Ziemeļu Dvina

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ziemeļu Dvina
Ziemeļu Dvina sākas satekot Jugai (pa kreisi) un Suhonai (augšā)
Ziemeļu Dvina sākas satekot Jugai (pa kreisi) un Suhonai (augšā)
Ziemeļu Dvina (Krievija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Satekupes Juga, Suhona
60°43′56″N 46°19′49″E / 60.73222°N 46.33028°E / 60.73222; 46.33028
Ieteka Dvinas līcis
64°32′N 40°29′E / 64.533°N 40.483°E / 64.533; 40.483Koordinātas: 64°32′N 40°29′E / 64.533°N 40.483°E / 64.533; 40.483
Caurteces valstis Karogs: Krievija Krievija
Garums 744 km
Ietekas augstums 0 m
Vidējā caurtece 3490 m³/s 
Baseina platība 357052 km² 
Ziemeļu Dvina Vikikrātuvē

Ziemeļu Dvina (krievu: Се́верная Двина́; komi: Вы́нва) ir upe Krievijas ziemeļos, kas plūst caur Volgodas un Arhangeļskas apgabalu un ietek Dvinas līcī Baltajā jūrā. Kopā ar Pečoru tā novada lielāko daļu Krievijas ziemeļrietumu daļas nokrišņus Ziemeļu Ledus okeānā.

Tās galvenās pietekas ir Vičegda (labā), Vaga (kreisā) un Piņega (labā).

Nosaukuma izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Maksa Fasmera etimoloģisko vārdnīcu, upes nosaukums radies no Daugavas citas nosaukuma (Rietumu Dvina). Toponīms Dvina nav radies no urāliešu valodām un tā izcelsme ir neskaidrs. Tiek uzskatīts, kas tas ir indoeiropiešu vārds ar kādreizējo nozīmi "upe" vai "straume".[1]

Komiešu valodā upi sauc Vinva, kur вы́н apzīmē spēku, bet ва ūdeni, upi, radot nozīmi "spēcīgā upe".

Fiziskā ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes baseins[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu Dvinas garums ir 744 km. Kopā ar vienu no tās satekupēm Suhonu tas ir 1302 km, aptuveni tik pat gara kā Reinas upe centrālajā un Rietumeiropā. Upes baseins ir 357 052 kvadrātkilometri, kas ir ASV štata Montānas izmērā. Ziemeļu Dvinas beseins iekļauj lielas daļas no Volgodas un Arhangeļskas apgabala, kā arī Komi Republikas rietumu daļu un Kirovas apgabala ziemeļu daļu, kā arī nelielu teritoriju Jaroslavļas un Kostromas apgabala ziemeļos. Upes baseinā atrodas tādas nozīmīgas pilsētas kā Arhangeļska un Vologda, kā arī mazākas vēsturiski nozīmīgas pilsētas kā Veļikijustjuga, Totma, Solvičegodsks un Holmogori.

Upes baseins izvietojies T formā. 558 km garā Suhona plūst uz austrumiem un satiekas ar uz ziemeļiem plūstošo Jugu Veļikijustjugas pilsētā. Apvienotā straume, ko sauc par Ziemeļu Dvinu, plūst uz ziemeļiem aptuveni 60 km un satiekas ar uz rietumiem plūstošo Vičegdu (1130 km gara) Kotlasas pilsētā. Apvienotā upe plūst uz ziemeļrietumiem un ietek Baltajā jūrā pie Arhangeļskas. Suhona-Vičegda vija svarīgs transporta ceļš no austrumiem uz rietumiem, bet Ziemeļu Dvina-Juga bija ziemeļu-dienvidu ceļš. Suhonas augštece tagad ar Ziemeļu Dvinas kanālu ir savienota ar Volgas-Baltijas ūdensceļu, kas savieno Sanktpēterburgu ar Maskavu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Макс Фасмер. Этимологический словарь Фасмера (Russian). 161. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]