Valdis Grēviņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Valdis Grēviņš
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 26. septembrī
Mazbaņi, Zaļenieku pagasts
Miris 1968. gada 4. jūlijā (72 gadi)
Rīga
Tautība Latvietis
Dzīvesbiedre Anna Grēviņa
Bērni Māris Grēviņš, Valts Grēviņš
Literārā darbība
Pseidonīms Zilais dzejnieks
Nodarbošanās Tulkotājs, dzejnieks
Valoda latviešu

Valdis Grēviņš (dzimis 1895. gada 26. septembrī, miris 1968. gada 4. jūlijā) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis saimnieka ģimenē, mācījies Abgunstes pagastskolā (1905-1906). 1913. gadā beidzis Jelgavas reālskolu. No 1914. līdz 1918. gadam studējis Maskavas komercinstitūtā, 1. pasaules kara dēļ studijas nav beidzis. Latvijas Tautas padomes loceklis. Latvijas okupācijas laikā Grēviņu arestēja un deportēja uz Irkutsku. Pēc Staļina nāves atgriezās dzimtenē. Pēc izsūtījuma Grēviņam iznāca tikai viena grāmata (1968. gadā) — dzejas izlase "Dzied vēji".[1]

Pirmā publikācija — stāsts "Cilvēka sapņi". Grēviņa dzejoļi apkopoti krājumos "Pirmā dzeju grāmata" (1923), "Otrā dzeju grāmata" (1933), "Lapas lido, lapas skan" (1946), "Dzied vēji" (1968). Dzejā stilistiski izstrādāta pārdomu un intīmo pārdzīvojumu lirika ar jaunromantiķiem raksturīgu traģisku izjūtu, skumju rezignāciju par aizgājušo mirkļu skaistumu un neatgriezenību.[2] Grēviņš ir tekstu autors "Līvu" dziesmām "Dzelzsgriezējs" un "Karogi", kā arī Raimonda Paula dziesmai "Virši zied" no filmas "Likteņdzirnas".

Bija precējies ar dzejnieci un tulkotāju Annu Grēviņu, pārim bija divi dēli: Māris un Valts. Viņa mazdēls ir radio diskžokejs Toms Grēviņš.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pirmā dzeju grāmata. Rīga: Latvju kultūra, 1923.
  • Otrā dzeju grāmata Rīga: A. Gulbis, 1933.
  • Lapas lido, lapas skan: dzeju izlase 1915-1945. Rīga: VAPP izdevniecība, 1946.
  • Dzied vēji: daudzu gadu dziesmas. Rīga: Liesma, 1968.
  • Tas trakais kavalieru gads [dzejas izlase]. Sast. Inta Čaklā. Rīga: Nordik, 2007.
  • Veca cilvēka dziesmas: pēdējā dzeju grāmata [kopota dzeja]. Sast. Marta Grēviņa-Dziļuma. Rīga: Vesta LK, 2016.

Citas grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Satversmes sapulce feļetonos [feļetoni, izdoti ar pseidonīmu Dr. Orientācijs]. Rīga: Dzirciemnieki, 1922.
  • Monoklis acī [feļetoni, izdoti ar pseidonīmu Dr. Orientācijs]. Rīga: Leta, 1923.
  • Tikai pieaugušiem [feļetoni, izdoti ar pseidonīmu Dr. Orientācijs]. Rīga: Saule, 1925.
  • Latvijas karalis jeb cilvēks, kam visi parādā [dēku romāns, kopā ar Jāni Grīnu, izdots ar pseidonīmu J. V. Gregri]. Rīga: Valters un Rapa, 1927.
  • Gaisa grābekļi [komēdija 3 cēlienos]. Rīga: A. Gulbis, 1932.
  • Pļevnas zaldāts [luga]. Rīga: Latvijas bērnu draugu biedrība, 1934.
  • Interesants gadījums [sērijā "Viencēlieni pašdarbībai"]. Rīga: VAPP izdevniecība, 1945.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Valdis Grēviņš». nekropole.info/lv. Skatīts: 2018. gada 23. oktobrī.
  2. «Valdis Grēviņš». http://literatura.lv. Skatīts: 2018. gada 22. augustā.[novecojusi saite]