Izers studējis Leipcigas, Tībingenes un Heidelbergas universitātēs, specializējies angļu literatūrā. No 1966. līdz 1991.g. bijis pasniedzējs Konstances universitātē. Starptautisku atpazīstamību pirmoreiz ieguvis ar darbu Die Appellstruktur der Texte. Unbestimmheit als Wirkungsbedingung literarischer Prosa (1970).