Jēkabs Ruškevics
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Jēkabs Rūdolfs Ruškevics (1883—1942) bija latviešu virsnieks, Latvijas armijas Tehniskās pārvaldes, vēlāk Apgādes pārvaldes priekšnieks, ģenerālis (1925).
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1883. gada 9. februārī Jaunsvirlaukas pagasta Cēlāju mājās laukstrādnieka ģimenē.[1] Mācījās Mežotnes pagasta skolā, Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā, tad Bauskas pilsētas skolā. Līdz 1904. gadam J. Ruškevics strādāja Rīgas Pasta–telegrāfa pārvaldē un bija atturības biedrības “Auseklis” valdes loceklis. Pēc mācībām Viļņas junkurskolā (1904-1906) J. Ruškevics dienēja Varšavas cietokšņa kājnieku pulkā, vēlāk piekomandēts Varšavas cietokšņa artilērijas daļai. No 1911. līdz 1914. gadam poručiks Ruškevics studēja Artilērijas akadēmijā Pēterburgā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, J. Ruškevicu pārcēla uz Petrogradas Pētera Lielā arsenālu, kur viņš kļuva par konstruktoru daļas pārzini un uzdienējās līdz apakšpulkveža pakāpei (1917).
1918. gadā J. Ruškevics atvaļināja no dienesta Krievijas armijā un aprīlī atgriezās Latvijā. Pēc Latvijas valsts pasludināšanas 18. novembrī viņš iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos pulkveža-leitnanta dienesta pakāpē. 11. decembrī J. Ruškevicu iecēla par Artilērijas daļas priekšnieku. 1919. gada 2. janvārī J. Ruškevics kopā ar Apsardzības ministriju devās uz Liepāju, kur atvaļinājās, bet 16. jūlijā J. Ruškevicu atkārtoti ieskaitīja Latvijas armijā kā artilērijas apgādības priekšnieku. Viņš vadīja gan artilērijas vienību formēšanu armijā, gan to apmācības. 1920. gada 8. martā J. Ruškevicu iecēla par Galvenās artilērijas pārvaldes priekšnieka palīgu un aprīlī paaugstināja pulkveža dienesta pakāpē. 1920. gada augustā pulkvedis J. Ruškevics kļuva par armijas Artilērijas un tehniskās apgādības pārvaldes priekšnieku, decembrī – par Tehniskās pārvaldes priekšnieku, bet 1922. gada janvārī par Bruņošanās pārvaldes priekšnieku. 1925. gadā J. Ruškevicu paaugstināja par ģenerāli un no 1933. līdz 1938. gadam viņš vadīja Apgādes pārvaldi.
1938. gada jūlijā J. Ruškevics atvaļinājās no dienesta un pārcēlās uz savu lauku īpašumu Ceraukstes pagasta Pamūšās. Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā J. Ruškevicu apcietināja un izsūtīja uz Soļikamskas soda nometni Krievijā, kur viņš mira 1942. gada 29. augustā.[2]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Savas militārās karjeras laikā J. Ruškevics saņēma Latvijas 1., 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni; Igaunijas 1. šķiras 2. pakāpes Brīvības krustu; Krievijas 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni un 3. šķiras Sv. Annas ordeni, kā arī vairākus augstus Čehoslovākijas, Somijas un Lietuvas apbalvojumus.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 37 067. sleja.
- ↑ timenote.info
- ↑ «karamuzejs.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. novembrī. Skatīts: 2021. gada 21. novembrī.