Vilhelms Kaņeps

Vilhelms Kaņeps
	Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrs
	Amatā; 1962 — 1989
Pēctecis	Edvīns Platkājis
Dzimšanas dati	1923. gada 13. janvārī; Vitebska, Baltkrievijas PSR, PSRS (tagad Baltkrievija)
Miršanas dati	1993. gada 15. martā; Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latvijas Komunistiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e)	Biruta (Pelše)
Profesija	ārsts
Augstskola	LVU

Vilhelms Kaņeps (dzimis 1923. gada 13. janvārī Vitebskā; miris 1993. gada 5. martā Rīgā) bija latviešu ārsts un veselības aprūpes organizators, ilggadējs Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrs.

Dzīvesgājums

Dzimis 1923. gada 13. janvārī Vitebskā. Otrā pasaules kara laikā bija Novosibirskas komjaunatnes komitejas instruktors. 1949. gadā beidza studijas Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātē. Strādāja Kuldīgas rajona izpildkomitejā par veselības aizsardzības nodaļas vadītāju un tiesu medicīnas ekspertu (1949—1952), tad Valsts kontroles ministrijā par vecāko kontrolieri veselības aizsardzības jautājumos (1952—1957). 1955. gadā viņu uzņēma PSKP.^[1]

No 1957. gada V. Kaņeps vadīja Latvijas dzelzceļa veselības aizsardzības un sanitāro dienestu. 1959. gadā kļuva par Veselības aizsardzības ministra 1. vietnieku, bet 1962. gadā par Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministru un šo amatu ieņēma līdz 1989. gadam.

1966. gadā viņš aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par medicīnas attīstību "Piebaltijas novadā" 19. gadsimtā (krievu: Развитие врачебно-медицинского дела в Прибалтийском крае в XIX веке). 1970. gadā V. Kaņeps aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju par sociālo higiēnu un veselības aizsardzības organizāciju un 1980. gadā kļuva par paša izveidotā Rīgas Medicīnas institūta Sociālās higiēnas un veselības aizsardzības organizācijas katedras vadītāju.

Atmodas kustības laikā Vilhelms Kaņeps kā viens no Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātiem 1988. gadā atbalstīja Valodu likuma pieņemšanu.^[2]

1989. gadā viņš atkāpās no ministra amata, amatā stājās viņa vietnieks Edvīns Platkājis.

Miris 1993. gada 5. martā Rīgā.^[3]

Apbalvojumi

Latvijas PSR Valsts prēmija (1972)
Paula Stradiņa balva (1983)

Ģimene

Bija precējies ar Arvīda Pelšes meitu Birutu.

Atsauces

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:	Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrs 1962 — 1989	Pēctecis: Edvīns Platkājis

[1] Депутаты Верховного Совета Латвийской ССР : Одиннадцатый созыв. Рига: Гл. ред. энцикл.: Президиум Верховного Совета ЛатвССР, 1985. latviski un krieviski

[2] Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vienpadsmitā sesija. Valodu likumam — vienprātīgs atbalsts!

[3] timenote.info

[1]

[2]

[3]