Skola

Šis raksts ir par mācību iestādi. Par citām jēdziena Skola nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados

Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus. Parasti ar jēdzienu "skola" apzīmē iestādes, kur apgūst zemākās, vidējās vispārējās un speciālās programmas. Ir sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, ģimnāzijas, profesionālās skolas un speciālās skolas. Augstākā līmeņa zinības apgūst augstskolās, kuru darbības principi tomēr atšķiras.

Viens no mūsdienās populāriem veidiem, kā cīnīties ar sociālo nevienlīdzību, ir skolās ieviest iekļaujošo izglītību. Skolās, kurās ir iekļaujošā izglītība, visi bērni mācās kopā, piemēram, vienā skolā tiek apvienota vispārējās izglītības iestāde ar speciālās izglītības iestādi.

Mūsdienās vairumā valstu bērni dodas uz skolu apgūt pamatzināšanas, kuras viņiem būtu nepieciešams zināt, lai varētu pilnvērtīgi dzīvot pēc skolas absolvēšanas. Parasti šīs pamatlietas tiek apgūtas dažādos mācību priekšmetos. Katrā mācību priekšmetā tiek iegūtas citādas zināšanas. Piemēram, Latvijas skolās tiek pasniegta latviešu valoda, angļu valoda, krievu vai vācu valoda, literatūra, matemātika, ķīmija, fizika, bioloģija, ģeogrāfija, vēsture, ekonomika, informātika, mūzika, vizuālā māksla, mājturība un citi priekšmeti. Parasti katram priekšmetam tiek atvēlēta sava klase, kur tas tiek mācīts.

Skolu veidi

Pēc izglītības satura skolas iedala vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās. Dažādu skolu veidu uzskaitījums:

• bērnudārzs — pirmsskolas vecuma bērnu apmācības un audzināšanas iestāde;
• sākumskola — mācības no 1. līdz 4. klasei;
• pamatskola — mācības no 5. līdz 9. klasei;
• mākslas skola;
• mūzikas skola;
• internātskola;
• vidusskola — mācības no 10. līdz 12. klasei;
• ģimnāzija;
• licejs;
• vakarskola;
• privātskola;
• arodskola — skola, kurā tiek apgūts kāds konkrēts arods.

Augstskolu veidu uzskaitījums:

• universitāte;
• koledža;
• akadēmija;
• institūts.

Mācības

Skolēni zem klajas debess apgūst zinības netālu no Afganistānas pilsētas Gardīzas

Mācības skolās notiek stundu laikā, kad tiek pievērsta uzmanība tikai vienam mācību priekšmetam. Starp stundām ir starpbrīdis, kuru laikā skolēniem tiek dots atslodzes brīdis.

Mācību gada garums dažādās valstīs ir atšķirīgs, bet tikpat kā visur starp tiem ir vasaras brīvlaiks.

Skolēnu zināšanu līmenis parasti tiek vērtēts ar atzīmi. Dažādās valstīs vērtēšanas sistēma ir atšķirīga, piemēram, Krievijā skolēnu zināšanas tiek vērtētas ar skaitli no 2 līdz 5 (piecinieks ir augstākais novērtējums; retos gadījumos izmanto arī 0 un 1), Vācijā ir otrādi (ja tiek novērtēts ar mazāku skaitli, piemēram, ar vieninieku, tad ir augstāks vērtējums), Amerikas Savienotajās Valstīs izmanto burtus (augstākais vērtējums ir A, bet zemākais alfabēta secībā ir F).

Skolas Latvijā

Vienas mācību stundas garums Latvijas skolās ir 40 minūtes, bet starpbrīži starp tiem — 10 minūtes, izņemot pusdienu pārtraukumus, kuri ir ilgāki. Vienā dienā skolēnam slodze nevar būt lielāka par 8 mācību stundām. Mācību gads sākas 1. septembrī un beidzas 31. maijā. Vasaras brīvlaiks ir trīs mēneši — jūnijs, jūlijs un augusts. Skolēniem ir arī rudens brīvlaiks (1 nedēļa), ziemas brīvlaiks (2 nedēļas) un pavasara brīvlaiks (1 nedēļa), kuru sākumi un beigas katru gadu mainās. To nosaka Latvijas Izglītības un Zinātnes Ministrija.

Pirmās skolas mūsdienu Latvijas teritorijā tika izveidotas 13. gadsimtā, tajās mācījās vācu muižnieku bērni. Skolas latviešu bērniem radās 16. gadsimta beigās. 17. gs. beigās Vidzemē savu darbu uzsāka draudžu skolas. 19. gadsimta otrajā pusē Latvijā tika dibinātas pirmās augstskolas.