Jānis Iesalnieks

Vikipēdijas lapa
Jānis Iesalnieks
Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (46936583081).jpg
Jānis Iesalnieks 2019. gadā
13. Saeimas deputāts
Amatā
2019. gada 31. janvāris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš

Dzimšanas dati 1984. gada 7. jūlijā (38 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ventspils, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Visu Latvijai! (2003-2011)
Nacionālā apvienība (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Aija Iesalniece
Profesija jurists, politiķis
Augstskola Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte

Jānis Iesalnieks (dzimis 1984. gada 7. jūlijā) ir latviešu jurists un politiķis, pārstāv "Nacionālo apvienību Visu Latvijai-TB/LNNK", ir tās valdes loceklis. Bijis 13. Saeimas deputāts[1] un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Iesalnieka tēvs Juris Iesalnieks ir darbojies politikā un ierēdniecībā, bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māra Gaiļa valdībā.

2002. gada pavasarī J. Iesalnieks kopā ar komandas biedriem Valdi Pornieku un Ati Mertenu kļuva par Latvijas čempionu debatēs latviešu valodā.[2] 2002. gada vasarā kā skolas "Lielā Cerība"[3] absolvēja Ventspils 1. ģimnāziju un iestājās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. 2007. gada jūnijā pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot jurista kvalifikāciju, bet septembrī uzsāka studijas šīs pašas fakultātes maģistratūrā.

2008. gada 1. septembrī darbību uzsāka J. Iesalnieka vadīts latviešu nacionālistu interneta diskusiju forums Zemessargs.lv, kas darbojās līdz 2011. gada sākumam.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gada augustā J. Iesalnieks kļuva par toreiz nacionālpatriotiskas jauniešu organizācijas, vēlāk — partijas "Visu Latvijai!" biedru. 2003. gada novembrī kļuva par "Visu Latvijai!" interneta mājas lapas www.visulatvijai.lv redaktoru, kur regulāri publicēja rakstus par nacionāliem jautājumiem. Mājas lapas redaktora pienākumus pildīja līdz 2006. gada jūnijam.

2006. gada 14. janvārī, "Visu Latvijai!" kļūstot par politisku partiju, tika ievēlēts partijas domē. Tika iekļauts partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu sarakstā 9. Saeimas vēlēšanām. Kandidēja Rīgas (kandidātu sarakstā 13. vietā), Vidzemes (13.) un Kurzemes (12.) vēlēšanu apgabalos, taču, tā kā "Visu Latvijai!" nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, ievēlēts netika. Vēlēšanās ieguva 644 plusus un 111 svītrojumus.[4]

2007. gada 18. novembrī "Visu Latvijai!" 3. kongresā tika ievēlēts partijas Valdē un, līdztekus "Visu Latvijai!" līdzšinējam vadītājam Raivim Dzintaram, tika iecelts par partijas Valdes priekšsēdētāja vietnieku.[5] 2009. gadā ar 4. numuru tika iekļauts partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu sarakstā uz Rīgas Domes vēlēšanām, taču, tā kā "Visu Latvijai!" nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Rīgas Domē, ievēlēts netika. Vēlēšanās ieguva 446 plusus un 100 svītrojumus.[6]

2010. gada 4. jūlijā, nodibinoties "Visu Latvijai!" un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politisko partiju apvienībai Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", J. Iesalnieks tika ievēlēts apvienības valdē.[7] Kā 2. numurs Kurzemes vēlēšanu apgabalā iekļauts Nacionālās apvienības deputātu kandidātu sarakstā 10. Saeimas vēlēšanām, taču Saeimā ievēlēts netika. Vēlēšanās ieguva 1668 plusus un 509 svītrojumus, no deputāta mandāta ieguvēja Gaida Bērziņa atpaliekot par 125 punktiem.[8] Sākot strādāt 10. Saeimai, kļuva par Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas konsultantu.

