Dzimis 1681. gadā Horsensas pilsētā Dānijā ostas muitas inspektora ģimenē. 15 gadu vecumā kļuva par kuģa puiku, ceļoja uz Indiju un tagadējo Indonēziju. Pēc Amsterdamas kuģa virsnieku skolas beigšanas viņš Lielā Ziemeļu kara laikā 1704. gadā iestājās Krievijas kara flotes dienestā. Dienēja Baltijas flotē, pēc tam Azovas flotē un atkal Baltijas flotē.
1725. gadā Krievijas ķeizars Pēteris I sūtīja Beringu izpētīt, vai starp Āziju un Ameriku ir sauszemes tilts. Trīs gadus pēc izbraukšanas no Sanktpēterburgas caur Ohotskas ostu Berings sasniedza jūras šaurumu, kas vēlāk tika nosaukts viņa vārdā par Beringa šaurumu. Nespēdams saskatīt Aļaskas krastu un secinājis, ka Āzija un Amerika savā starpā nav savienotas, viņš 1730. gadā atgriezās Sanktpēterburgā. 1733. gadā Berings vēlreiz atgriezās šajā apvidū, kur pavadīja savas dzīves pēdējos astoņus gadus, un šoreiz ekspedīcija sasniedza Aļaskas krastu, taču atpakaļceļā uz Sibīriju aizkavējās un bija spiesta pārziemot neapdzīvotā salā, kur vairums ekspedīcijas dalībnieku, arī tās vadītājs, saslima un nomira. Salu Komandora salās, kurā Berings nomira, nosauca viņa vārdā par Beringa salu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vituss Berings.
