Pāriet uz saturu

Ģenētiski pārveidots organisms

Vikipēdijas lapa

Ģenētiski pārveidots organisms[1] (ĢPO), arī ģenētiski modificēts organisms (ĢMO), ir jebkurš organisms, kura gēni ir mainīti, izmantojot gēnu inženierijas tehnoloģijas. ĢPO izmanto medikamentu ražošanā, kā arī ģenētiski modificētas pārtikas iegūšanā. Tie tiek plaši izmantoti arī zinātniskajos pētījumos.

Pirmie ģenētiski pārveidotie organismi bija peles. Tas tika paveikts 1974. gadā. Pirmie ģenētiski pārveidotie augi tika iegūti 1983. gadā. 2014. gadā aptuveni 181,5 miljonos ha lauksaimniecības zemēs visā pasaulē audzēja ģenētiski pārveidotus augus.[2] Visvairāk audzē ģenētiski pārveidotu soju. Nākamie izplatītākie ģenētiski pārveidotie kultūraugi ir kukurūza, kokvilna un rapsis. Pārtikas produktu tirdzniecība, kas iegūti no ģenētiski pārveidotiem dzīvniekiem, tika uzsākta 2013. gadā.[3] Līdz tam tos izmantoja galvenokārt dažādos zinātniskos pētījumos.

Eiropas Savienībā ir atļauts audzēt tikai ģenētiski pārveidotu kukurūzu MON810. Pēc platības, kurā tiek audzēta šī kukurūza, pārliecinoša līdere ir Spānija. Līdz 2012. gadam bija atļauts audzēt arī kartupeļus Amflora, bet sabiedrības pretestības dēļ tas tika pārtraukts.

Ģenētiski modificēta pārtika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: ģenētiski modificēta pārtika

Ģenētiski modificētās pārtikas tirdzniecība sākās 1994. gadā, kad Calgene (Monsanto) sāka tirgot Flavr Savr kavētas nogatavošanās tomātus.[4][5] Lielākā daļa pārmaiņas līdz šim ir veiktas augu kultūrām, kurām raksturīgs liels tirgus pieprasījums, kā sojai, kukurūzai, rapsim un kokvilnai. Daudziem ģenētiski pārveidotajiem kultūraugiem ir izstrādāta rezistence pret patogēniem un herbicīdiem vai uzlabots uzturvielu daudzums salīdzinājumā ar nepārveidotām šķirnēm, piemēram, paaugstināts A vitamīna saturs zelta rīsos. 2013. gadā tika uzsākta arī pārtikas produktu tirdzniecība, kuri iegūti no ģenētiski pārveidotiem lauksaimniecības dzīvniekiem.[3]

Zinātnieki ir vienisprātis[6][7][8] par to, ka šobrīd pieejamā pārtika, kas iegūta no ģenētiski pārveidotajām kultūrām, nerada risku cilvēku veselībai,[9][10] tomēr tiek arī uzsvērts, ka katrs ģenētiski pārmainīts produkts ir jāpārbauda pirms tā ieviešanas pārtikas tirgū.[11][12] Neatkarīgi no tā sabiedrība joprojām neuzskata ģenētiski modificētu pārtiku par drošu,[13][14] kam par vienu no būtiskiem iemesliem ir mediju neobjektivitāte attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku.[15] Likumi par ģenētiski modificētas pārtikas apriti un uzraudzību dažādās valstīs atšķiras. Dažās tiek ieviesti aizliegumi vai regulas, kamēr citās šie produkti tiek atļauti, nosakot tiem dažādas pakāpes ierobežojumus.[16][17]

