Zvīņspārņi

Šis raksts ir par kukaiņu kārtu. Par tauriņiem skatīt rakstu tauriņi.

Zvīņspārņi Lepidoptera (Linnaeus, 1758)
Bērzu raibenis (Nymphalis antiopa)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Apakšklase	Spārneņi (Pterygota)
Infraklase	Jaunspārņi (Neoptera)
Kārta	Zvīņspārņi (Lepidoptera)
Iedalījums
Bezsnuķaiņu apakškārta (Aglossata) Grauzējkožu apakškārta (Zeugloptera) Heterobatmiju apakškārta (Heterobathmiina) Sūcējsnuķaiņu apakškārta (Glossata)
Zvīņspārņi Vikikrātuvē

Zvīņspārņi (Lepidoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir apvienotas kodes, mūķenes, tauriņi, naktstauriņi un citas sugas. Šo kārtu dažreiz dēvē arī par tauriņu kārtu. Tauriņi ir vieni no krāšņākajiem un pievilcīgākajiem kukaiņiem. Tauriņus nosacīti var iedalīt dienas tauriņos, piemēram, raibeņi un balteņi, un naktstauriņos, piemēram, pūcītes un sprīžmeši. Vieni aktīvi ir dienā, bet otri galvenokārt naktī vai krēslā. Tomēr arī tā sauktie naktstauriņi nereti ir aktīvi dienā, piemēram, raibspārņi. Atrodoties miera stāvoklī dienastauriņiem spārni ir sakļauti virs muguras, bet naktstauriņiem jumtveidā vērsti atpakaļ, sedzot vēderu.

Zvīņspārņu kārta pēc sugu skaita noteikti ir viena no lielākajām kārtām starp kukaiņiem. Tajā ietilpst 158 570 mūsdienās dzīvojošās sugas un 147 izmirušās sugas (pēc 2013. gada datiem). Tās iedalās 140 dzimtās, 46 virsdzimtās un 4 apakškārtās. Iespējams, ka apmēram 100 000 sugas joprojām nav aprakstītas un to vispārējais skaits var sasniegt vairāk kā 200 000 sugas.

Morfoloģija

Nātru raibenis (Aglais urticae)

Raibā cekulpūcīte (Abrostola triplasia)

Zvīņspārņi ir dažāda lieluma kukaiņi. Spārnu plētums var sasniegt pat 30 centimetrus, bet Latvijā to spārnu plētums ir 4—130 mm. Tie ir tuvu radniecīgi makstenēm. Viena no raksturīgākām zvīņspārņu pazīmēm ir krāsainās, reizēm spīguļojošās spārnu zvīņas, kas īstenībā ir pārveidoti, saplacināti matiņi, kas veido krāšņos spārnu rakstus. Dažiem zvīņspārņiem, piemēram stiklspārņiem (Sesiidae), spārni ir caurspīdīgi, bez zvīņām. Cita raksturīga pazīme ir no apakšžokļiem izveidojies, miera stāvoklī saritināmais sūcējsnuķis, ar kuru zvīņspārņi uzsūc šķidro barību (nektāru, iztecējušu koku sulu). Dažiem zvīņspārņiem sūcējsnuķis ir sarucis, piemēram, vērpējiem un zobspārņiem, tāpēc tie barību neuzņem. Daži tauriņi, kuriem ir grauzējtipa mutes orgāni (visiem pārējiem mutes orgāni ir sūcējtipa), barojas ar ziedputekšņiem.

Zvīņspārņi ir pilnas pārvērtības kukaiņi, tādēļ tiem ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, kūniņa un pieaudzis kukainis. Zvīņspārņu kāpuriem parasti ir 8 kāju pāri, taču sprīžotājiem (Geometridae) ir tikai 5 pāri, tāpēc tie iet nevis vienmērīgi soļodami, bet pārvietojas īpatnēji — sprīžojot. Gandrīz visi zvīņspārņu kāpuri ir augēdāji — grauž lapas, pumpurus, ziedus, sēklas, trūdošu koksni. Parasti dzīvo atklāti, bet reizēm arī lapās, mizā vai koksnē. Daži kāpuri dzīvo satītās lapās (tinēji (Tortricidae)) vai pašu veidotās makstīs (makstneši (Psychidae), makstkodes (Coleophoridae)). Vienīgi dažu sugu kāpuri pārtiek no dzīvnieku cilmes barības — kažokādām, vilnas, spalvām, ragiem, vaska, dažu pūcīšu (Noctuidae) kāpuri ir plēsīgi (ēd sīkus kukaiņus).