2011. gada 23. jūlijā, "Visu Latvijai!" un "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" apvienojoties vienā partijā, tika apstiprināts "Nacionālās apvienības Visu Latvijai-TB/LNNK" valdē,[9] taču drīz vien pēc saceltā skandāla ap viņa komentāru par 2011. gada 22. jūlija Norvēģijas terorakta cēloņiem, paziņoja par valdes locekļa pilnvaru nolikšanu līdz nākamajam partijas kongresam un atteikšanos no kandidēšanas 11. Saeimas vēlēšanās.[10]

2014. gadā J. Iesalnieks nesekmīgi kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās, bet pēc tām kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, ieņemot šo amatu līdz 2019. gadam.[11] 2018. gadā notikušajās 13. Saeimas vēlēšanās J. Iesalnieks atkal netika ievēlēts Saeimā, taču 2019. gada sākumā ieguva 13. Saeimas deputāta mandātu, aizstājot partijas biedri Daci Melbārdi, kura to nolika pēc stāšanās kultūras ministres amatā (vēlāk D. Melbārdi ievēlēja Eiropas Parlamentā un J.. Iesalnieks ieguva pastāvīgu deputāta mandātu). Kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, taču arī šajās neieguva pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par Saeimas deputātu.

Publiskie izteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komentējot 2011. gada 22. jūlija Norvēģijas teroraktu, Jānis Iesalnieks savā Twitter mikroblogā rakstīja: "Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas — viņu islamizācijas politika noveda pie tā, ka kādam vienkārši aizbrauca širmis".[12] Šie izteikumi radīja neviennozīmīgu reakciju sabiedrībā. Vairāki politiskie oponenti, piemēram Valērijs Agešins un Ansis Dobelis, medijos pārmeta J. Iesalniekam Norvēģijas terorista attaisnošanu un "nacionālā naida kurināšanu".[13][14] Tajā pašā dienā J. Iesalnieks izplatīja paziņojumu, norādot, ka "Nekad un nevienu brīdi neesmu attaisnojis Oslo masu slepkavu, vienīgi aicinājis aizdomāties par šī notikuma cēloņiem, lai no traģiskajiem notikumiem gūtu mācību un pasargātos nākotnē."[15] 2011. gada 23. jūlijā J. Iesalnieks, atzīstot, ka "nebija pareizi meklēt traģēdijas cēloņus tik ātri pēc pašas traģēdijas" un tā rezultātā "ir nodarīts kaitējums partijas tēlam", paziņoja par atteikšanos no kandidēšanas 11. Saeimas vēlēšanās un Nacionālās apvienības valdes locekļa pilnvaru nolikšanu līdz nākamajam partijas kongresam.[10] Komentējot šo soli, politikas pētniece Iveta Kažoka atzina, ka "Tas [Latvijas politikā] ir netipiski un pareizi."[16]

2022. gada 27. maijā, diskusija par pieminekļa Uzvaras parkā, kā arī citu padomju pieminekļu nojaukšanu, izvērtās emocionālās debatēs. Rezonansi izraisīja deputāta J. Iesalnieka runa, kurā viņš norādīja, ka ienīst okupantus un vēlas Latviju bez tiem. Daļa Saeimas kolēģu no opozīcijas, kā arī daļa sabiedrības šos izteikumus iztulkojusi kā pret krieviem vērstus, jautājot — vai deputāts neaicina uz etnisko tīrīšanu. Deputāta runa nonākusi arī Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā.[17]

2022. gada 8. jūnijā pēc 13. Saeimas deputātes Regīnas Ločmeles iesnieguma tika ierosināta iespējama ētikas pārkāpuma lieta par J. Iesalnieka izteikumiem. Iesniegumā teikts, ka 26.maija parlamenta sēdē diskutēts par likumprojektu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”. Debatēs Iesalnieks sacījis: “Es no aptuveni piecu gadu vecuma iemācījos, ka Latvijā ir divas sabiedrības: ir mūsējie, latvieši, un ir okupanti. Jau starp bērniem bija naids starp šīm divām grupām. Tas naids nav beidzies, jo okupanti vēl joprojām nav aizvākušies.” 21. jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma izteikt deputātam J. Iesalniekam mutvārdu brīdinājumu.[18]

