Vladimira Putina intervija

Vikipēdijas lapa
Takera Karlsona 2024. gada 9. februārī notikusī intervija ar Vladimiru Putinu

"Vladimira Putina intervija" (angļu: The Vladimir Putin Interview) ir televīzijas intervija, ko vadīja amerikāņu žurnālists un politikas komentētājs Takers Karlsons ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tās pirmizrāde notika 2024. gada 8. februārī Takera Karlsona tīklā (Tucker Carlson Network (TCN)) un sociālo mediju vietnē X. Tā ir pirmā intervija ar Putinu, kas sniegta kādam Rietumu žurnālistam kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

Intervijas kopsavilkums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Putins un Karlsons intervijas laikā

Intervija sākās ar Karlsona jautājumu par Putina iebrukšanas iemesliem Ukrainā. Putins atbildēja ar aptuveni trīdesmit minūšu ilgu "vēstures lekciju", kurā pauda savus uzskatus par Austrumeiropas vēsturi no Kijevas Krievijas dibināšanas 9. gadsimtā.[1] Ukrainu Putins nosauca par "mākslīgu valsti" un apgalvoja, ka Ukrainas dienvidu un austrumu apgabaliem ar to "nav vēsturiskas saistības".[2] Putins arī apgalvoja, ka Polija "sadarbojās ar Hitleru", pirms tajā 1939. gadā iebruka nacistiskā Vācija un Padomju Savienība.[2] Vienlaikus viņš pauda, ka Polija esot izprovocējusi nacistiskās Vācijas iebrukumu, atsakoties Vācijai atdot daļu savas teritorijas.[2]

Putins atkārtoja apgalvojumus, ko viņš izteica savā runā, paziņojot par iebrukumu: ka 2014. gada Ukrainas revolūcija esot bijusi Rietumu atbalstīts valsts apvērsums, ka Ukraina esot sākusi Donbasa karu, ka Ukrainas valdībai esot saites ar neonacistiem un ka NATO draudot Krievijai caur Ukrainu.[3][4]

Putins Karlsonam arī apgalvoja, ka Krievija nedomājot uzbrukt Polijai vai Latvijai. Uz jautājumu par iespēju izvietot Krievijas karaspēku pie NATO dalībvalsts Putins atbildēja: "Tikai vienā gadījumā, ja Polija uzbrūk Krievijai. Kāpēc? Jo mums nav nekādas intereses uz Poliju, Latviju vai jebkur citur. Kāpēc mēs to darītu. mums vienkārši nav nekādas intereses."[5][6]

Uz jautājumu, vai Krievija ir sasniegusi savus kara mērķus, Putins atbildēja: "Nē. Mēs vēl neesam sasnieguši savus mērķus, jo viens no tiem ir denacifikācija". Kad Karlsons jautāja, vai Putins būtu "apmierināts" ar Krievijas pašlaik iekaroto Ukrainas teritoriju, Putins "atteicās atbildēt" un atsaucās uz savu iepriekšējo atbildi.[7] Putins sacīja, ka Ukrainai un tās sabiedrotajiem neizdosies sagādāt Krievijai "stratēģisku sakāvi".[4] Viņš prognozēja, ka gadījumā, ja ASV pārtrauks piegādāt bruņojumu Ukrainai, karš "beigsies dažu nedēļu laikā".[8] 2022. gada Nord Stream cauruļvada sabotāžā Putins vainoja ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi.[7]

Intervijas beigās Karlsons jautāja, vai Putins kā labas gribas aktu būtu gatavs no apcietinājuma atbrīvot amerikāņu žurnālistu Evanu Gerškoviču, kurš Krievijā apsūdzēts spiegošanā. Putins ierosināja apmainīt Gerskoviču pret krievu "patriotu", kurš kādā Eiropas galvaspilsētā "likvidējis bandītu". Šķiet, ka tas apstiprināja, ka Krievija pieprasa ieslodzīto apmaiņu ar Vadimu Krasikovu, aizdomās turēto Krievijas izlūkdienesta aģentu, kurš 2019. gadā Berlīnē nogalināja čečenu separātistu Zelimhanu Hangošvili.[3][9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]