Pētniecība Latvijā

Latvijas zvīņspārņu faunas pētniecību periodā līdz 1970. gada beigām visai pamatīgi aplūkojis A. Šulcs (1971). Pirmo plašāko nozīmīgāko darbu 1846. gadā publicējusi Kokneses mācītāja sieva F. Līniga; tajā nosauktas 1283 sugas. Pēc tam par zvīņspārņu faunu rakstījuši V. Nolkens (1867—1871), K. Lucaus (1896), K. Teihs (1889), B. Slefogts (1910), F. Brands (1942) un citi. Ļoti daudz zvīņspārņu pētniecībā paveicis A. Šulcs, kurš savas dzīves pēdējā posmā darbojās kopā ar dēlu I. Šulcu. Par Latvijas tauriņiem A. Šulcs publicējis 41 rakstu, tai skaitā 11 rakstu sēriju par jaunām un retām sugām (1959—1987), bet kopā ar līdzautoru, pārskatu par Baltijas lielākajiem tauriņiem (1967, 1969, 1972, 1974). Īpaši jāpiemin viņa raksti par Moricsalas un Slīteres rezervātu faunu (1983, 1987). Kopš 1984. gada rakstu sēriju par Latvijas tauriņiem publicējis arī N. Savenkovs, kurš faunā atklājis daudzas agrāk nezināmas sugas.

Zvīņspārņu sugas Latvijā

Latvijā ir atklātas ap 2400 sugas no 69 dzimtām. Plašākās dzimtas ir pūcīšu dzimta (Noctuidae) — 368 suga, tinēju dzimta (Tortricidae) — 368, sprīžotāju dzimta (Geometridae) — 295, gartaustkožu dzimta (Gelechiidae) — 164, makstkožu dzimta (Coleophoridae) — 124. Latvijas Sarkanajā grāmatā ietvertas 45 tauriņu sugas.

Sistemātika

Grauzējkode (Micropterix aureoviridella)

Senkode (Eriocrania semipurpurella)

Melleņu šūpotnis (Phymatopus hecta)

Amerikas zīdtauriņš (Apatelodes torrefacta)

Māņkode (Glyphipterix thrasonella)

Ievu tīklkode (Yponomeuta evonymella)

Raibspārnis (Cyclosia papilionaris)

Zvīņspārņu kārta (Lepidoptera)

• Bezsnuķaiņu apakškārta (Aglossata)
  • Bezsnuķaiņu dzimta (Agathiphagidae)
• Grauzējkožu apakškārta (Zeugloptera)
  • Grauzējkožu dzimta (Micropterigidae)
• Heterobatmiju apakškārta (Heterobathmiina)
  • Heterobatmiju dzimta (Heterobathmiidae)
• Sūcējsnuķaiņu apakškārta (Glossata)
  • Austrālijas seno sauleskožu infrakārta (Lophocoronina)
    • Austrālijas seno sauleskožu dzimta (Lophocoronidae)
  • Senkožu infrakārta (Dacnonypha)
    • Senkožu dzimta (Eriocraniidae)
  • Seno sauleskožu infrakārta (Acanthoctesia)
    • Seno sauleskožu dzimta (Acanthopteroctetidae)
  • Seno zvanveida kožu infrakārta (Neopseustina)
    • Seno zvanveida kožu dzimta (Neopseustidae)
  • Šūpotņu infrakārta (Exoporia)
    • Jaunzēlandes senkožu dzimta (Mnesarchaeidae)
    • Šūpotņu virsdzimta (Hepialoidea)
      • Amazones šūpotņu dzimta (Neotheoridae)
      • Austrālijas šūpotņu dzimta (Anomosetidae)
      • Āfrikas šūpotņu dzimta (Prototheoridae)
      • Mazo šūpotņu dzimta (Palaeosetidae)
      • Šūpotņu dzimta (Hepialidae)
  • Dažādspārnu tauriņu infrakārta (Heteroneura), apvieno 99% no visām mūsdienu tauriņu sugām:

Alotājkožu dzimta (Tischeriidae) Amerikas bezdelīgastes kožu dzimta (Sematuridae) Amerikas kožtauriņu dzimta (Hedylidae) Amerikas makstnešu dzimta (Mimallonidae) Amerikas zīdtauriņu dzimta (Apatelodidae) Andu mēneskožu dzimta (Cercophanidae) Argirestīdu dzimta (Argyresthiidae) Augļkožu dzimta (Carposinidae) Austrāijas lācīšu dzimta (Anthelidae) Austrālijas zīdtauriņu dzimta (Carthaeidae) Austrumu bezdelīgastes kožu dzimta (Epicopeiidae) Aveņkožu dzimta (Schreckensteiniidae) Āfrikas gliemežtauriņu dzimta (Chrysopolomidae) Āfrikas jaunavkožu dzimta (Thyretidae) Āfrikas resngalvīšu dzimta (Apoprogonidae) Balteņu dzimta (Pieridae) Batrahedru dzimta (Batrachedridae) Bārkstkožu dzimta (Momphidae) Bārkstspārņu dzimta (Alucitidae) Blastobazīdu dzimta (Blastobasidae) Braminkožu dzimta (Brahmaeidae) Cekulkožu dzimta (Plutellidae) Čemurkožu dzimta (Epermeniidae) Danaīdu dzimta (Danaidae) Depresāriju dzimta (Depressariidae) Dienvidamerikas gartaustkožu dzimta (Cecidosidae) Dižtauriņu dzimta (Papilionidae) Duglasīdu dzimta (Douglasiidae) Dūrēju dzimta (Dudgeoneidae) Dzelkšņspārņu dzimta (Eriocottidae) Dzeltenvērpēju dzimta (Lemoniidae) Epiplemu dzimta (Epiplemidae) Fiditu dzimta (Phiditiidae) Flaneļkožu dzimta (Megalopygidae) Gartaustkožu dzimta (Gelechiidae) Gondvanas kožu dzimta (Palaephatidae) Holkopogonīdu dzimta (Holcopogonidae) Imidu dzimta (Immidae) Ipsolopu dzimta (Ypsolophidae) Karavānkožu dzimta (Thaumetopoeidae) Kosmopterigu dzimta (Cosmopterigidae) Kožtinēju dzimta (Choreutidae)

