Jēkabs Ruškevics

Jēkabs Ruškevics Latvijas armijas ģenerāļa formas tērpā Personīgā informācija Dzimis 1883. gada 9. februārī Jaunsvirlaukas pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1942. gada 29. augustā (59 gadi) Usoļlags, Permas apgabals, KPFSR, PSRS (tagad Krievija) Tautība latvietis Vecāki Matīss Ruškevics Dzīvesbiedre Helēna Grīnfelde, Ludmila Zemgale Bērni Keistuts Laimonis Ruškevics

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālis Dienesta laiks 1904—1918 1918—1938 Valsts Krievijas Impērija Latvija Struktūra sauszemes bruņotie spēki, artilērija, intendantūra Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Latvijas Neatkarības karš Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis u.c. Izglītība Viļņas karaskola, Mihaila Artilērijas skola, Pēterburgas Artilērijas akadēmija, Militāro sakaru un ziņojumu nosūtīšanas kursi Cits darbs vairāku atturības biedrību valdes loceklis, Apgādes pārvaldes priekšnieks

Jēkabs Rūdolfs Ruškevics (1883—1942) bija latviešu virsnieks, sabiedriskais darbinieks, Latvijas Bruņoto spēku Tehniskās pārvaldes, vēlāk Apgādes pārvaldes priekšnieks, ģenerālis (1925).

Dzīvesgājums

Dzimis 1883. gada 9. februārī Jaunsvirlaukas pagasta Cēlāju mājās laukstrādnieka ģimenē. Mācījās Mežotnes pagasta skolā, Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā, tad Bauskas pilsētas skolā. Līdz 1904. gadam J. Ruškevics strādāja Rīgas Pasta–telegrāfa pārvaldē un bija atturības biedrības “Auseklis” valdes loceklis. 1904. gadā iestājās Krievijas Impērijas armijā. Pēc mācībām Viļņas junkurskolā (1904—1906) podporučiks J. Ruškevics dienēja Varšavas cietokšņa kājnieku pulkā, vēlāk piekomandēts Varšavas cietokšņa artilērijas daļai. 1908. gadā nokārtojis artilērijas virsnieka zināšanu pārbaudījumu Mihaila Artilērijas skolā, mācījās elektrotehniskajos kursos Pēterburgas lielgabalu fabrikā (1910—1911). 1909. gadā paaugstināts par poručiku. 1910. gadā bija 1. Viskrievijas pretalkohola kongresa dalībnieks Pēterburgā. No 1911. līdz 1914. gadam Ruškevics studēja Artilērijas akadēmijā Pēterburgā, 1913. gadā paaugstināts par štābskapteini. Sākoties Pirmajam pasaules karam, J. Ruškevicu pārcēla uz Petrogradas Pētera Lielā arsenālu kā jaunāko tehniķi, 1916. gadā iecelts par instrumentu darbnīcas pārzini, no 1917. gada bija konstruktoru daļas pārzinis. 1915. gadā paaugstināts par kapteini, 1917. gadā sasniedza apakšpulkveža pakāpi.

1918. gadā J. Ruškevics atvaļināja no dienesta Krievijas armijā, no aprīļa dzīvoja Dānijā, pēc tam atgriezās Latvijā. Pēc Latvijas valsts pasludināšanas 18. novembrī viņš iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos pulkveža-leitnanta dienesta pakāpē. 11. decembrī J. Ruškevicu iecēla par Artilērijas daļas priekšnieku. 1919. gada 2. janvārī J. Ruškevics kopā ar Apsardzības ministriju devās uz Liepāju, kur atvaļinājās, izbrauca uz Dāniju, aprīlī atgriezās, dzīvoja pie ģimenes Jaunsvirlaukas pagastā. 16. jūlijā J. Ruškevicu atkārtoti ieskaitīja Latvijas armijā kā artilērijas apgādības priekšnieku. Viņš vadīja gan artilērijas vienību formēšanu armijā, gan to apmācības, koordinēja sadarbību ar Lietuvas unIgaunijas bruņotajiem spēkiem. 1920. gada 8. martā J. Ruškevicu iecēla par Galvenās artilērijas pārvaldes priekšnieka palīgu un aprīlī paaugstināja pulkveža dienesta pakāpē. 1920. gada augustā pulkvedis J. Ruškevics kļuva par armijas Artilērijas un tehniskās apgādības pārvaldes priekšnieku, decembrī – par Tehniskās pārvaldes priekšnieku, bet 1922. gada janvārī par Bruņošanās pārvaldes priekšnieku. 1923. gadā mācījās militāro sakaru un ziņojumu nosūtīšanas kursos Francijā. 1925. gadā J. Ruškevicu paaugstināja par ģenerāli un no 1933. līdz 1938. gadam viņš vadīja Apgādes pārvaldi. 1934. gada martā bija Kara ministrijas pārstāvis Pasaules enerģijas konferences Latvijas komitejā. Vairākas reizes bija Kara virstiesas loceklis.

1938. gada jūlijā J. Ruškevics atvaļinājās no dienesta un pārcēlās uz savu lauku īpašumu Ceraukstes pagasta Pamūšās, nodarbojās ar biškopību. Aktīvi darbojās Latvijas Pretalkohola biedrībā, bija tās valdes loceklis. Bija Rīgas pilsētas Žūpības apkarošanas komisijas loceklis, vēlāk priekšsēdētājs. Darbojās Kara aviācijas fondā, Latvijas aeroklubā un citur. Rakstījis par atturības u. c. jautājumiem periodiskajos izdevumos, Latviešu konversācijas vārdnīcā.

Bija Latvijas Universitātes studentu korporācijas “Fraternitas Lataviensis” goda filistrs un tās filistru palīdzības biedrības priekšsēdētājs.

Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā J. Ruškevicu apcietināja un izsūtīja uz Soļikamskas soda nometni Krievijā, kur viņš mira 1942. gada 29. augustā.

Apbalvojumi

• Sv. Staņislava ordenis, III šķira,
• Sv. Annas ordenis, III šķira,
• Triju Zvaigžņu ordenis, I, II, III šķira,
• Igaunijas Brīvības krusts, I šķiras II pakāpe,
• Somijas Baltās Rozes ordenis, I šķira,
• Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordenis, I šķira,
• Lietuvas Republikas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa.

Ārējās saites

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis