Viļņas karaskola

Viļņas karaskola (krievu: Виленское военное училище) bija viena no vecākajām Krievijas impērijas armijas karaskolām. Četrdesmit sešos gados karaskolu pabeidza 47 izlaidumi, kas sagatavoja 4 371 podporučikus un virsniekus. Daudzi latvieši ieguva savu pirmo militāro izglītību šajā karaskolā.

Vēsture

Dibināta 1864. gada 29. oktobrī kā Viļņas kājnieku junkurskola ar divu gadu mācību programmu. Štatos ietilpa divas mācību rotas ar 200 junkuriem. 1868. gadā uzsāka kazaku virsniekvietnieku sagatavošanu virsnieku dienesta pakāpes iegūšanai. 1874. gadā štatus palielināja līdz 300 junkuriem un paplašināja apmācību vispārējos priekšmetos.

1876. gadā darbību sāka īpašais jātnieku vads ("kazaku nodaļa") ar 35 junkuru štata vietām, lai sagatavotu kazaku virsniekvietniekus virsnieku pakāpes iegūšanai. Ievērojot to, ka jaunie junkuri bija vāji sagatavoti vispārējos priekšmetos, 1877. gadā pie skolas atvēra sagatavošanās klasi. 1878. gadā atvēra virsnieku kursu 37 praporščikiem, kas ieguvuši savu dienesta pakāpi Krievu-turku karā. 1885. gadā aizvēra kazaku nodaļu, šīs klases junkurus nododot citām karaskolām. Sagatavošanas klase arī tika slēgta.

Kad 1886. gadā izformēja Rīgas junkurskolu, tās sastāvu pārvietoja uz Viļņas kājnieku junkurskolu. 1901. gada 1. septembrī sakarā ar to, ka mācību kursu paplašināja līdz karaskolas līmenim, apmācība notika trijos gados. 1904. gada 9. augustā skolu pirmo reizi pabeidza podporučiki nevis podpraporščiki. Skolas štatu palielināja līdz 400 junkuriem, kas bija sadalīti 4 rotās. 1910. gada 1. septembrī skolu pārdēvēja par Viļņas karaskolu.

1914. gada rudenī, pēc Pirmā pasaules kara sākuma, karaskolā uzsāka četru mēnešu paātrināto apmācības kursu. Štatus palielināja no 500 uz 900 junkuriem. 1915. gadā Viļņas karaskolu evakuēja uz Poltavu, kur 1918. gada 2. janvārī to izformēja.