Kožu dzimta (Tineidae) Lapukožu dzimta (Lyonetiidae) Laputinēju dzimta (Galacticidae) Laterncikāžu parazītkožu dzimta (Epipyropidae) Lācīšu dzimta (Arctiidae) Līktaustkožu dzimta (Bucculatricidae) Logspārņu dzimta (Thyrididae) Madagaskaras lapukožu dzimta (Whalleyanidae) Makstkožu dzimta (Coleophoridae) Makstnešu dzimta (Psychidae) Mazo lācīšu dzimta (Brachodidae) Māņkožu dzimta (Glyphipterigidae) Māņspalvkožu dzimta (Tineodidae) Māņsviļņu dzimta (Pyraustidae) Māņtinēju dzimta (Cochylidae) Melnraibeņu dzimta (Syntomidae) Metālkožu dzimta (Heliodinidae) Metālraibeņu dzimta (Riodinidae) Sīkraibeņu dzimta (Riodinidae) Mērkaķkožu dzimta (Eupterotidae) Mūķeņu dzimta (Lymantriidae) Opostegīdu dzimta (Opostegidae) Palmkožu dzimta (Agonoxenidae) Pasviļņu dzimta (Phycitidae) Pāvaču dzimta (Saturniidae) Plakankožu dzimta (Oecophoridae) Prodoksu dzimta (Prodoxidae) Pundurkožu dzimta (Nepticulidae) Pundurpūcīšu dzimta (Nolidae) Puskožu dzimta (Acrolepiidae) Putekļkožu dzimta (Blastodacnidae) Pūcīšu dzimta (Noctuidae) Raibeņu dzimta (Nymphalidae) Raibkājkožu dzimta (Stathmopodidae) Raibkožu dzimta (Gracillariidae) Raibspārņu dzimta (Zygaenidae) Raibvērpēju dzimta (Endromidae) Resngalvīšu dzimta (Hesperiidae) Roslerstammiju dzimta (Roeslerstammiidae) Samteņu dzimta (Satyridae) Sauleskožu dzimta (Castniidae) Sēņkožu dzimta (Arrhenophanidae) Sfingu dzimta (Sphingidae)

Simetistīdu dzimta (Simaethistidae) Simosīdu dzimta (Symmocidae) Sirpjspārņu dzimta (Drepanidae) Sīkkožu dzimta (Heliozelidae) Sīkraibeņu dzimta (Nemeobiidae) Skudrukožu dzimta (Cyclotornidae) Spalvspārņu dzimta (Pterophoridae) Sprīžotāju dzimta (Geometridae) (Sprīžmeši) Stiebrkožu dzimta (Ochsenheimeriidae) Stiklspārņu dzimta (Sesiidae) Sulukožu dzimta (Phyllocnistidae) Sviļņu dzimta (Pyralidae) Sviļņkožu dzimta (Ethmiidae) Tauriņkožu dzimta (Callidulidae) Tinējkožu dzimta (Scythrididae) Tinēju dzimta (Tortricidae) Tīkkoka kožu dzimta (Hyblaeidae) Tīklkožu dzimta (Yponomeutidae) Tropu augļkožu dzimta (Copromorphidae) Tropu gartaustkožu dzimta (Lecithoceridae) Tropu gliemežtauriņu dzimta (Dalceridae) Tropu tīģerkožu dzimta (Aganaidae) Tropu urbēju dzimta (Metarbelidae) Vairogvērpēju dzimta (Limacodidae) (Gliemežtauriņi) Valdivijas meža kožu dzimta (Andesianidae) Vaskasviļņu dzimta (Galleriidae) Vērpēju dzimta (Lasiocampidae) Vidusjūras flaneļkožu dzimta (Somabrachyidae) Vidusjūras raibspārņu dzimta (Heterogynidae) Vilnkāju dzimta (Tetheidae) Uranīdu dzimta (Uraniidae) Urbēju dzimta (Cossidae) Urodu dzimta (Urodidae) Zaigkožu dzimta (Adelidae) Zariņkožu dzimta (Hypertrophidae) Zāģkožu dzimta (Incurvariidae) Zāļkožu dzimta (Elachistidae) Zāļsviļņu dzimta (Crambidae) Zeltainīšu dzimta (Lycaenidae) (Zilenīši) Zeltkožu dzimta (Cimeliidae) Zīdtauriņu dzimta (Bombycidae) Zobspārņu dzimta (Notodontidae)

Ārējās saites

• Latvijas daba: Zvīņspārņi Arhivēts 2014. gada 15. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
• Lepidoptera
• Tauriņi