Ģenētiski modificēta pārtika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Ģenētiski modificēta jeb ģenētiski pārveidota pārtika (saīsināta arī kā ĢM pārtika) ir pārtika, kas ražota no organismiem, kuriem ir veiktas izmaiņas to DNS, izmantojot gēnu inženierijas metodes. Gēnu inženierijas metodes ļauj organismos ieviest jaunas īpašības, kuras līdz tam nebija iespējams iegūt selekcijas ceļā, kā arī efektīvāk kontrolēt jau iegūtās īpašības.[1]

Ģenētiski modificētās pārtikas tirdzniecība sākās 1994. gadā, kad Calgene (Monsanto) sāka tirgot Flavr Savr kavētas nogatavošanās tomātus.[2][3] Lielākā daļa modifikāciju līdz šim ir veikta augu kultūrām, kurām raksturīgs liels tirgus pieprasījums, kā sojai, kukurūzai, rapsim un kokvilnai. Daudziem ģenētiski modificētiem kultūraugiem ir izstrādāta rezistence pret patogēniem un herbicīdiem, kā arī uzlabots uzturvielu daudzums salīdzinājumā ar nemodificētām šķirnēm. 2013. gadā tika uzsākta arī pārtikas produktu tirdzniecība, kuri iegūti no ģenētiski pārveidotiem lauksaimniecības dzīvniekiem.[4]

Zinātnieki ir vienisprātis[5][6][7][8][9][10][11] par to, ka šobrīd pieejamā pārtika, kas iegūta no ĢM kultūrām, nerada risku cilvēku veselībai,[12][13][14][15][16][17][18] tomēr tiek arī uzsvērts, ka katrs ĢM produkts ir jāpārbauda pirms tā ieviešanas pārtikas tirgū.[19][20][21] Neatkarīgi no tā sabiedrība joprojām neuzskata ĢM pārtiku par drošu,[22][23][24][25] kam par vienu no būtiskiem iemesliem ir mediju neobjektivitāte attiecībā uz ĢM pārtiku.[26] Likumi par ĢM pārtikas apriti un uzraudzību dažādās valstīs atšķiras. Dažās tiek ieviesti aizliegumi vai regulas, kamēr citās šie produkti tiek atļauti, nosakot tiem dažādas pakāpes ierobežojumus.[27][28][29][30]

Sabiedrība vēl joprojām plaši diskutē par ĢM pārtikas drošību, tās regulēšanu, marķējumu, ietekmi uz vidi, izmantotajām pētniecības metodēm un to, ka uz atsevišķām ĢM augu sēklām tiek attiecinātas intelektuālā īpašuma tiesības, kuras pieder dažādām korporācijām.[31]

Definīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģenētiski modificētas pārtika, ĢM pārtika jeb ģenētiskās inženierijas ceļā iegūta pārtika ir pārtikas produkti, kas ražoti no organismiem, kuriem veiktas izmaiņas to DNS, izmantojot gēnu inženierijas metodes, kuras atšķiras no tradicionālās krustošanas un selekcijas.[19][32] ASV Lauksaimniecības Departaments (USDA) un Pārtikas un Zāļu Pārvalde (FDA) dod priekšroku terminam "gēnu inženieriju" salīdzinājumā ar terminu "ģenētiskā modificēšana" uzskatot to par daudz precīzāku; USDA arī definē, ka ģenētiskā modifikācija sevī ietver "ģenētiskās inženierijas vai citas tradicionālākas metodes."[33][34]

