Žils Delēzs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Žans Fransuā Liotārs
Gilles Deleuze
Žans Fransuā Liotārs
Personīgā informācija
Dzimis 1925. gada 18. janvārī
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Miris 1995. gada 4. novembrī (70 gadi)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija kontinentālā filozofija, poststrukturālisms
Galvenās intereses estētika, filozofijas vēsture, metafilozofija, metafizika
Idejas ķermenis bez orgāniem (corps sans organes), rizoma (rhizome), šizoanalīze (schizanalyse)
Alma mater Parīzes Universitāte
Ietekmējies no Beitsons, Bergsons, Bekets, Borhess, Berouzs, Hjūms, Spinoza, Nīče, Skots, Markss, Leibnics, Prusts, Kants, Freids, Sartrs, Lakāns, Altisers, Fuko, fon Ikskils, Vaitheds, Pīrss
Ietekmējis Gvatari, Fuko, Negri, Sloterdijks, Agambens
Galvenie darbi Différence et Répétition (1968), Capitalisme et Schizophrénie (1972, 1980)
Valoda franču valoda

Žils Delēzs (franču: Gilles Deleuze; dzimis 1925. gada 18. janvārī, miris 1995. gada 4. novembrī) bija franču filozofs, kurš no 1960. gadiem ir darbojies filozofijā, literatūrā, kino, tēlotājmākslā. Viņa populārākais darbs ir tapuši sadarbībā ar psihoanalītiķi Fēliksu Gvatari — tā ir diloģija "Kapitālisms un šizofrēnija" (Capitalisme et Schizophrénie), kas sastāv no 1972. gadā publicētā darba "Kapitālisms un šizofrēnija: Pretedips" (L'Anti-Œdipe) un 1980. gada "Tūkstoš plato" (Mille Plateaux). Par viņa meistardarbu daudzi akadēmiķi uzskata metafizikas traktātu "Atšķirība un atkārtojums" (Différence et Répétition, 1968).[1]

Viņa devums ietekmēja vairākus filozofijas un mākslas virzienus, to vidū literatūras teoriju, poststrukturālismu un postmodernismu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Gilles Deleuze». Stanford Encyclopedia of Philosophy. Skatīts: 2011. gada 17. februāris. (angliski)
  2. Steven Best and Douglas Kellner, Postmodern Theory (Guilford Press, 1991). (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]