Sabiedrība vēl joprojām plaši diskutē par ģenētiski modificētas pārtikas drošību, tās regulēšanu, marķējumu, ietekmi uz vidi, izmantotajām pētniecības metodēm un to, ka uz atsevišķām ģenētiski pārveidotu augu sēklām tiek attiecinātas intelektuālā īpašuma tiesības, kuras pieder dažādām korporācijām.[18]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Genetically modified organism». Eiropas Savienības daudzvalodu vārdnīca EuroVoc. Skatīts: 2017. gada 31. maijā.[novecojusi saite]
  2. ↑ «Q and A About Genetically Modified Crops» (angļu valodā). The International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications. Skatīts: 2017. gada 31. maijā.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Consumer Q&A». Fda.gov. 2009-03-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-08. Skatīts: 2012-12-29.
  4. ↑ Clive James. «Global Review of the Field Testing and Commercialization of Transgenic Plants: 1986 to 1995». The International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications, 1996. Skatīts: 2010. gada 17. jūlijs.
  5. ↑ Weasel, Lisa H. 2009. Food Fray. Amacom Publishing
  6. ↑ Nicolia, Alessandro; Manzo, Alberto; Veronesi, Fabio; Rosellini, Daniele (2013). "An overview of the last 10 years of genetically engineered crop safety research". Critical Reviews in Biotechnology: 1–12. doi:10.3109/07388551.2013.823595. Arhivēts no oriģināla 2016. gada 17. septembrī. Atjaunināts: 2017. gada 31. maijā.
  7. ↑ «State of Food and Agriculture 2003–2004. Agricultural Biotechnology: Meeting the Needs of the Poor. Health and environmental impacts of transgenic crops». Food and Agriculture Organization of the United Nations. Skatīts: 2016. gada 8. februāris.
  8. ↑ Ronald, Pamela (May 5, 2011). "Plant Genetics, Sustainable Agriculture and Global Food Security". Genetics 188: 11–20. doi:10.1534/genetics.111.128553.
  9. ↑ «Statement by the AAAS Board of Directors On Labeling of Genetically Modified Foods». American Association for the Advancement of Science. 2012. gada 20. oktobris. Skatīts: 2016. gada 8. februāris.
  10. ↑ Ginger Pinholster. «AAAS Board of Directors: Legally Mandating GM Food Labels Could "Mislead and Falsely Alarm Consumers"». American Association for the Advancement of Science, 2012. gada 25. oktobris. Skatīts: 2016. gada 8. februāris.
  11. ↑ «Frequently asked questions on genetically modified foods». World Health Organization. Skatīts: 2016. gada 8. februāris.
  12. ↑ Haslberger, Alexander G. (2003). "Codex guidelines for GM foods include the analysis of unintended effects". Nature Biotechnolgy 21: 739–741. doi:10.1038/nbt0703-739.
  13. ↑ Cary Funk, Lee Rainie. «Public and Scientists' Views on Science and Society». Pew Research Center, 2015. gada 29. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. janvārī. Skatīts: 2016. gada 24. februāris.
  14. ↑ Marris, Claire (2001). "Public views on GMOs: deconstructing the myths". EMBO Reports 2: 545–548. doi:10.1093/embo-reports/kve142.
  15. ↑ Vilella-Vila, Marta; Costa-Font, Joan (2008). "Press media reporting effects on risk perceptions and attitudes towards genetically modified (GM) food". The Journal of Socio-Economics 37 (5): 2095–2106. doi:10.1016/j.socec.2008.04.006.
  16. ↑ «Restrictions on Genetically Modified Organisms». Library of Congress. 2015. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2016. gada 24. februāris.
  17. ↑ Ramona Bashshur. «FDA and Regulation of GMOs». American Bar Association, February 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 21. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 24. februāris.
  18. ↑ Cowan, Tadlock. «Agricultural Biotechnology: Background and Recent Issues». Congressional Research Service (Library of Congress), 2011. gada 18. jūnijs. 33–38. lpp. Skatīts: 2015. gada 27. septembris.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galvenie jēdzieni
Saistīti jēdzieni
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ģenētiski_pārveidots_organisms&oldid=4049468"