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas definīciju ģenētiski pārveidoti organismi (ĢPO) ir organismi (t.i., augi, dzīvnieki vai mikroorganismi), kuros ģenētiskais materiāls (DNS) ir izmainīts izmantojot metodes, kas nav dabiskā krustošana un/vai dabiskā krustmija. Šo tehnoloģiju bieži sauc par "mūsdienu biotehnoloģiju" jeb "gēnu tehnoloģiju" vai atsevišķos gadījumos par "rekombinanto DNS tehnoloģiju" vai vienkārši par "gēnu inženieriju'. Pārtikas produkti, kas ražoti no vai izmantojot ĢM organismus, bieži tiek dēvēti par ĢM pārtikas produktiem.[19]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēku virzītas ģenētiskās manipulācijas aizsākās ap 10 500 līdz 10 100 gadu p.m.ē.,[35] kad tika pieradināti pirmie augi un dzīvnieki, tādā veidā sekmējot mākslīgo selekciju. Selektīvās audzēšanas procesa laikā organismi ar vēlamajām iezīmēm (un tādējādi ar nepieciešamajiem gēniem) tika izmantoti nākamās paaudzes radīšanā, kamēr organismi, kuriem vēlamās iezīmes trūka, vairošanās iespēja tika apzināti ierobežota, kas kopumā ir ģenētisko modifikāciju pamats.[35][36] Iespēja veikt tiešas DNS modifikācijas sekmēja DNS atklāšana 20 gadsimta sākumā, kā arī dažādi sasniegumi ģenētisko metodžu pilnveidē 1970. gados.[37]

Ģenētiski pārveidotu mikroorganismu fermenti bija pirmie pārtikas ražošanā izmantotie ģenētiski pārveidoto organismu produkti. FDA tos apstiprināja 1988. gadā.[38] 1990. gadu sākumā tika apstiprināta rekombinanta himozīna izmantošana vairākās valstīs.[38][39] Siera ražošanā parasti izmantoja siera enzīmu kompleksu (rannet), ko ieguva no govs kuņģa gļotādas. Zinātnieki modificēja baktērijas, lai tās sintezētu himozīnu, kas recināja pienu un bija izmantojams siera un biezpiena ražošanā.[40]

1994. gadā izlaišanai tirgū apstiprināja pirmo ģenētiski modificēto pārtikas produktu — Flavr Savr tomātu.[2] Šo šķirni izstrādāja Calgene ieviešot taja pretpolāru gēnu, kas aizkavēja nogatavošanos.[41] 1995. gadā ASV apstiprināja audzēšanai Bacillus thuringiensis(Bt) kartupeļu šķirni, tādā veidā ieviešot tirgū pirmo pesticīdus sintezējošo augu kultūru.[42] Citi ģenētiski modificēti kultūraugi, kuri saņema tirdzniecības atļauju 1995. gadā bija: rapsis, kam bija modificēts eļļas sastāvs, Bt kukurūza, kokvilna, kas bija izturīga pret herbicīdu bromoksinilu, Bt kokvilna, glifosāt toleranta soja, pret vīrusiem izturīgi kabači un vēl viena tomātu šķirne, kurai bija kavēta nogatavošanās.[2]

Līdz ar zelta rīsu radīšanu 2000. gadā, zinātnieki radīja pirmo ģenētiski modificēto pārtikas produktu ar palielinātu uzturvērtību.[43]

Līdz ar 2010. gadu, jau 29 valstīs atradās ĢM kultūru apstādījumi, no kuriem iegūto produkciju jau paredzēja realizēšanai gan vietējā, gan eksporta tirgū. Vēl 31 valsts bija devusi apstiprinājumu ĢM kultūru ievešanai.[44] 2011. gadā ASV bija vadošā ĢM pārtikas ražotāja un tajā laikā audzēja divdesmit piecas ĢM kultūraugu šķirnes, kas bija saņēmušas administratīvo pilnvaru to komercializācijai.[45] 2015. gadā 92% kukurūzas, 94% sojas un 94% kokvilna, ko ražota ASV bija ģenētiski modificēta.[46]