Rezultāti vēlēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Saraksts Apgabals(i) Vieta sarakstā Plusi Svītrojumi Vieta rezultātā Rezultāts
2006 9. Saeimas vēlēšanas Visu Latvijai Rīga, Vidzeme, Kurzeme 13.,13.,12. 644 111 8., 10., 8. nav ievēlēts
2009 Rīgas Domes vēlēšanas Visu Latvijai Rīga 4. 446 100 3. nav ievēlēts
2010 10. Saeimas vēlēšanas Nacionālā apvienība Kurzeme 2. 1668 509 2. nav ievēlēts
2014 12. Saeimas vēlēšanas Nacionālā apvienība Kurzeme 2. 2747 1497 4. nav ievēlēts
2018 13. Saeimas vēlēšanas Nacionālā apvienība Rīga 7. 2550 1398 5. nav ievēlēts[19]

saņēmis "mīksto mandātu"

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nacionālās apvienības valde Archived 2014. gada 21. janvārī, Wayback Machine vietnē.. NacionalaApvieniba.lv (2014.02.11.)
  2. "Daugavpilī pulcējās Latvijas labākie debatētāji" Archived 2008. gada 16. janvārī, Wayback Machine vietnē. — laikraksts "Latgales Laiks", 2002.05.03.
  3. Ventspils 1. ģimnāzijas "Lielās Cerības" balvas ieguvēju saraksts. Gym.Ventspils.lv (2014.02.11.)
  4. Partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu iegūtie plusiņi un svītrojumi 9. Saeimas vēlēšanās (CVK)
  5. "«Visu Latvijai!» vadīs Imants Parādnieks" Archived 2008. gada 21. janvārī, Wayback Machine vietnē. — laikraksts "Latvijas Avīze", 2007.11.19.
  6. Partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu iegūtie plusiņi un svītrojumi 2009. gada Rīgas Domes vēlēšanās (CVK)
  7. "VL/TB/LNNK dibināšanas kongresā sola stiprināt latviešu valodu" Archived 2010. gada 9. jūlijā, Wayback Machine vietnē. — portāls DELFI, 2010.07.04.
  8. Nacionālās apvienības Kurzemes apgabala deputātu kandidātu iegūtie plusiņi un svītrojumi 10. Saeimas vēlēšanās (CVK)
  9. "Nacionālā apvienība mērķēs augstāk" — laikraksts "Latvijas Avīze", 2011.07.26.
  10. 10,0 10,1 Paziņojums: Kopējam dod priekšroku pār individuālo!. Iesalnieks.lv (2014.02.11.)
  11. «Jānis Iesalnieks». Puaro.lv (lv-LV). 2019-06-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-03. Skatīts: 2020-06-02.
  12. "Jāņa Iesalnieka komentārs par Norvēģijas terorakta cēloņiem" — Twitter, 2011.07.24.
  13. "Valērijs Agešins iesāk kriminālprocesu pret Jāni Iesalnieku" — portāls TVNET, 2011.07.25.
  14. "Drošības policijai aktīvi jāvēršas pret naida kurinātājiem internetā" Archived 2011. gada 7. augustā, Wayback Machine vietnē. — biedrības "Progresīvie" priekšsēdētāja Anša Dobeļa paziņojums portālā Apollo, 2011.07.25.
  15. „Oslo šāvējam” nevar būt attaisnojuma. Iesalnieks.lv (2014.02.11.)
  16. "Iesalnieks nekandidēs vēlēšanās" — portāls IR.lv, 2011.07.27.
  17. «Saeimas deputāta Iesalnieka runa par okupantiem nonākusi drošības dienesta redzeslokā». Puaro.lv (lv-LV). 2022-05-28. Skatīts: 2022-07-11.
  18. «Ierosina iespējama ētikas pārkāpuma lietu par Iesalnieka un Ģirģena izteikumiem». Puaro.lv (lv-LV). 2022-06-08. Skatīts: 2022-07-11.
  19. «Centrālā vēlēšanu komisija». sv2018.cvk.lv. Skatīts: 2021-01-15.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]