Teodors Hermanovskis
| Teodors Hermanovskis | |
|---|---|
 1919. gadā Liepājā | |
| LPV Satiksmes un darbu ministrs | |
|
Amatā 1918. gada 19. novembrī — 1920. gada 11. jūnijā | |
| Premjerministrs | Kārlis Ulmanis |
| Priekštecis | nav |
| Pēctecis | Ādolfs Kuršinskis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1883. gada 14. februārī Jaunjelgava, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1964. gada 3. maijā (81 gada vecumā) Edžvotera, Ņūdžersija,  ASV |
| Tautība | latvietis |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Paula |
| Bērni | Egils, Askolds, Gunārs un Vidvars |
| Profesija | inženieris |
| Augstskola | RPI |
Teodors Hermanovskis (1883. gada 14. februāris — 1964. gada 3. maijs) bija latviešu inženieris un valstsvīrs. Latvijas Pagaidu valdības pirmais satiksmes un darbu ministrs. Viens no funkcionālisma aizsācējiem Latvijā.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis Jaunjelgavā, lauksaimnieka ģimenē. 1905. gada revolūcijas dalībnieks. Vairoties no represijām, neilgu laiku dzīvojis emigrācijā Šveicē. Pēc atgriešanās 1911. gadā pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu. No 1912. gada Hermanovskis bija Rīgas—Orlas dzelzceļa valdes inženieris.
Pirmā pasaules kara laikā iesaukts armijā, kur dienēja par 12. armijas štāba ceļu pārvaldes priekšnieku. Pēc Kārļa Ulmaņa uzaicinājuma pievienojies Latvijas Pagaidu valdībai, kur Hermanovskis no 1918. gada 19. novembra līdz 1920. gada 11. jūnijam bija satiksmes un darbu ministrs.
No 1920. līdz 1922. gadam laikraksta "Latvijas Sargs" un no 1922. līdz 1923. gadam žurnāla "Nedēļa" redaktors. No 1925. gada darbojies celtniecības uzņēmumos kā būvinženieris.[1] Darbojies kreiso studentu biedrībā Zemgalija. Pēc viņa projektiem Rīgā uzceltas apmēram 100 dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, lielākā daļa no tām Teikā.[2] Hermanovska projektētais dzīvokļu un veikalu nams Marijas ielā 8 (1926) ir pirmā funkcionālisma stila celtne Rīgā.[3]
1944. gadā Hermanovskis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur apmetās Eslingenē. Vēlāk izceļojis uz ASV, kur arī darbojies celtņu projektēšanā un celtniecībā. Miris Edžvoterā, Ņūdžersijā.[1] 2011. gadā Teodora Hermanovska vārdā tika nosaukta viņa plānota iela Torņakalnā.[4]
Pēc T. Hermanovska projektiem uzceltās ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ēka Zemitāna laukumā Rīgā (1933)
Ēka Elizabetes ielā 14, Rīgā (1930)
Kinoteātris Daile (1936)
Mazdzīvokļu ēka Laimdotas ielā 12, Rīgā (1932)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920. Enciklopēdija. Rīga:Preses nams, 1999. ISBN 9984-00-395-7 (348. lpp.)
- ↑ Delfi — Rīgā būs Teodora Hermanovska un Mežrozīšu iela (05.07.2011.) (aplūkots 30.12.2012.)
- ↑ Rīgas arhitektūra. Jumava. 2000. ISBN 9984-05-336-9.
- ↑ "Latvijas Vēstneša" tiesību aktu vortāls — Rīgas domes lēmums "Par Teodora Hermanovska vārda piešķiršanu Rīgas ielai" (aplūkots 30.12.2012.)
 | Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |