Pāriet uz saturu

Žaneta Jaunzeme-Grende

Vikipēdijas lapa
Žaneta Jaunzeme-Grende
Žaneta Jaunzeme-Grende 2012. gadā
Latvijas Republikas kultūras ministre
Amatā
2011. gada 25. oktobris — 2013. gada 16. septembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Sarmīte Ēlerte
Pēctecis Dace Melbārde

Dzimšanas dati 1964. gada 10. martā (60 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Politiskā partija Visu Latvijai! (2011)
Nacionālā apvienība (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Ants Grende
Profesija uzņēmēja
Augstskola

Žaneta Jaunzeme-Grende (dzimusi Žaneta Akantjeva[1] 1964. gada 10. martā Rīgā;[2] no 1990. gada mātes uzvārdā Žaneta Jaunzeme) ir latviešu uzņēmēja un politiķe, bijusī Latvijas kultūras ministre, pārstāv Nacionālo apvienību. Iepriekš bijusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja.

Izglītību ieguvusi Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā (beigusi 1987. gadā),[1] Latvijas Universitātē un Rīgas Starptautiskajā biznesa un administrācijas augstskolā.[3][4]

Padomju laikā darbojusies Komjaunatnē.

Viņa ir strādājusi Bērnu slimnīcā, Latvijas Depozītu bankā, Centra bankā, apdrošināšanas uzņēmumos "Balta" un "Unipolise", uzņēmumā "Visbija". Bijusi veiksmīga uzņēmēja.[5] 2006. gadā uzsāka darbu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, sākumā divus gadus bija tās padomes locekle, līdz 2008. gada aprīlī kļuva par valdes priekšsēdētāju. 2011. gada pirmajā pusē Ž. Jaunzeme-Grende atstāja šo amatu, lai pievērstos politiskajai darbībai.[6]

Ž. Jaunzeme-Grende aktīvi nodarbojusies ar orientēšanās sportu, īslaicīgi (2001—2003) bijusi Latvijas Orientēšanās federācijas prezidente,[7] kā arī organizējusi tautas orientēšanās sacensības "Magnēts".[8] Viņas dzīvesbiedrs ir viens no savulaik labākajiem Latvijas orientieristiem, šobrīd velo orientēšanās entuziasts Ants Grende.

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā Ž. Jaunzeme-Grende iestājās partijā "Visu Latvijai!",[9] kas tā paša gada vasarā kopā ar TB/LNNK izveidoja vienotu politisko partiju. 11. Saeimas vēlēšanās nekandidēja, taču piedalījās Nacionālās apvienības priekšvēlēšanu kampaņā. 2011. gada 25. oktobrī viņa kļuva par kultūras ministri Valda Dombrovska trešajā valdībā.[10]

2013. gada septembrī viņa atbrīvoja no darba Nacionālās operas vadītāju Andreju Žagaru, jo kultūras ministrei būtisks apsvērums bija nacionālās pašapziņas stiprināšana: "Lai ikviens mūsu valsts iedzīvotājs arī ar operas palīdzību saņemtu to, ko var sniegt Latvijas (bet ne tikai) komponisti, mūziķi, dziedātāji un dejotāji." Tomēr viņa atzina, ka "Opera funkcionē teicami,"[11] bet tās vadītājs tika atbrīvots, jo zaudējis ministres uzticību. Tomēr tas prasīja arī pašai ministrei amatu: no ministres amata Ž. Jaunzeme-Grende tika atbrīvota 2013. gada 16. septembrī,[12] kad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pieprasīja demisiju pēc A. Žagara atbrīvošanas, kā iemeslu minot ministres nespēju sadarboties ar pārraudzībā esošo nozari.

  1. 1,0 1,1 «LSPA absolventu saraksts (41. lpp.)».
  2. Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 167. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  3. Kultūras ministres kandidātes Žanetas Jaunzemes-Grendes biogrāfija
  4. Žaneta Jaunzeme — Grende Arhivēts 2011. gada 28. novembrī, Wayback Machine vietnē., mk.gov.lv
  5. «Bijusī kultūras ministre Žanete Grende: Zaudējuma un nodevības sāpes ir ļoti smagas». www.santa.lv. Skatīts: 2022-05-25.
  6. «Žaneta Jaunzeme—Grende pamet darbu LTRK». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 25. martā. Skatīts: 2011. gada 25. oktobrī.
  7. Ž. Jaunzeme uzstāda mērķus un atrod kontrolpunktus[novecojusi saite]
  8. Magnetizē serviss un demokrātiskās cenas Diena.lv
  9. «Žaneta Jaunzeme-Grende pievienojas partijai "Visu Latvijai!"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 25. oktobrī.
  10. Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai, delfi.lv
  11. Elita Veidemane. «Opera nepieder Žagaram». Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (latviešu), 6.09.2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-26. Skatīts: 2019-03-11.
  12. «Premjers Grendi no amata atbrīvo elektroniski». Diena.lv. 2013. gada 16. septembrī. Skatīts: 2013. gada 17. septembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Sarmīte Ēlerte
Latvijas kultūras ministre
2011. gada 25. oktobris2013. gada 16. septembris
Pēctecis:
Dace Melbārde