vasarā kā skolas "Lielā Cerība"[4] absolvēja Ventspils 1. ģimnāziju un iestājās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
2003. gada augustā kļuva par toreiz nacionālpatriotiskas jauniešu organizācijas, vēlāk — partijas "Visu Latvijai!" biedru. 2003. gada novembrī kļuva par "Visu Latvijai!" interneta mājas lapas www.visulatvijai.lv redaktoru, kur regulāri publicēja rakstus par nacionāliem jautājumiem. Mājas lapas redaktora pienākumus pildīja līdz 2006. gada jūnijam.
2006. gada 14. janvārī, "Visu Latvijai!" kļūstot par politisku partiju, tika ievēlēts partijas Domē. Tika iekļauts partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu sarakstā uz 9. Saeimas vēlēšanām. Kandidēja Rīgas (kandidātu sarakstā 13. vietā), Vidzemes (13.) un Kurzemes (12.) vēlēšanu apgabalos, taču, tā kā "Visu Latvijai!" nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, ievēlēts netika. Vēlēšanās ieguva 644 plusus un 111 svītrojumus.[5]
2007. gada jūnijā pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot jurista kvalifikāciju. Septembrī uzsāka studijas Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistratūrā. 2007. gada 18. novembrī "Visu Latvijai!" 3. kongresā tika ievēlēts partijas Valdē un, līdztekus "Visu Latvijai!" līdzšinējam vadītājam Raivim Dzintaram, tika iecelts par partijas Valdes priekšsēdētāja vietnieku.[6]
2008. gada 1. septembrī darbību uzsāka Jāņa Iesalnieka vadīts latviešu nacionālistu interneta diskusiju forums Zemessargs.lv, kas darbojās līdz 2011. gada sākumam.
2009. gadā kā 4. numurs tika iekļauts partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu sarakstā uz Rīgas Domes vēlēšanām, taču, tā kā "Visu Latvijai!" nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Rīgas Domē, ievēlēts netika. Vēlēšanās ieguva 446 plusus un 100 svītrojumus.[7]
2010. gada 4. jūlijā, nodibinoties "Visu Latvijai!" un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politisko partiju apvienībai Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", tika ievēlēts apvienības Valdē.[8] Kā 2. numurs Kurzemes vēlēšanu apgabalā iekļauts Nacionālās apvienības deputātu kandidātu sarakstā uz 10. Saeimas vēlēšanām, taču Saeimā ievēlēts netika. Vēlēšanās ieguva 1668 plusus un 509 svītrojumus, no deputāta mandāta ieguvēja Gaida Bērziņa atpaliekot par 125 punktiem.[9] Sākot strādāt 10. Saeimai, kļuva par Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas konsultantu.
2011. gada 23. jūlijā, "Visu Latvijai!" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK apvienojoties vienā partijā, tika apstiprināts Nacionālās apvienības Visu Latvijai-TB/LNNK valdē,[10] taču drīz vien pēc saceltā skandāla ap viņa komentāru par 2011. gada 22. jūlija Norvēģijas terorakta cēloņiem, paziņoja par valdes locekļa pilnvaru nolikšanu līdz nākamajam partijas kongresam un atteikšanos no kandidēšanas 11. Saeimas vēlēšanās.[11]
2014. gada 21. augustā iecelts par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, par kuru strādāja līdz 2019. gadam.
13. Saeimas vēlēšanās Iesalnieks netika ievēlēts Saeimā, taču ieguva deputāta mandātu, aizvietojot partijas biedri Daci Melbārdi, kura to nolika pēc stāšanās kultūras ministres amatā.
