Zaļā žagata
| Zaļā žagata Cissa chinensis (Boddaert, 1783) | |
|---|---|
 Zaļā žagata Taizemē | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Vārnu dzimta (Corvidae) |
| Ģints | Zaļās žagatas (Cissa) |
| Suga | Zaļā žagata (Cissa chinensis) |
 Zaļā žagata Vikikrātuvē | |
Zaļā žagata (Cissa chinensis) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder zaļo žagatu ģintij (Cissa). Izdala 5 pasugas.[1]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zaļās žagatas izplatības areāls ietver Himalaju piekalnes Indijas ziemeļos, Nepālu, centrālo Ķīnu, Malaiziju, Butānu, Kambodžu, Indonēziju, Birmu, Taizemi, Vjetnamu, Laosu,[2] Sumatru un Borneo[3] ziemeļrietumus. Tā dzīvo mūžzaļajos mežos, bambusu audzes ieskaitot, krūmājos un atklātākās vietās ar skrajiem mežiem.
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zaļā žagata ir apmēram Eiropas sīļa augumā vai nedaudz par to mazāka. Ķermeņa garums ir 37—39 cm, svars 120—124 g.[3] Tās apspalvojums ir koši zaļš vai zilzaļš, bet pavēdere ir nedaudz gaišāka kā mugura. Apkārt galvai ir melna apspalvojuma lente, kas sākas pie knābja pamatnes un beidzas uz pakauša, ieslēpjot acis melnajās spalvās.
Galvas virsa var būt gaišāka, pat koši dzeltena. Attēlu zaļajai žagatai ar dzeltenu galvu var apskatīt šeit. Knābis ir liels, biezs un koši sarkans. Arī kājas ir sarkanas un ap melnajām acīm ir sarkanas, neapspalvotas ādas gredzeni.[3] Spārni ir sarkanbrūni. Aste ir zaļa tāpat kā ķermeņa apspalvojums vai tumšāka, bet tās lidspalvu galiņi ir balti.[3] Salīdzinot ar citām īsastes žagatām, zaļajai žagatai ir visgarākā aste.
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zaļā žagata galvenokārt barojas ar dzīvnieku izcelsmes barību: dažādiem bezmugurkaulniekiem, maziem rāpuļiem, vardēm, zīdītājiem, citu putnu olām un putnēniem, kā arī ar svaigu gaļu no nesen nogalinātiem dzīvniekiem. Bet tā ēd arī ogas un augļus. Tā barību meklē gan uz zemes, gan kokos.[3]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ligzdu zaļā žagata būvē kokos, lielos krūmos, un ļoti bieži tā ir ieslēpta vīteņaugu stīgu biezoknī. Ligzda ir plakana un sekla, atgādinot platformu. Ligzdot zaļās žagatas sāk janvārī, un pāris cenšas dzīvot noslēgtu un vientulīgu dzīvi, kamēr perē un izbaro mazuļus. Dējumā parasti ir 3—7 olas.[3] Tās ir pelēkzaļas.[4] Nav zināms, cik ilgs ir inkubācijas periods un, kad putnēni izlido no ligzdas. Pārējā laikā, kad zaļās žagatas nebaro mazuļus, tās veido kopīgus barošanās barus un labprāt pievienojas citu sugu putniem.[3]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zaļajai žagatai ir 5 pasugas:[1]
- Cissa chinensis chinensis — nominālpasuga, sastopama no Himalajiem līdz Ķīnas dienvidiem, Indoķīnas ziemeļiem, Taizemei, Mjanmai;
- Cissa chinensis klossi — sastopama Indoķīnas centrālajā daļā;
- Cissa chinensis margaritae — sastopama Vjetnamas dienvidos;
- Cissa chinensis minor — sastopama Sumatrā un Borneo;
- Cissa chinensis robinsoni — sastopama Malakas pussalā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Avibase: Green Magpie (Cissa chinensis) (Boddaert, 1783)
- Zaļās žagatas foto (orientalbirdimages)
- Zaļās žagatas foto Arhivēts 2011. gada 13. novembrī, Wayback Machine vietnē. (nature-pictures)
- Common Green Magpie (Cissa chinensis) Arhivēts 2011. gada 12. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- Arthur Grosset: Common Green Magpie Cissa chinensis
- Zaļās žagatas foto galerija (pbase)