2015. gadā AquAdvantage lasis kļuva par pirmo ģenētiski pārveidoto dzīvnieku, ko izmantoja pārtikā.[47] Šajā lasī tika izmainīts gēns, kas atbildēja par augšanas hormona regulāciju. Tas tika izdarīts aizvietojot lasī esošo gēnu ar Klusā okeāna Chinook lasī atrodamo gēnu un pievienojot šo gēnu pie promotera, ko ieguva no okeāna mencas, tādā veidā panākot, ka lasis auga visa gada garumā nevis tikai pavasara un vasaras laikā.[48]

2016. gada aprīlī izmantojot CRISPR gēnu inženierijas metodi modificētā sēne (Agaricus bisporus) saņēma de facto apstiprinājumu no ASV, pēc tam, kad USDA atzina, ka šim organismam nav nepieciešams veikt padziļinātas pārbaudes, kā tas ir darīts citiem ĢMO, jo gēnu rediģēšanas laikā sēnes genomā netika ieviests neviens DNS fragments, kurš būtu iegūts no kāda citas sugas organisma.[49]

Visplašāk audzētajās ĢM kultūras ir ieviesta herbicīdu tolerance. 2006. gadam dažas nezāļu sugas bija evolucionējušas un ieguvušas to pašu herbicīdu rezistenci, kura piemita ĢM kultūraugiem. Amaranthus palmeri ir nezāle, kas apstādījumos konkurē ar kokvilnu. Šī nezāle dabīgi sastopama ASV dienvidrietumos, bet izplatoties uz austrumiem jau 2006. gadā tika konstatēts, ka tā ir ieguvusi rezistenci pret glifosātu. Šī atklājuma brīdī kopš ĢM kokvilnas ieviešanas austrumu reģionos bija pagājuši mazāk kā 10 gadi.[50][51][52]

Process[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ĢMO ir radīti un testēti laboratorijās ar mērķi iegūt vēlamās īpašības. Visizplatītākā modifikācija ir vienu vai vairāku gēnu pievienošana genomam. Retākos gadījumos veic arī gēnu izņemšanu no genoma vai arī veic izmaiņas gēnu ekspresijā, attiecīgi paaugstinot, vai pazeminot to, vai arī veicot gēnu noklusēšanu (gene silencing), vai izmainot genomā esošā gēnu kopiju skaitu.[53]

Kad vēlamās īpašības ir iegūtas, organisma radītāji piesakās uz valsts apstiprinātiem lauka testiem. Lauka testi paredz ĢM augu gadījumā to kultivēšanu speciālās saimniecībās vai arī ja testus veic uz ĢM dzīvniekiem, tad tie tiek audzēti izolētās fermās. Ja lauka testi ir veiksmīgi, attiecīgā ĢMO radītājs var pieteikties atļaujas saņemšanai, lai varētu modificēto organismu audzēt un izplatīt. Līdz ar apstiprinājuma saņemšanu organismu (sēklas, spraudeņi, vaislas pāri utt.) var pārdot lauksaimniekiem, kuri tālāk jau uzsāk tā audzēšanu, pavairošanu un tirgošanu. Atsevišķos gadījos atļaujas saņemšana ļauj attiecīgo produktu tikai tirgot, bet ne pavairot.[53]

Pēc USDA datiem, kops 1985. gada tirgū vidēji parādās 800 jauni ģenētiski pārveidoti organismi, no kuriem iegūst pārtikas produktus. 2013. gadā tirgū parādījās vairāk kā 17 000 jaunu ĢMO, kuri jau bija saņēmuši atļauju to izplatīšanai.[54]

