Voldemārs Komisārs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Voldemārs Komisārs (dzimis 1899. gada 28. martā, miris 1931. gada 22. oktobrī) bija latviešu baletdejotājs, baletmeistars, karavīrs.[1]

Latvijas Nacionālās operas (LNO) baleta trupas organizētājs un pirmais baletmeistars (1919—1922). Par varonību Brīvības cīņās (no 1919. gada 24. maija) apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, vēlāk piešķirta jaunsaimniecība Jaunsvirlaukas pagasta "Kalna Līči".

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klasisko baletu Komisārs apguva Maskavā, kur bija evakuējies Pirmā pasaules kara gados, pie slavenākajiem krievu pedagogiem L. Novikova, M. Mordkina, T. Bekas.[2] Atgriežoties Rīgā, profesors Jāzeps Vītols Komisārā saskatīja īsto kandidātu topošās operas baletmeistaram. Voldemārs Komisārs tobrīd bija viens no Latvijas pirmajiem baleta dejotājiem kopā ar pirmajām septiņām Latvijas baleta pionierēm.

1919. gada 24. maijā Komisārs kā brīvprātīgais pieteicās Latvijas armijā. Dienēja 1. kavalērijas diviziona 4. ložmetēju eskadronā. Tā sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē. Sākoties Bermonta uzbrukumam, iestājies Studentu bataljonā un tā sastāvā piedalījies vāciešu aizdzīšanā pāri Lietuvas robežai[3].

1920.gadā Komisāru apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.

Pēc atvaļināšanas viņš turpināja baletmeistara darbu Latvijas Nacionālajā operā. 1921. gadā operā uzstājas slavenā balerīna Olga Spesivceva, kas aicināja Komisāru sev līdzi uz Londonu, solot angažementu Djagiļeva Krievu baleta antreprīzē un iespēju mācīties pie deju skolotāja Enriko Čeketi. Pēc gada, atgriežoties mājās, Komisārs savukārt atved uz Rīgu bijušo Sanktpēterburgas Marijas teātra baleta režisoru Nikolaju Sergejevu. Viņš iestudēja jaunajai baleta trupai pirmo pilnmetrāžas izrādi "Veltīgo uzmanību".

Lielbritānijā Komisāram saasinājās tuberkuloze. LNO viņš strādāja par nākamo baletmeistaru Sergejeva un Aleksandras Fjodorovas palīgu, arī spēlējot Abderahmanu "Raimondā", Pjero "Arlekinādē", doktoru Kopeliusu "Kopēlijā" un citos uzvedumos.

Šajā laika posmā top poētiski baletu libreti — "Saules meita", "Sapņu princis". 1935. gada 9. maijā LNO pirmizrādi piedzīvoja pirmais latviešu nacionālais balets — Jāņa Mediņa "Mīlas uzvara", kura libreta autors ir Komisārs.

Pēdējos mūža gadus Komisārs pavadīja Jaunsvirlaukas "Kalna Līčos". Apbedīts Rīgā Matīsa kapos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Visi ievērojamie cilvēki Jelgavā». Skatīts: 2018. gada 8. februāris.
  2. «Piedzīvojumi baletā un karalaukā». Diena (a/s Diena). 1999. gada 28. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 8.februāris.
  3. «L.k.o.k. biogrāfija». Skatīts: 2018. gada 19. februāris.