Teodors Hermanovskis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Teodors Hermanovskis
Teodors Hermanovskis.JPG
1919. gadā Liepājā
LPV Satiksmes un darbu ministrs
Amatā
1918. gada 19. novembrī — 1920. gada 11. jūnijā
Premjerministrs Kārlis Ulmanis
Priekštecis nav
Pēctecis Ādolfs Kuršinskis

Dzimšanas dati 1883. gada 14. februārī
Jaunjelgava, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1964. gada 3. maijā (81 gada vecumā)
Edžvotera, Ņūdžersija, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Dzīvesbiedrs(-e) Paula
Bērni Egils, Askolds, Gunārs un Vidvars
Profesija inženieris
Augstskola RPI

Teodors Hermanovskis (1883. gada 14. februāris1964. gada 3. maijs) bija latviešu inženieris un valstsvīrs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Jaunjelgavā, lauksaimnieka ģimenē. 1905. gada revolūcijas dalībnieks. Vairoties no represijām, neilgu laiku dzīvojis emigrācijā Šveicē. Pēc atgriešanās 1911. gadā pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu. No 1912. gada Hermanovskis bija Rīgas—Orlas dzelzceļa valdes inženieris.

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts armijā, kur dienēja par 12. armijas štāba ceļu pārvaldes priekšnieku. Pēc Kārļa Ulmaņa uzaicinājuma pievienojies Latvijas Pagaidu valdībai, kur Hermanovskis no 1918. gada 19. novembra līdz 1920. gada 11. jūnijam bija Satiksmes un darbu ministrs.

No 1920. līdz 1922. gadam laikraksta "Latvijas Sargs" un no 1922. līdz 1923. gadam žurnāla "Nedēļa" redaktors. No 1925. gada darbojies celtniecības uzņēmumos kā būvinženieris.[1] Pēc viņa projektiem Rīgā uzceltas apmēram 100 dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, lielākā daļa no tām Teikā.[2] Hermanovska projektētais dzīvokļu un veikalu nams Marijas ielā 8 (1926) ir pirmā funkcionālisma stila celtne Rīgā.[3]

1944. gadā Hermanovskis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur apmetās Eslingenē. Vēlāk izceļojis uz ASV, kur arī darbojies celtņu projektēšanā un celtniecībā. Miris Edžvoterā, Ņūdžersijā.[1] 2011. gadā Teodora Hermanovska vārdā tika nosaukta iela Torņakalnā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920. Enciklopēdija. Rīga:Preses nams, 1999. ISBN 9984-00-395-7 (348. lpp.)
  2. DelfiRīgā būs Teodora Hermanovska un Mežrozīšu iela (05.07.2011.) (aplūkots 30.12.2012.)
  3. Rīgas arhitektūra. Jumava. 2000. ISBN 9984-05-336-9.
  4. "Latvijas Vēstneša" tiesību aktu vortāls — Rīgas domes lēmums "Par Teodora Hermanovska vārda piešķiršanu Rīgas ielai" (aplūkots 30.12.2012.)