Veselība un drošība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Komisija (EK), Amerikas Zinātnes Attīstības Asociācija (AAAS), Pasaules Veselības Organizācija (PVO), Amerikas Medicīnas Asociācija (AMA), Britu Karaliskā Biedrība (BRS), ASV Nacionālā Zinātnes akadēmija (ANZA) un daudzas citas starptautiskas organizācijas, un zinātniskā sabiedrība kopumā ir vienisprātis[5][6][7][8][9][10][11] par to, ka šobrīd pieejamā pārtika, kas iegūta no ĢM kultūrām, nerada risku cilvēku veselībai.[12][13][14][15][16][17][18] Tomēr pret ĢM produktiem tiek ievērota pastiprināta piesardzība un katrs jauns produkts tiek pārbaudīts pirms tā ieviešanas pārtikas tirgū.[19][20][21] Neatkarīgi no tā sabiedrība joprojām neuzskata ĢM pārtiku par drošu[22][23][24][25], kam par vienu no būtiskiem iemesliem ir mediju neobjektīvitāte[26] un dažādu nevalstisko organizāciju pret ĢMO vērstas kampaņas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. GM Science Review First Report Archived 2013. gada 16. oktobrī, at the Wayback Machine., Prepared by the UK GM Science Review panel (July 2003).
  2. 2,0 2,1 2,2 Clive James. «Global Review of the Field Testing and Commercialization of Transgenic Plants: 1986 to 1995». The International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications, 1996. Skatīts: 2010. gada 17. jūlijs.
  3. Weasel, Lisa H. 2009. Food Fray. Amacom Publishing
  4. «Consumer Q&A». Fda.gov. 2009-03-06. Skatīts: 2012-12-29.
  5. 5,0 5,1 Nicolia, Alessandro; Manzo, Alberto; Veronesi, Fabio; Rosellini, Daniele (2013). "An overview of the last 10 years of genetically engineered crop safety research". Critical Reviews in Biotechnology: 1–12. doi:10.3109/07388551.2013.823595.
  6. 6,0 6,1 «State of Food and Agriculture 2003–2004. Agricultural Biotechnology: Meeting the Needs of the Poor. Health and environmental impacts of transgenic crops». Food and Agriculture Organization of the United Nations. Skatīts: 2016. gada 8. februāris.
  7. 7,0 7,1 Ronald, Pamela (May 5, 2011). "Plant Genetics, Sustainable Agriculture and Global Food Security". Genetics 188: 11–20. doi:10.1534/genetics.111.128553.
  8. 8,0 8,1 Domingo, José L.; Bordonaba, Jordi Giné (2011). "A literature review on the safety assessment of genetically modified plants". Environment International 37: 734–742. doi:10.1016/j.envint.2011.01.003.
  9. 9,0 9,1 Krimsky, Sheldon (2015). "An Illusory Consensus behind GMO Health Assessment". Science, Technology, & Human Values: 1–32. doi:10.1177/0162243915598381. Arhivēts no oriģināla 2016. gada 7. februārī. Atjaunināts: 2016. gada 20. septembrī.
  10. 10,0 10,1 Panchin, Alexander Y.; Tuzhikov, Alexander I. (January 14, 2016). "Published GMO studies find no evidence of harm when corrected for multiple comparisons". Critical Reviews in Biotechnology. doi:10.3109/07388551.2015.1130684. ISSN 0738-8551.
  11. 11,0 11,1 Yang, Y.T.; Chen, B. (2016). "Governing GMOs in the USA: science, law and public health". Journal of the Science of Food and Agriculture 96: 1851–1855. doi:10.1002/jsfa.7523.
  12. 12,0 12,1 «Statement by the AAAS Board of Directors On Labeling of Genetically Modified Foods». American Association for the Advancement of Science. 2012. gada 20. oktobris. Skatīts: 2016. gada 8. februāris.
  13. 13,0 13,1 Ginger Pinholster. «AAAS Board of Directors: Legally Mandating GM Food Labels Could "Mislead and Falsely Alarm Consumers"». American Association for the Advancement of Science, 2012. gada 25. oktobris. Skatīts: 2016. gada 8. februāris.
