Pāriet uz saturu

Īvo Neijs

Vikipēdijas lapa
Īvo Neijs
Iivo Nei
Īvo Neijs 1966. gadā
Īvo Neijs 1966. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1931. gada 31. oktobrī (93 gadi)
Valsts karogs: Igaunija Tartu, Igaunija
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Igaunija Igaunija
Nodarbošanās šahists

Īvo Neijs (igauņu: Iivo Nei; dzimis 1931. gada 31. oktobrī Tartu) ir Igaunijas starptautiskais meistars šahā (1964), FIDE goda lielmeistars (2024).

1949. gadā beidzis Tartu 5. vidusskolu, bet 1954. gadā Tartu Universitātes fizikas fakultāti. Šahu sācis spēlēt piecu gadu vecumā. 1948. gadā Tallinā PSRS junioru šaha čempionātā dalījis 1.-2. vietu ar Viktoru Korčnoju.[1] Četras reizes piedalījies PSRS šaha čempionātu finālos, kuros labākos rezultātu sasniedzis 1963. gadā Ļeņingradā, kad kopā ar Juriju Averbahu dalījis 12.-13. vietu.[2] 1962. gadā uzvarējis Tartu šaha turnīrā.[3] Baltijas republiku šaha čempionātos uzvarējis 1961. gadā Palangā,[4] 1963. gadā Liepājā,[5] 1964. gadā Pērnavā,[6] bet 1965. gadā Palangā bijis otrais aiz Vlada Mikena.[7]

Daudzu starptautisko šaha turnīru dalībnieks. 1964. gadā kopā ar Paulu Keresu dalījis 1.-2. vietu Beverveikas (Nīderlande) šaha turnīrā, bet 1968. gadā uzvarējis Somijas atklātajā šaha čempionātā. 1969. gadā Tallinas starptautiskajā šaha turnīrā dalījis 2.-3. vietu ar Paulu Keresu (uzvarējis Leonīds Šteins).[8]

Igaunijas šaha čempionātos izcīnījis 8 zelta (1951-1952, 1956, 1960-1962, 1971, 1974) un 5 ​​sudraba (1953, 1955, 1959, 1963, 1969) medaļas. Pārstāvējis Igaunijas komandu PSRS komandu šaha čempionātos, kuros piedalījies 10 reizes (1955, 1959-1967, 1975-1983),[9] un Eiropas komandu šaha čempionātā 1992. gadā.[10]

1956. gadā kļuvis par PSRS sporta meistaru šahā. FIDE 1964. gadā Neijam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM) nosaukumu. No 1966. līdz 1992. gadam bijis Tallinas šaha skolas direktors un Paula Keresa šaha nama direktors. No 1964. līdz 1989. gadam bijis Igaunijas šaha federācijas priekšsēdētāja vietnieks, bet no 1992. līdz 1998. gadam bijis FIDE Baltijas zonas vadībā. Sešpadsmit sezonas Igaunijas televīzijā vadījis raidījumu "Šaha skola". Pazīstams arī kā šaha treneris. Trenējis nākamo šaha lielmeistaru Lembitu Ollu. No 1989. līdz 1996. gadam trenējis Somijas šaha izlasi.

2001. gadā apbalvots ar Igaunijas Sarkanā krusta IV šķiras ordeni. 2016. gadā saņēmis Igaunijas Kultūras fonda prēmiju par mūža ieguldījumu.[11]

Jaunībā bijis pazīstams arī kā tenisists. 1948. gadā uzvarējis Igaunijas junioru tenisa čempionātā gan individuālajā, gan pāra kategorijā.[12] Tieši Neija tenisa prasmes bija iemesls, ka Boriss Spaskis viņu kopā ar Jefimu Helleru un Nikolaju Krogiusu piesaistīja savai komandai, kad gatavojās 1972. gada Reikjavīkas mačam par Pasaules šaha čempiona nosaukumu ar Robertu Fišeru. Neijs bija Spaska tenisa partneris un fiziskās sagatavotības treneris. Mača gaitā atklājās, ka Neijs kopā ar ASV šaha lielmeistaru Robertu Birnu ir sarunājuši kopīgi rakstīt grāmatu par šo notikumu. Neijs tika apvainots par spiegošanā ASV labā, un viņam vajadzējis priekšlaicīgi pamest Reikjaviku. Vēlāk ASV iznāca Birna un Neija kopīgā grāmata "Šaha galdiņa abās pusēs" (angļu: Both sides of chessboard), bet Neijam izvirzītos apvainojumus nevienam neizdevās pierādīt un PSRS Sporta komiteja tikai aizliedza viņam divus gadus piedalīties ārzemju turnīros.[13]

2024. gadā saņēmis FIDE goda lielmeistara nosaukumu.[14]

Ivo Neijs ir pazīstams kā daudzu šaha grāmatu autors, daudzas no kurām ir sarakstītas kopā ar Paulu Keresu.

  • Maleõpik (1955).
  • Avangute teooria (1962).
  • Maleaabits (1969, 1978, kopā ar P. Keresu).
  • Spanisch bis Französisch (Berlīne, 1969, kopā ar P. Keresu un A. Suetinu).
  • Both sides of chessboard (Ņujorka, 1972, kopā ar R. Birnu).
  • 4 × 25 (1975, kopā ar P. Keresu).

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]