Publiskie izteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Komentējot 2011. gada 22. jūlija Norvēģijas teroraktu, Jānis Iesalnieks savā Twitter mikroblogā rakstīja: "Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas - viņu islamizācijas politika noveda pie tā, ka kādam vienkārši aizbrauca širmis".[12] Šie izteikumi radīja neviennozīmīgu reakciju sabiedrībā. Vairāki politiskie oponenti, piemēram Valērijs Agešins un Ansis Dobelis, medijos pārmeta Jānim Iesalniekam Norvēģijas terorista attaisnošanu un "nacionālā naida kurināšanu".[13][14] Tajā pašā dienā Jānis Iesalnieks izplatīja paziņojumu, norādot, ka "Nekad un nevienu brīdi neesmu attaisnojis Oslo masu slepkavu, vienīgi aicinājis aizdomāties par šī notikuma cēloņiem, lai no traģiskajiem notikumiem gūtu mācību un pasargātos nākotnē."[15] 2011. gada 23. jūlijā Jānis Iesalnieks, atzīstot, ka "nebija pareizi meklēt traģēdijas cēloņus tik ātri pēc pašas traģēdijas" un tā rezultātā "ir nodarīts kaitējums partijas tēlam", paziņoja par atteikšanos no kandidēšanas 11. Saeimas vēlēšanās un Nacionālās apvienības valdes locekļa pilnvaru nolikšanu līdz nākamajam partijas kongresam.[11] Komentējot šo soli, politikas pētniece Iveta Kažoka atzina, ka "Tas [Latvijas politikā] ir netipiski un pareizi."[16]
Rezultāti vēlēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads | Vēlēšanas | Saraksts | Apgabals(i) | Vieta sarakstā | Plusi | Svītrojumi | Vieta rezultātā | Rezultāts |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2006 | 9. Saeimas vēlēšanas | Visu Latvijai | Rīga, Vidzeme, Kurzeme | 13.,13.,12. | 644 | 111 | 8., 10., 8. | nav ievēlēts |
2009 | Rīgas Domes vēlēšanas | Visu Latvijai | Rīga | 4. | 446 | 100 | 3. | nav ievēlēts |
2010 | 10. Saeimas vēlēšanas | Nacionālā apvienība | Kurzeme | 2. | 1668 | 509 | 2. | nav ievēlēts |
2014 | 12. Saeimas vēlēšanas | Nacionālā apvienība | Kurzeme | 2. | 2747 | 1497 | 4. | nav ievēlēts |
2018 | 13. Saeimas vēlēšanas | Nacionālā apvienība | Rīga | 7. | 2550 | 1398 | 5. | nav ievēlēts[17] |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Nacionālās apvienības valde. NacionalaApvieniba.lv (2014.02.11.)
- ↑ «Jānis Iesalnieks». Puaro.lv (lv-LV). 2019-06-26. Skatīts: 2020-06-02.[novecojusi saite]
- ↑ "Daugavpilī pulcējās Latvijas labākie debatētāji" Archived 2008. gada 16. janvārī, Wayback Machine vietnē. - laikraksts "Latgales Laiks", 2002.05.03.
- ↑ Ventspils 1. ģimnāzijas "Lielās Cerības" balvas ieguvēju saraksts. Gym.Ventspils.lv (2014.02.11.)
- ↑ Partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu iegūtie plusiņi un svītrojumi 9. Saeimas vēlēšanās (CVK)
- ↑ "«Visu Latvijai!» vadīs Imants Parādnieks" Archived 2008. gada 21. janvārī, Wayback Machine vietnē. - laikraksts "Latvijas Avīze", 2007.11.19.
- ↑ Partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu iegūtie plusiņi un svītrojumi 2009. gada Rīgas Domes vēlēšanās (CVK)
- ↑ "VL/TB/LNNK dibināšanas kongresā sola stiprināt latviešu valodu" Archived 2010. gada 9. jūlijā, Wayback Machine vietnē. - portāls DELFI, 2010.07.04.
- ↑ Nacionālās apvienības Kurzemes apgabala deputātu kandidātu iegūtie plusiņi un svītrojumi 10. Saeimas vēlēšanās (CVK)
- ↑ "Nacionālā apvienība mērķēs augstāk" - laikraksts "Latvijas Avīze", 2011.07.26.
- ↑ 11,0 11,1 Paziņojums: Kopējam dod priekšroku pār individuālo!. Iesalnieks.lv (2014.02.11.)
- ↑ "Jāņa Iesalnieka komentārs par Norvēģijas terorakta cēloņiem" - Twitter, 2011.07.24.
- ↑ "Valērijs Agešins iesāk kriminālprocesu pret Jāni Iesalnieku" - portāls TVNET, 2011.07.25.
- ↑ "Drošības policijai aktīvi jāvēršas pret naida kurinātājiem internetā" Archived 2011. gada 7. augustā, Wayback Machine vietnē. - biedrības "Progresīvie" priekšsēdētāja Anša Dobeļa paziņojums portālā Apollo, 2011.07.25.
- ↑ „Oslo šāvējam” nevar būt attaisnojuma. Iesalnieks.lv (2014.02.11.)
- ↑ "Iesalnieks nekandidēs vēlēšanās" - portāls IR.lv, 2011.07.27.
- ↑ «Centrālā vēlēšanu komisija». sv2018.cvk.lv. Skatīts: 2021-01-15.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jāņa Iesalnieka Facebook lapa
- Jāņa Iesalnieka tīmekļa žurnāls
- Jāņa Iesalnieka Twitter mikroblogs
- Jānis Iesalnieks, 13. Saeimas lapā
|