Zilzīlīte
| Zilzīlīte Cyanistes caeruleus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Zīlīšu dzimta (Paridae) |
| Ģints | Zilzīlītes (Cyanistes) |
| Suga | Zilzīlīte (C. collybita) |
| Sinonīmi | |
| Parus caeruleus | |
| Izplatība | |
 | |
 Zilzīlīte Vikikrātuvē | |
Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.[1] Izdala 9 pasugas.[2]
Nesenā pagātnē zilzīlīte tika sistematizēta zīlīšu ģintī (Parus), tomēr pēdējo gadu DNS pētījumi zīlīšu dzimtas sistemātikā ir ieviesuši izmaiņas.[3]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
,_Parc_du_Rouge-Clo%C3%AEtre,_Brussels_(32781868883).jpg)
Sastopama gandrīz visā Eiropā, izņemot tās pašus ziemeļus un austrumus, kā arī izplatīta Mazāzijā un vietām citur Tuvajos Austrumos, arī Aizkaukāzā. Ziemo ligzdošanas areālā, tomēr daļa putnu rudenī klejo uz dienvidiem.[1][4]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zilzīlīte Latvijā ir parasta ligzdotāja un nometniece. Sastopama mežos, krūmājos, arī apdzīvotās vietās, bieži novērojama niedrājos. Tā dzīvo pat parkos pašā Rīgas centrā. Nometnieku suga, tomēr daļa putnu rudenī klejo uz dienvidiem, periodiski novērojamas invāzijas.[4][5] Bijuši arī 4 Pleskes zīlītes (zilzīlītes un gaišzilās zīlītes (C. caeruleus x C. cyanus) hibrīda) novērojumi (visi Papē).[6]
To ir vieglāk sadzirdēt nekā ieraudzīt, par tās klātbūtni jau no ziemas beigām vēsta skanīgie, vibrējošie, lejupejošie svilpieni.[5] Latvijā sastopamas nominālās pasugas (C. c. caeruleus) zilzīlītes.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zilzīlīte ir maza auguma zīlīte ar lielu, apaļu galvu un smalku, īsu knābi. Mazāka nekā lielā zīlīte. Ķermeņa garums 10,5—12 сm, spārnu plētums apmēram 18 cm, svars 7,5—14,7 g.[7][8][9]
.jpg)
No citu sugu zīlītēm atšķirama pēc spilgti zilās galvas augšdaļas, kas kontrastē ar zīlītēm raksturīgajiem baltajiem vaigiem. Arī sejas zīmējumu veido nevis melnas spalvas kā parastajai lielajai zīlītei, bet tumši zilas. Spārni, aste un pakausis zilgani, mugura olīvzaļa, skausts bāls, pazodē mazs, melns raibumiņš. Vēders dzeltens un tā lejasdaļā šaura, tumša svītra. Uz spārniem balta svītra. Knābis melns, kājas pelēkas. Zilzīlītes baltos vaigus šķērssvītro tumši zila josla, apslēpjot tumši brūnās acis.[7][10]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uzturas lapu (galvenokārt ozolu un bērzu[1]) un jauktu koku mežos (ar daudz lapu kokiem[5]), parkos, dārzos, kapsētās un dažādos apstādījumos. Rudenī un ziemā arī niedrājos un krūmos pie ūdeņiem. Pavasaros dzīvo pa pāriem. Visu ligzdošanas sezonas laiku ir aktīva dziedātāja. Rudenī un ziemā klejo uz dienvidiem, veidojot lielus barus. Novērojamas periodiskas invāzijas.[1][5][10]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galvenokārt barojas ar kukaiņiem un zirnekļiem, kā arī ar sēklām, augļiem, nektāru un ziedputekšņiem.[1][10] Barības krājumus neveido kā daudzas citas zīlītes.[11]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zilzīlītes ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa līdz jūnija beigām. Ligzdo koku dobumos vai būrīšos. Reizēm dobumu izkaļ pati zilzīlīte. Ligzdu būvē mātīte, tā veidota no smalkas, sausas zāles, sūnām, mizas stērbelītēm, dzīvnieku vilnas un dažām spalvām.[1][7][10]
Bieži perē divas reizes gadā. Dējumā 6–13 baltas olas ar brūniem raibumiņiem. Olas līdzīgas lielās zīlītes olām, tikai mazākas.[10][12] Inkubācijas periods ilgst 12—15 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstāj 19—20 dienu vecumā.[7]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zilzīlītei ir 9 pasugas:[2]
- Cyanistes caeruleus caeruleus — nominālpasuga, sastopama lielākajā daļā Eiropas līdz Tuvo Austrumu ziemeļiem un rietumiem;
- Cyanistes caeruleus balearicus — sastopama Maļorkā;
- Cyanistes caeruleus calamensis — sastopama Grieķijas dienvidos, Kiklādu salās, Krētā un Rodas salā;
- Cyanistes caeruleus obscurus — sastopama Britu salās;
- Cyanistes caeruleus ogliastrae — sastopama Pireneju pussalā, Korsikā un Sardīnijā;
- Cyanistes caeruleus orientalis — sastopama Krievijas Eiropas daļas dienvidaustrumos;
- Cyanistes caeruleus persicus — sastopama Irānas dienvidrietumos;
- Cyanistes caeruleus raddei — sastopama Irānas ziemeļos;
- Cyanistes caeruleus satunini — sastopama Krimā, Kaukāzā, Turcijas austrumos un Irānas ziemeļrietumos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 IUCN: Cyanistes caeruleus
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Waxwings and their allies, tits & penduline tits, 2020
- ↑ del Hoyo, J., Elliot, A., & Christie D. (eds). (2007). Handbook of the Birds of the World. Volume 12: Picathartes to Tits and Chickadees. Lynx Edicions. ISBN 978-84-96553-42-2
- ↑ 4,0 4,1 «Ornitofaunistika: Zilzīlīte Cyanistes caeruleus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 26. februārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Ne visas zīlītes ir dzeltenas
- ↑ «Ornitofaunistika: Gaišzilā zīlīte Cyanistes cyanus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 26. februārī.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 «Nature Gate: Blue Tit». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 6. martā. Skatīts: 2018. gada 26. februārī.
- ↑ Alive: Eurasian Blue Tit (Cyanistes caeruleus)
- ↑ «Bird Facts: Blue tit». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. februārī. Skatīts: 2018. gada 26. februārī.
- ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 Dabas Dati: Zīlīšu dzimta
- ↑ Zīlītes - ne gluži paimeitiņas
- ↑ «Zilzīlīte». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 26. decembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Daba: Zilzīlīte
- Dziedava: Zilzīlīte[novecojusi saite]
- Selgas foto: Zilzīlīte
- Xeno-Canto: Eurasian Blue Tit Cyanistes caeruleus (Linnaeus, 1758)
- Avibase: Blue Tit Cyanistes caeruleus Linnaeus, 1758
- IBC: Eurasian Blue Tit Cyanistes caeruleus
- iNaturalist: Eurasian Blue Tit Cyanistes caeruleus)
|