  14. 14,0 14,1 «A decade of EU-funded GMO research (2001–2010)». Directorate-General for Research and Innovation. Biotechnologies, Agriculture, Food. European Commission, European Union. 2010. ISBN 978-92-79-16344-9. doi:10.2777/97784. Skatīts: 2016. gada 8. februāris.
  15. 15,0 15,1 «AMA Report on Genetically Modified Crops and Foods (online summary)». American Medical Association. January 2001. Skatīts: 2016. gada 19. marts.
  16. 16,0 16,1 «REPORT 2 OF THE COUNCIL ON SCIENCE AND PUBLIC HEALTH (A-12): Labeling of Bioengineered Foods». American Medical Association. 2012. Skatīts: 2016. gada 19. marts.
  17. 17,0 17,1 «Restrictions on Genetically Modified Organisms: United States. Public and Scholarly Opinion». Library of Congress. 2015. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2016. gada 8. februāris.
  18. 18,0 18,1 «Genetically Engineered Crops: Experiences and Prospects». The National Academies of Sciences, Engineering, and Medicine (US). 2016. 149. lpp. Skatīts: 2016. gada 19. maijs.
  19. 19,0 19,1 19,2 19,3 «Frequently asked questions on genetically modified foods». World Health Organization. Skatīts: 2016. gada 8. februāris.
  20. 20,0 20,1 Haslberger, Alexander G. (2003). "Codex guidelines for GM foods include the analysis of unintended effects". Nature Biotechnolgy 21: 739–741. doi:10.1038/nbt0703-739.
  21. 21,0 21,1 «Genetically modified foods and health: a second interim statement». British Medical Association. March 2004. Skatīts: 2016. gada 21. marts.
  22. 22,0 22,1 Cary Funk, Lee Rainie. «Public and Scientists' Views on Science and Society». Pew Research Center, 2015. gada 29. janvāris. Skatīts: 2016. gada 24. februāris.
  23. 23,0 23,1 Marris, Claire (2001). "Public views on GMOs: deconstructing the myths". EMBO Reports 2: 545–548. doi:10.1093/embo-reports/kve142.
  24. 24,0 24,1 Final Report of the PABE research project. «Public Perceptions of Agricultural Biotechnologies in Europe». Commission of European Communities, December 2001. Skatīts: 2016. gada 24. februāris.
  25. 25,0 25,1 Scott, Sydney E.; Inbar, Yoel; Rozin, Paul (2016). "Evidence for Absolute Moral Opposition to Genetically Modified Food in the United States". Perspectives on Psychological Science 11 (3): 315–324. doi:10.1177/1745691615621275.
  26. 26,0 26,1 Vilella-Vila, Marta; Costa-Font, Joan (2008). "Press media reporting effects on risk perceptions and attitudes towards genetically modified (GM) food". The Journal of Socio-Economics 37 (5): 2095–2106. doi:10.1016/j.socec.2008.04.006.
  27. «Restrictions on Genetically Modified Organisms». Library of Congress. 2015. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2016. gada 24. februāris.
  28. Ramona Bashshur. «FDA and Regulation of GMOs». American Bar Association, February 2013. Skatīts: 2016. gada 24. februāris.
  29. Sifferlin, Alexandra (October 3, 2015). "Over Half of E.U. Countries Are Opting Out of GMOs". Time.
  30. Diahanna Lynch, David Vogel. «The Regulation of GMOs in Europe and the United States: A Case-Study of Contemporary European Regulatory Politics». Council on Foreign Relations, 2001. gada 5. aprīlis. Skatīts: 2016. gada 24. februāris.
  31. Cowan, Tadlock. «Agricultural Biotechnology: Background and Recent Issues». Congressional Research Service (Library of Congress), 2011. gada 18. jūnijs. 33–38. lpp. Skatīts: 2015. gada 27. septembris.
  32. «Genetically engineered foods». University of Maryland Medical Center. Skatīts: 2015. gada 29. septembris.
  33. «Glossary of Agricultural Biotechnology Terms». United States Department of Agriculture. 2013. gada 27. februāris. Skatīts: 2015. gada 29. septembris.
  34. «Questions & Answers on Food from Genetically Engineered Plants». US Food and Drug Administration. 2015. gada 22. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 29. septembris.
  35. 35,0 35,1 Daniel Zohary, Maria Hopf, Ehud Weiss. Domestication of Plants in the Old World: The Origin and Spread of Plants in the Old World. Oxford University Press, 2012.
  36. Clive Root. Domestication. Greenwood Publishing Groups, 2007.
  37. Jackson, DA; Symons, RH; Berg, P (1 October 1972). "Biochemical Method for Inserting New Genetic Information into DNA of Simian Virus 40: Circular SV40 DNA Molecules Containing Lambda Phage Genes and the Galactose Operon of Escherichia coli". PNAS 69 (10): 2904–2909. Bibcode 1972PNAS...69.2904J. doi:10.1073/pnas.69.10.2904. PMC 389671. PMID 4342968.
  38. 38,0 38,1 «FDA Approves 1st Genetically Engineered Product for Food». Los Angeles Times. 1990. gada 24. marts. Skatīts: 2014. gada 1. maijs.
  39. Staff, National Centre for Biotechnology Education, 2006. Case Study: Chymosin Archived 2012. gada 23. decembrī, at Archive.is
  40. Geoffrey Campbell-Platt. Food Science and Technology. Ames, IA : John Wiley & Sons, 2011. gada 26. augusts. ISBN 978-1-4443-5782-0.
  41. Bruening, G.; Lyons, J. M. (2000). "The case of the FLAVR SAVR tomato". California Agriculture 54 (4): 6–7. doi:10.3733/ca.v054n04p6.
  42. Genetically Altered Potato Ok'd For Crops Lawrence Journal-World - 6 May 1995
  43. Ye, Xudong; Al-Babili, Salim; Klöti, Andreas; Zhang, Jing; Lucca, Paola; Beyer, Peter; Potrykus, Ingo (2000-01-14). "Engineering the Provitamin A (β-Carotene) Biosynthetic Pathway into (Carotenoid-Free) Rice Endosperm". Science 287 (5451): 303–305. doi:10.1126/science.287.5451.303. ISSN 0036-8075. PMID 10634784.
  44. Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2011 ISAAA Brief ISAAA Brief 43-2011. Retrieved 14 October 2012
  45. C James. «ISAAA Brief 43, Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2011». ISAAA Briefs. Ithaca, New York : International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications (ISAAA), 2011. Skatīts: 2012-06-02.
  46. «Adoption of Genetically Engineered Crops in the U.S.». Economic Research Service. USDA. Skatīts: 2015. gada 26. augusts.
  47. «AQUABOUNTY CLEARED TO SELL SALMON IN USA FOR COMMERCIAL PURPOSES».
  48. Anastasia Bodnar. «Risk Assessment and Mitigation of AquAdvantage Salmon». ISB News Report, October 2010.
  49. Emily Waltz. «Gene-edited CRISPR mushroom escapes US regulation». nature.com. Nature. Skatīts: 2016. gada 18. aprīlis.
  50. Culpepper, Stanley A (2006). "Glyphosate-resistant Palmer amaranth (Amaranthus palmeri) confirmed in Georgia.". Weed Science 54 (4): 620–626. doi:10.1614/ws-06-001r.1.
  51. Gallant, Andre. "Pigweed in the Cotton: A superweed invades Georgia". Modern Farmer.
  52. Webster, TM; Grey, TL (2015). "Glyphosate-Resistant Palmer Amaranth (Amaranthus palmeri) Morphology, Growth, and Seed Production in Georgia.". Weed Science 63 (1): 264–272. doi:10.1614/ws-d-14-00051.1.
  53. 53,0 53,1 Genetically modified food, Wikipedia: The Free Encyclopedia
  54. "Genetically engineered crops in the United States". Economic Research Service. Feb 2014.